Nereģistrēta biedrība sūdzas EK “par briesmīgiem grozījumiem zemes privatizācijas likumā” 12
Latvijas uzņēmuma SIA “ActusQ” pārstāvji Eva Branta-Nellemanne un Armands Broks Latvijas Lauksaimniecības attīstības padomes (LLAP) vārdā pasūdzējušies Eiropas Komisijai (EK) par Zemkopības ministrijā gatavotajiem “briesmīgajiem” grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.
Labojumu būtība
Kā zināms, Zemkopības ministrijā gatavotie likuma grozījumi paredz noteikt jaunu, stingrāku kārtību darījumiem ar lauksaimnieciski izmantojamo zemi. Par to cīnās vairākas Latvijas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, kuru pārstāvji atklāti pauž, ka jāierobežo ārzemju pircēju iespiešanās lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgū un jāizskauž spekulācijas ar zemi. Tā vietā, lai zemi izmantotu lauksaimnieciskai ražošanai, to ilgstoši tur neapstrādātu, gaidot uz cenu celšanos un iespējām pārdod vairākkārt dārgāk.
Pieņemot šos likuma labojumus, zemes pircējiem tiktu noteiktas stingrākas prasības. Citu starpā galvenās: zemi var pirkt ļaudis ar lauksaimnieka vai nozarei pietuvinātu izglītību un pieredzi lauksaimniecībā; pircējiem jāapliecina, ka nopirkto zemi nākamos trīs gadus pēc tās iegādes izmantos lauksaimniecībā; pircējiem jāizprasa atļauja pirkumam vietējā pašvaldībā.
Patlaban gatavotie labojumi paredz mainīt arī citu pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību, nosakot, ka “pirmā roka” zemes pirkšanā būtu: kopīpašniekiem; nomniekiem; pierobežniekiem, kam pašlaik īpašumā ir vismazāk zemes; jaunajiem lauksaimniekiem; lauksaimniekiem līdz 50 kilometru attālumā no pārdošanai paredzētās zemes; valsts zemes fonda pārvaldniekam.
Par ko sūdzas
Vēstulē EK prezidentam Žozē Manuelam Barozu, eirokomisāram lauksaimniecībā un lauku attīstībā Dacianam Čološam, iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Mišelam Barnjē, kā arī EK pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai abi autori pauduši, ka iecerētie likuma grozījumi ierobežošot Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi mākslīgi aizvēršot lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļošot konkurenci. Iznākumā Latvijai draudot tiesāšanās starptautiskās tiesās, naudas sodi un citas nepatikšanas.
LLAP valdes loceklis Armands Broks biedē, ka šādi grozījumi apgrūtināšot darījumus vietējiem iedzīvotājiem. Zemi varēšot pirkt tikai šaurs turīgu lielražotāju loks.
Viņaprāt, cīņā pret “dīvāna zemniekiem” tirgus ierobežošana neesot pareizais risinājums. Slinkiem zemes īpašniekiem neesot nacionalitātes, tāpēc šādi ierobežojumi esot absurdi, tie neveicināšot lauksaimnieciskās ražošanas attīstību Latvijā. Zemes izmantošanas kontrolei jāpiemēro pavisam citi līdzekļi.
A. Broks iebilst arī pret referenduma rīkošanu, līdzīgi kā to dara Lietuvā nolūkā pagarināt zemes iegādes ierobežojumus ārzemniekiem līdz 2020. gadam. Šis ierobežojums gan nav sagādājis ārzemniekiem lielas grūtības nopirkt zemi un mežus Latvijā, to viņi varējuši samērā brīvi, dibinot kopuzņēmumus, kuros 51 procents uzņēmuma kapitāldaļu uz papīra it kā pieder Latvijas pilsoņiem. Kā zināms, vienreiz jau pagarinātais termiņš šiem formālajiem ierobežojumiem beidzas šā gada 1. maijā.
Aizstāv savu biznesu
Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīst, ka par LLAP – organizāciju, kuras vārdā tiek izplatīti šādi paziņojumi, – dzird pirmo reizi. Arī citās lauksaimnieku organizācijās, kas Latvijā darbojas ilgāku laiku, par šo padomi nekas nav dzirdēts.
Izrādās, sabiedriskā organizācija LLAP Latvijā oficiāli pat nav reģistrēta. A. Broka palīdze Agnese Ruberte man skaidro, ka reģistrēšana notikšot tuvākajās dienās. Kurus vēl lauksaimniekus apvieno šī padome, to noskaidrot tā arī neizdevās, vien to, ka tuvāko nedēļu laikā sākšoties aktīva biedru uzņemšana. Visticamāk, aiz šīs cēlās vēl nereģistrētās organizācijas nosaukuma ir tie paši zemes uzpircēji un starpnieki ārzemnieku pirkumiem Latvijā, kas likuma labojumos saskata apdraudējumu savam ienesīgajam starpniecības biznesam.
Tā domā arī J. Lazdiņš: “Uzdarbojas starpnieki ārzemnieku investīcijām Latvijā.” Viņaprāt, Zemkopības ministrijā gatavotie un septiņu lauksaimnieku organizāciju atbalstītie likuma labojumi ir vērsti nevis uz uzņēmējdarbības ierobežošanu, kā to apgalvo vēl nereģistrētās organizācijas ar cēlu nosaukumu pārstāvji, bet tieši pretēji – uz uzņēmējdarbības veicināšanu. “Mūsu mērķis ir panākt, lai zemi neuzpirktu uzpircēji, kas paši zemi neapstrādā un cer vien pelnīt uz cenu celšanās rēķina. Mēs gribam, lai zemi iespējami lielākās platībās izmantotu lauksaimnieciskai ražošanai,” paskaidro uzņēmējs.
Latvijas jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs Raitis Ungurs spriež, ka zemes uzpircēju un starpnieku satraukums ir saprotams. Tā aizvadītajos gados varēja mākslīgi skrūvēt zemes cenas un krietni nopelnīt. Savukārt zemniekiem trūka zemes lauksaimnieciskai izmantošanai. Kad šo biznesiņu mēģina ierobežot, starpnieki sāk vaimanāt, demagoģiski atsaukdamies uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus aizvēršanu un konkurences ierobežošanu.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols domā, ka, pēc vēstules satura spriežot, tās autori izdarījuši savus secinājumus, balstoties uz vienu no agrīnajām likuma labojumu redakcijām. Viņaprāt, tikpat nekorekti rakstītāji jauc kopā ministrijas gatavotos likuma grozījumus ar priekšlikumu par referendumu, ar kuru ministrijai nav nekādas saistības. A. Ozols uzskata – likuma labojumos ir ievērotas visas Latvijas kā ES dalībvalsts starptautiskās saistības, tāpēc pārmetumi par pircēju šķirošanu pēc nacionālās piederības un pilsoņu pasēm esot pilnīgi nevietā. “Vissvarīgākais, ko gribam panākt, – lai zeme neaizaugtu, tiktu apstrādāta un izmantota lauksaimnieciskā ražošanā,” piebilst ministrijas pārstāvis.
