Kā dzīvi mainījusi četrkājainā draudzene 0
Pirms vairāk nekā gada Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Daugavpils filiālbibliotēka neredzīgajiem organizēja servisa suņu kustības popularizēšanas un atbalsta pasākumu, kur neredzīgajiem bija iespēja tikties ar servisa suņu biedrības “Teodors” pārstāvjiem. Arī Aleksejs nolēma aiziet. “Jau biju domājis, ka gribētu sev suni-pavadoni. Nolēmu uzzināt, kā pie tāda iespējams tikt. Viņi solīja, ka man sagādās suni-pavadoni, bet tikai pēc diviem vai trīs gadiem.”
Jāpiebilst, ka pašlaik Latvijā suņus-pavadoņus apmāca vien labdarības projektu ietvaros. Valsts programmas nav, jo suņa apmācība izmaksā ļoti dārgi. Lai sagatavotu vienu suni-pavadoni, nepieciešami aptuveni 10 tūkstoši eiro.
“Īsti nezinu, kas notika, bet pēc diviem mēnešiem man zvanīja no biedrības un teica, ka tomēr negaidīti ir radusies iespēja tikt pie suņa. Tā pie manis nonāca Tikka. Labradoru meitene rūgtās šokolādes krāsā. Man ir teikuši, ka viņai brūns ir pat degungals. Iepazināmies un ātri viens otram iepatikāmies.
Sākumā man mēnesi vajadzēja dzīvot Rīgā, jo instruktores Zaigas Kļaviņas vadībā bija jāmācās sadarboties ar suni. Pēc tam bija eksāmens, kur ekspertu komisija pārbaudīja, cik labi mums tas izdodas. Šāds eksāmens ir nepieciešams, lai pārliecinātos, ka viss notiek droši gan neredzīgajam, gan sunim.
Apmācīt suni-pavadoni ir vissarežģītāk. Piemēram, policijas sunim ir jāizpilda konkrētas komandas, taču sunim-pavadonim ir pašam ik uz soļa jāpieņem lēmumi. Viņam ir jāsaprot, ka saimnieks jāapved apkārt peļķei vai bedrei. Jāpieved pie sabiedriskā transporta durvīm. Jāskatās, kur mazāk pakāpienu, jāved, kur nav apmaļu, pret kurām var paklupt.
Eksāmenu abi veiksmīgi nokārtojām. Pēc tam Zaiga brauca uz Daugavpili un mēs kopā mācījāmies maršrutus uz vietām, kur man visbiežāk nepieciešams nokļūt.
Nemaz nevar vārdos aprakstīt, cik ļoti ir mainījusies mana dzīve, kopš man ir Tikka. Nevienam vairs nav jāprasa, lai kaut kur aizved. Gribu uz treniņu – dodos! Gribu uz tirgu – braucu! Gribu pie meitas (Red.: Aleksejs ir šķīries.) – uz priekšu! Man tikai jāpasaka Tikkai, piemēram: “Ejam uz treniņu!” Un viņa mani ved. Nu jau divatā ar Tikku esam iemācījušies arī dažus jaunus maršrutus. ”
