Nerimstošais skrējējs – bīgls 0
Bīgls ir cilvēkam atvērta dvēsele, un mūsu uzdevums ir spēt to ieraudzīt. Tad dzīve ar šo pozitīvas enerģijas apveltīto skrējēju kļūst priekpilna. Ar šķirni iepazīstina Zīriņu ģimene no Pārogres.
Galma favorīti
Bīgli ir sena šķirne, pirmās rakstiskās liecības par tiem atrodamas jau III gadsimta tekstos. Ilgu laiku tie bija pazīstami tikai Anglijā, iecienīti karalienes Elizabetes I un Henrija VIII galmā. Šajā laikā jau pastāvēja dažādu izmēru eksemplāri, mazāko no visiem (ar augumu skaustā līdz 20 cm) dēvēja par Elizabetes bīglu.
Kad XIX gadsimta otrajā pusē tie nokļuva Francijā, sākās bīglu uzvaras gājiens pasaulē, jo tie uzreiz iepatikās ar daudzpusīgo raksturu un mednieka īpašībām.
Īpašnieki augsti vērtēja suņa nosvērto raksturu, lielo skriešanas ātrumu, medību azartu un, protams, – mazo augumu. Neskatoties uz milzu popularitāti, šķirne oficiāli apstiprināta vien XX gadsimta otrajā pusē.
Bīgli kā eliksīrs
Suņi ir bara dzīvnieki, tie nemīl vientulību. Arī bīglam labākā kompānija ir otrs sugas brālis, tāpēc Līgas un Jāņa Zīriņu mājās mīt divi: Goča (no vārda Goodman) un viņa dēls Arro. Viņi neprot konfliktēt, labi satiek ar jebkuru dzīvnieku, pat kaķiem. Patīk arī bērnu sabiedrība, gatavi arī piedalīties mazuļu draiskulībās. Ar lielu prieku gaida mājās saimniekus un ar savu pozitīvo attieksmi pret dzīvi tiem ir kā eliksīrs pēc nogurdinošas darba dienas.
Izraugoties šo šķirni, ieteicams nopietni apsvērt, vai varēsiet veltīt sunim vajadzīgo uzmanību. Viņš nevar ilgstoši palikt viens, jo aiz gara laika var sākt postīt iedzīvi. Bīglam nepieciešams izskrieties pēc sirds patikas, un vajadzīgs arī plašums – tas nav dzīvnieks pilsētas dzīvoklim. Vislabāk suns jūtas mežā, jo īpaši medībās kā dzinējs vai arī sekojot asinspēdām. Pašlaik visvairāk bīglu esot Kurzemē.
Līga Zīriņa uzskata, ka bīgls pats pieņem lēmumu. To nevar apmācīt striktām komandām, kā, piemēram, vācu aitu šķirnes suni. Taču sarunāt ar viņu var vienmēr, jo bīgls ļoti tiecas gan pēc saimnieka, gan citu cilvēku sabiedrības, un vienmēr priecājas arī par ciemiņiem.
Komiskie aizstāvji
Bīgli spēj iedvest gan cieņu, gan arī uzjautrināt. Viņu uzvedība mājās rada sirsnīgu gaisotni un reizēm arī vispārēju līksmību. Zīriņu vecākais bīgls Goča atstāj nopietnas un apcerīgas būtnes iespaidu, kad rimti sēž dīvānā un nopietni veras televizorā. Taču šī būtība kā uz burvju mājiena krasi izmainās, līdzko suns saklausa kaut mazāko troksnīti uz ielas. Un atliek vien pa logu, paceļoties uz pakaļkājām, ieraudzīt savā nodabā pastaigā izgājušu kaimiņu suni, kad abi ar dēlu un amizanto taksi Raķi jau nepacietīgi mīņājas pie ārdurvīm. Pa tām viņi izmetas klupdami krisdami un riedami dodas gar žogu. Trijotne tā apstulbināja ciemiņu, ka tas pārbijies aizmetās prom pa ielu, acīmredzot nosolīdamies, ka šeit vairs nekad nerādīsies! Šādus reidus kompānija rīko ik pa brīdim. Un tad atgriežas aizelsušies, bet laimīgi par aizstāvēto teritoriju…
UZZIŅA • Bīglu dzīves ilgums – ap 12 gadu, • Kucēni pieaugot maina kažoka krāsu – apmatojums kļūst gaišāks.
|
