Kā ārstējas karpālā sindroma gadījumā, kad pirksti tirpst, pietūkst, kļūst nejutīgi 2
“Vai karpālā sindroma gadījumā operācija ir vienīgā ārstēšanas metode?” Solveiga Ābele Ogrē
Karpālais kanāls ir saite, kas satur plaukstas locītavu un atgādina tuneli, kurā izvietotas muskuļu cīpslas un nervi. Pastāvīgas fiziskās slodzes un ārējā ietekmē gar nerviem esošās cīpslas un saites pakāpeniski hipertrofējas – kļūst biezākas, tāpēc karpālais tunelis sašaurinās, nospiež nervus un mazos asinsvadus, kas to baro, tāpēc bieži rodas nepatīkama sajūta rokās, īpaši plaukstās – sāpes un tirpšana, kas vairāk izpaužas naktīs. No rītiem pirksti var būt pietūkuši un nejutīgi. Pakāpeniski kļūst grūtāk satvert un noturēt sīkus priekšmetus.
Šo pārslodzi rada biežas, vienveidīgas roku (plaukstu un pirkstu) kustības, ilgstoša intensīva pārslodze, fiziska piepūle plaukstām, darbs aukstumā, mitrumā vai ilgstošs darbs ar datoru, šujmašīnu utt.
Pilnībā izārstēt slimību vai ievērojamu uzlabošanos izdodas panākt vairāk nekā 90% gadījumu. Ārstēšanas mērķis ir samazināt nerva nospiedumu.
Vieglākos gadījumos ārstē ar medikamentiem, taču smagākās situācijās nerva atbrīvošanai nepieciešama neliela operācija. Parasti to veic dienas stacionārā, izmantojot maztraumatisko (endoskopisko) vai tradicionālo ķirurģisko metodi.
Neiroloģe Ilze Supe mierina, ka karpālā kanāla sindroma operācija nav sarežģīta, lai gan tās sekas kā jebkurā operatīvā procedūrā ietekmē individuālās īpatnības, piemēram, ja brūce slikti dzīst, rētaudi var stimulēt tuneļa atkārtotu sašaurināšanos. Tomēr ilgstoši neārstēta kompresijas neiropātija izraisa mokošas sāpes un neizbēgamu nerva bojājumu, kas var radīt rokas paralīzi, darbspēju zudumu un invaliditāti.
