Strādā par masieri 0
Aleksejam ir arī darbs. Kopā ar vēl vienu puisi, kuram ir redzes problēmas, Daugavpilī atvēris masāžas salonu. Vēl pirms zudusi redze, iestājies Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā vājredzīgo kursā.
Aleksejs par darba trūkumu nesūdzas – dienā pieņem trīs līdz četrus klientus. Kā viņi raugās uz to, ka Aleksejs neredz? “Lai cik dīvaini tas neliktos, daudzi to uzskata par priekšrocību. Ir viedoklis, ka tiem, kuriem kāda maņa iztrūkst, savukārt citas ir attīstītākas, piemēram, ir jutīgākas rokas, kas masierim ir ļoti svarīgi.
Sievietes ir teikušas, ka pie masiera iet kautrējas, bet pie manis ne, jo es taču neko neredzu.
Ir greizsirdīgi vīrieši, kuri protestē pret to, ka draudzene vai sieva grib iet pie masiera. Kad uzzina, ka neredzu, nomierinās un atļauj.”
Labsirdīgā suņu meitene
Jautāts, kāda ir Tikka, Aleksejs par savu četrkājaino draudzeni runā ar lielu mīlestību: “Viņa ir ļoti labsirdīga un sabiedriska. Gatava visus sabučot. Ļoti mīl bērnus.
Protams, kad viņai ir uzlikti iemaukti, viņa zina, ka ir darbā un koncentrējas tikai uz saviem pienākumiem. Tad viņa ir ļoti nosvērta. Tikka ar iemauktiem un Tikka bez tiem ir divi pilnīgi dažādi suņi. Kad viņai iemauktu nav, ir ļoti rotaļīga, ar bērniem gatava spēlēties stundām un nolaizīt no galvas līdz kājām. Kad saku viņai – “Braucam pie meitas!” – viņa no priekiem ir gatava turp doties teju uz pakaļkājām. Tik ļoti priecājas, ka varēs spēlēties ar meitu.
Protams, Tikka man ir kas vairāk par suni-pavadoni. Viņa ir mans draugs.”
