Nerezidentu interese par Latvijas banku pakalpojumiem aug 0
Nerezidentu interese par Latvijas banku pakalpojumiem aug, tomēr mūsu finanšu iestādes nav Krievijas, NVS iedzīvotāju pirmā izvēle, biznesa portāla “Nozare” rīkotajā diskusijā atzina nozarē strādājošie.
AS “ABLV Bank” valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, vaicāts, vai pēdējā gada laikā Kipras klienti ir atvēruši kontus “ABLV Bank”, atzina, ka ir audzis pieprasījums pēc bankas pakalpojumiem, ir aktivizējušies arī profesionālie konsultanti, kas līdz šim ieteica konta atvēršanu Kipras bankās.
“Ir sarežģīti izvērtēt, vai tas ir Kipras bankas klients vai jauns klients. Klientiem nav pazīmes: es nāku no Kipras. Saprotam, ka liela daļa no jaunajiem klientiem ir atnākuši pie mums tieši šīs Kipras situācijas dēļ. Tā ir milzīga iespēja attīstīties Latvijas bankām un finanšu nozarei, jo tādas iespējas neparādās pat reizi piecos gados,” sacīja bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Krievijas bankas “M2M Privat Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, atzina, ka Kipras situācija izraisīja diezgan lielu ažiotāžu starp tiem cilvēkiem, kuri turēja naudu ārzemēs. “Protams, ļoti daudziem uzņēmējiem bija šāda vai tāda veida saistība ar Kipru – vai nu caur holdinga kompānijām, vai arī Kipras bankās izvietotas konkrētas naudas summas. Kipras bankas piedāvāja krietni labākas procentu likmes, nekā piedāvā Latvijas komercbankas, un tas bija viens no elementiem, kāpēc tur nauda bija aizkavējusies,” skaidroja Idelsons.
Viņš atzina, ka klientus interesē, kas būs ar Kipru, un vienlaikus visi meklē jaunus risinājumus, tomēr Latvija nav pirmajā vietā sarakstā. “Ja skatāmies uz jurisdikcijām, kur ies NVS klienti un kuras viņi izskatīs kā pirmos variantus, tad tā, visticamāk, būs Šveice, kur ļoti daudziem ir pieredze sadarbībā ar vietējām bankām,” teica Idelsons. Viņaprāt, lielākā daļa naudas, runājot par NVS klientiem, paliks tieši Šveicē. Populāra ir arī Luksemburga, Lielbritānija un Austrija.
“Bez šaubām, arī Latvija ir tajā sarakstā, un katrs klients lemj atkarībā no tā, kāda viņam ir biznesa situācija un kāda viņam ir izpratne par to, kam viņi var vai nevar uzticēties konkrētajā valstī. Šajā gadījumā Latvijai ir sava priekšrocība, jo runājam krieviski. Jāsaprot, ka visi potenciālie klienti paši te tā neskries, un tās naudas summas, visticamāk, lielākoties sadalīsies citās valstīs,” sacīja bankas “M2M Privat Bank” valdes priekšsēdētājs.
Viņš atzina, ka aplēses par to, cik vispār Krievijas rezidentu naudas atrodas ārzemēs, ir simtos miljardos ASV dolāru, tāpēc attiecībā uz Latviju tiek runāts par summām, kas nav nozīmīgas uz kopējā fona. Vienlaikus Latvijai šīs summas ir nozīmīgas.
“Mēs nerunājam par to, ka Kipras nauda pēkšņi aizies uz Latviju. Aizies jauna nauda, kas nāk ārā no Krievijas. Tā nāks tik un tā – būtu Kipra vai nebūtu. Apjoms ir audzis, un tas augs arī nākotnē. Kipra atstās savu ietekmi, bet tā nebūs izšķiroša,” sacīja Idelsons.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis atzina, ka nerezidentu interese par Latviju ir pieaugusi, taču statistika nauda plūsmā patlaban milzīgu kāpumu neparāda. Turklāt interese augusi arī par citām valstīm – Šveici, Luksemburgu.
FKTK dati par nerezidentu noguldījumiem februārī rāda ļoti minimālu pieaugumu un, pēc Zakuļa teiktā, tas vērtējams nulles līmenī. “Latvijā parādās valūtas kursa ietekme – uzskaitām noguldījumos latos, un latos februārī ir 30 miljonu pieaugums, bet, ja norēķinām, kas ir mainījies valūtas kursos, tad pieaugums ir nulle,” skaidroja Zakulis.
Vaicāts, vai FKTK ir statistika par nerezidentu noguldījumu kāpumu martā, Zakulis teica: “Nav nekādi miljardi.” Nav redzama tendence, “ka visi Kiprā pieceļas un dodas Latvijas virzienā”.
FKTK priekšsēdētājs lēsa, ka, visticamāk, liela daļa Kipras naudas “aizies” uz Grieķiju. “Grieķija un Kipra ir ļoti cieši saistītas valstis gan bēdās, gan priekos. Tas bija novērojams arī pirms tam – tad, kad Grieķijā bija problēmas, zināmi naudas līdzekļi gāja uz Kipru, un otrādi -, kad Kiprā ir kādas problēmas, zināma daļa līdzekļu iet atpakaļ uz Grieķiju,” teica FKTK priekšsēdētājs.
Otra lielākā daļa aiziet uz tām valstīm, kuras ir lielākas un drošākas pēc reitingiem nekā mazākās Eiropas Savienības dalībvalstis. “Latvijai, protams, arī kaut kas tiks, bet mums te ir drupačas,” salīdzināja Zakulis.
Pērn gada beigās nerezidentu noguldījumu īpatsvars kopējā noguldījumu apjomā Latvijā bija 48,9%, veidojot aptuveni sešus miljardus latu. Pēc Zakuļa teiktā, patlaban līmenis ir līdzīgs, un nerezidentu noguldījumu īpatsvars nav pārsniedzis 50% no noguldījumu kopapjoma. FKTK priekšsēdētājs prognozēja, ka proporcija būtiski nemainīsies un būs pieaugums gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumos.
Diskusijā izskanēja viedoklis, ka tieši politiķiem ir jāpieņem lēmums par to, cik lielu audzēt finanšu sektoru Latvijā.
Zakulis, vaicāts, vai ir kāda sarkanā latiņa nerezidentu noguldījumiem Latvijā, atzina, ka nav jārunā par sarkano latiņu, bet jāvienojas, ko un cik lielā apmērā mums vajag. “Nav jau latiņa 48% vai 49%, vai 51%, vai 52%. Mums visa finanšu sektora pienesums patlaban ir virs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc dažādiem pētījumiem, nerezidentu noguldījumu tiešā daļa ir 0,9% no IKP, bet kopā ar netiešiem efektiem – 1,7%, katrā ziņā zem 2% no IKP. Jautājums ir, kāda ir Latvijas kopējā nostāja, vai gribam, lai mums ir 1% vai 10%, vai 30%,” teica FKTK priekšsēdētājs.
