Nerunā kā ar bērnu! Piecas izplatītākās vecāku kļūdas, audzinot pusaudzi 0
Pusaudžu gadi ir grūts posms ne tikai bērna, bet arī vecāku dzīvēs. Pēkšņi viņu mazais eņģelītis vēlas vairāk brīvības un aizvien retāk ieritinās mammas vai tēta azotē, lai patvertos no visa ļaunā. Pārmaiņas bērna uzvedībā vecākiem dažkārt liek rīkoties neapdomīgi. Teiciens “Gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr” skaidri definē biežākās vecāku kļūdas, audzinot pusaudzi.
Taču, gluži kā vecākiem, tas ne vienmēr nāk viegli.
Abi nozares speciālisti atzīst, ka šis ir viens no grūtākajiem vecāku uzdevumiem, jo viņu acīs, neatkarīgi no tā, cik pieaudzis ir bērns, viņš vienmēr būs mammas un tēta mazais eņģelītis. Tā iespaidā, ir grūti piespiest sevi mainīt attieksmi pret bērnu un uztvert viņu kā pieaugušo.
Tu domā, ka labas atzīmes = labs pusaudzis
Portāls “Parenting Circle” vēsta, ka daudzi vecāki iekrīt šajā “slazdā”. Vairums vecāku uzskata, ka tiklīdz viņu bērniem ir augsti akadēmiskie sasniegumi, viņu dzīve būs izdevusies. Psihoterapeits Samuels Balasundarams portālam atklāj, ka viņš ir saticis jauniešus, kuriem ir izcili sasniegumi skolās, taču brīvajā laikā viņi aizraujas ar alkoholu un narkotikām, kas nebūt neliecina par veiksmīgas dzīves sākumu. Tāpēc, tā vietā, lai vērtētu bērnu pēc viņa sasniegumiem skolā, vēro viņa uzvedību, interesējies par to, kā pret viņu izturas draugi un galvenais – runā un neļauj dažādām atkarībām, depresijas vai mobinga pazīmēm “aizslīdēt gar acīm”.
Un patiesībā nav svarīgi vai tavs bērns ir sasniedzis pusaudža gadus, vai šis pārmaiņu laiks viņam vēl ir tikai priekšā, tev nevajadzētu pielīdzināt savu atvasi viņa sasniegumiem skolā.
Tu centies būt pusaudža labākais draugs
Tā ir viena no izplatītākajām vecāku kļūdām. Taču vecākiem vajadzētu atcerēties, ka pusaudzim nav vajadzīga vēl viena draudzene vai draugs, tā vietā viņam ir vajadzīga mamma un tētis, kas nosprauž robežas, ir viņu paraugi un padomdevēji. Tas nebūt nenozīmē, ka nevari pavadīt jautri laiku kopā ar pusaudzi un nodoties sarunām par randiņiem, emocijām un citām viņiem tik svarīgāk lietām.
Varētu šķist, ka daudziem pusaudžiem patīk, ja viņu vecāki cenšas būt draugi, kā rezultātā mazāk viņus kontrolē un pieskata, taču ar laiku viņi sailgosies pēc vecāku rūpēm, kas bieži vien izpaužas jau iepriekš pieminētajā kontrolē. Visticamāk, ka to atzinīgi novērtēs arī bērnu draugi, taču ne jau viņu atzinība ir tas, pēc kā tev vajadzētu izdarīt vērtējumus par to, cik laba mamma vai tētis esi.
Tu piever acis uz alkohola lietošanu un smēķēšanu
Ja pieķer savu bērnu paslepus lietojam alkoholu vai citas apreibinošas vielas, nepiever uz to acis. Kaut alkohola lietošana jauniešu starpā ir neizbēgams process un pastāv uzskats, ka dzīves laikā viss jāizmēģinas, vecākiem apreibinošu vielu vai alkohola lietošanu nevajadzētu uzskatīt par normu. Tieši jaunieši ir tie, kas nereti nejūt mēru. Dažkārt tas var pārvērsties arī atkarībā, ar kuru cilvēks var cīnīties visu savu turpmāko dzīvi.
Jauniešu veselības centra vadītāja Amēlija Arija portālam “Webmd” skaidro, ka nereti vecāki alkohola lietošanu jauniešu starpā uzskata par normu, jo arī viņi šajā vecumā rīkojās līdzīgi, taču tas nebūt nav attaisnojums, lai ļautu savam bērnam lietot alkoholu, sevišķi tad, ja viņš nav sasniedzis 18 gadu vecumu.
Tu pārlieku vai nepietiekami disciplinē pusaudzi
Nereti vecāki laikā, kad bērns sāk vairāk “spuroties”, apmulst par to, kā nospraust robežas un disciplinēt pusaudzi, kā rezultātā viņi kļūst tik stingri, ka tas traucē veidot attiecības un vecāki kļūst par bērna ļaunāko ienaidnieku. Portāls “Webmd” uzsver, ka tiem pusaudžiem, kuri ir auguši pārlieku lielā disciplīnā, trūkst dažādu līderības prasmju, piemēram problēmu risināšanā, jo visus lēmumus iepriekš ir pieņēmuši vecāki. Tāpat ir vērojama arī otra galējība, kad vecāki atslābst un disciplīnai vairs nepievērš lielu uzmanību, jo nevēlas nonākt konfliktā ar bērnu. Taču disciplīna pusaudžu gados ir tikpat svarīga kā iepriekš.
Lai atrastu izslavēto “zelta vidusceļu” psihologs Ričards Lerners portālam “Webmd” uzsver, ka bērnu disciplinēšanā vajadzētu pievērst uzmanību tam, lai tā neliegtu viņam apgūt prasmes, kas noderēs tālākajā dzīvē, piemēram, jau iepriekš minētā problēmu risināšana vai spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus.
Ir skaidrs, ka perfektu vecāku nav un ikviens no mums bērnu audzināšanā pieļauj neskaitāmas kļūdas, taču ir svarīgi saprast ne tikai to, ko tu dari nepareizi, bet arī apzināties to, kā tu savu pusaudzi vari padarīt par patiesi laimīgu.