Padošanās. Cilvēkam nav ticības, ka kāds – vai tas būtu kaimiņš, vecmāmiņa, bāriņtiesa vai policists – varētu mainīt vardarbīgo, nolaidīgo vecāku rīcību. Vēl vairāk – ka bērni vēlāk dzīvē nekopēs vecāku neveiksmīgos uzvedības modeļus nākotnē. Viņi neredz iespēju izskaust problēmu saknē, līdz ar to jebkādi citi centieni šķiet kā cīņa ar vējdzirnavām. Neticības pamatā, ļoti iespējams, ir reāla dzīves pieredze, tomēr šāda nostāja laupa kaut nelielu iespēju situāciju mainīt. Arī būtiskas pārmaiņas sākas no šķietamiem sīkumiem. 0
Abi minētie domāšanas veidi meklē atbildīgo ārpus sevis. Turpretī bērnu drošībai visvairāk nepieciešami cilvēki, kuri uzdod jautājumu – ko es varu darīt, lai palīdzētu? Ko es varu darīt, lai tas vairs neatkārtotos? Iespējams, šajā vasarīgajā dienā vēl viens, 10 vai 100 mazi bērni kādu iemeslu dēļ ir aizklīduši no pieskatītāju redzesloka. Varbūt turpmāk es, redzot pirmsskolas vecuma bērnu vienu pašu, apstāšos un pavērošu, vai viņu kāds pavada. Pārkāpšu savām bailēm “ko citi padomās” un pavaicāšu, kur ir bērna vecāki, vai bērnam ir vajadzīga palīdzība. Neatstāšu bērnu vienu: palikšu viņam līdzās, kamēr ierodas pieskatītājs vai policija. Jo nav nekā sliktāka, kā paiet garām bērnam, kurš cieš vai ir nedrošā situācijā.
Protams, ir jāmāca bērnam uzmanīties no svešiem cilvēkiem, jo viņu nodomi var būt dažādi. Tajā pašā laikā bērnam ir jāzina, ka ārkārtas situācijā – kad viņš ir pazaudējies, nobijies vai apjucis – bērnam nav jābēg vai jāslēpjas, bet gan tieši jādodas uz vietām, kur pulcējas daudz cilvēku un jāsauc palīgā. Ieteicams bērnam jau iepriekš parādīt, kas varētu būt drošie cilvēki, pie kā vērsties – piemēram, veikala pārdevēja, apsargs vai sieviete ar bērnu. Diemžēl, ja bērns vēl ir mazs vai vecāki nav iemācījuši atpazīt bīstamas situācijas un vērsties pēc palīdzības, visa atbildība paliek tikai līdzcilvēku rokās.
Vardarbība un nolaidība pret bērnu ikdienā ir redzama daudz biežāk, nekā mums gribētos to atzīt. Taču – jo vairāk iesaistīsimies preventīvi, vēl pirms vardarbība ir notikusi, jo mazāk ugunsgrēku pēc tam būs jādzēš. Vainot, padoties vai rīkoties?
Raksts pārpublicēts ar centra “Dardedze” atļauju
