Nerūpējamies par mutes veselību? Pērn visi zobi bijuši vien 19% Latvijas iedzīvotāju 0
Pagājušajā gadā visi zobi bijuši vien 19,3% Latvijas iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu.
Apmēram 44% iedzīvotāju trūks no viena līdz pieciem zobiem, 18% trūkst no sešiem līdz desmit zobiem, savukārt 15% – pat vairāk nekā desmit zobu.
Vienlaikus 3,4% iedzīvotāju nav savu zobu.
SPKC dati liecina, ka tie cilvēki, kuriem ir visi savi zobi, galvenokārt ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Turklāt visi zobi ir 21,5% vīriešu, bet 17,4% sieviešu.
Pērn zobārstu neapmeklēja 49,7% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 18,2% zobārstu apmeklēja vienu reizi. Vienlaikus 15,3% Latvijas iedzīvotāju zobārstu apmeklēja divas reizes, 7% – trīs reizes, 5,1% – četras, 2,3% – piecas, bet 2,2% iedzīvotāju gada laikā zobārstu apmeklēja sešas un vairāk reizes.
Visbiežāk zobārstu apmeklē sievietes vecumā no 25 līdz 34 gadiem, savukārt visretāk vīrieši vecumā no 65 līdz 74 gadiem.
Arī zobu tīrīšanas paradumi iedzīvotājiem ir atšķirīgi, tomēr lielākā daļa jeb 57,7% iedzīvotāju zobus mazgā biežāk nekā reizi dienā. 29,9% iedzīvotāju zobus mazgā reizi dienā, bet 8,9% retāk nekā reizi dienā. Tikmēr 3,5% iedzīvotāju zobus nemazgā nemaz.
Dati atklāj, ka sievietes vairāk nekā vīrieši rūpējas par savu zobu veselību, proti, vairāk nekā reizi dienā savus zobus tīra puse vīriešu un 64,8% vīriešu.
Tāpat vērojama tendence, ka par savu zobu higiēnu vairāk rūpējas gados jauni cilvēki, jo, pieaugot vecumam, iedzīvotāju īpatsvars, kuri zobus tīra vairāk par reizi dienā, pakāpeniski samazinās. Visvairāk par savu zobu higiēnu rūpējas sievietes vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
SPKC pētījuma tapšanas laikā notika apmēram 3500 intervijas ar iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Pētījumā analizēta Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu izplatība, tostarp smēķēšana, alkohola lietošana, uzturs, fiziskās aktivitātes, mutes higiēna, vakcinēšanās, satiksmes drošība, kā arī iedzīvotāju vēlme mainīt uzvedību, iesaistīties veselības veicināšanas pasākumos. Tas ietver arī datus par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu.
