Hosteļi, kas nepieskatīti. Vai pēc ugunsnelaimes notiek viesu uzņemšanas biznesa attīrīšanās vai beigu pietura? 20
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašlaik Latvijā nav vienota naktsmītņu reģistra. Sertifikācija, kuru piedāvā Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, ir brīvprātīga. Savukārt uzraugošās iestādes par kārtību viesu izmitināšanas vietās cīnās savrupi un ne vienmēr pietiekami aktīvi.
Cauri šim fragmentārās pieskatīšanas tīklam it viegli izkrīt “lētā gala” piedāvājumi – nelegāli, puslegāli hosteļi un iemītnieku pārblīvēti apartamenti. To ar skaudru realitātes liesmu izgaismoja aprīļa nogales ugunsgrēks Merķeļa ielas dzīvoklī ierīkotajā hostelī, kura darbību Rīgas pilsētas būvvalde “uz papīra” bija apturējusi, bet kas tomēr, ignorējot aizliegumu, turpināja darboties. Izskanējusi informācija, ka no astoņiem bojā gājušajiem četri identificētie bijuši Latvijas pilsoņi.
Vai lēti vienmēr ir labi?
Kādēļ Latvijas cilvēki izvēlas dzīvot apšaubāmā hostelī Rīgas centrā? Vai varbūt viņi tikai meklē vietu, kur aizliegti pulcēties uzdzīvei? Nebūt ne. Daļa lēto hosteļu iemītnieku ir godīgi vienkārša darba darītāji, kas atraduši darbu galvaspilsētā, bet kuriem dzīvokļa īre nav pa kabatai. Viņu vidū – apsardzes darbinieki, pārdevēji, kurjeri… Daži hosteļus izmanto ilglaicīgi.
Lētākajās istabās, kur nereti kopā mitinās dažādu dzimumu ļaudis, ar iedzīvi apkrāmēties īpaši neizdodas. Dažviet tik vien ir vietas, cik gultas kakts un palodzes stūrītis, kur novietot pašu nepieciešamāko. Īrēt gultasvietas saviem darbiniekiem kādreizējās kopmītnēs, dienesta viesnīcās un hosteļos mēdz arī lielāki uzņēmumi. Piemēram, celtniecības firmas un tirdzniecības tīkli.
Jādomā, ka tad dzīvošanas apstākļu kvalitāte ir atkarīga arī no darba devēja godprātīgas attieksmes pret legālu uzņēmējdarbību, jo katras šādas sadarbības pamatā vajadzētu būt divu juridisku personu līgumam ar pakalpojuma aprakstu un reglamentētām atbildības sfērām.
Tomēr – grozies kā gribi – pašu lētāko naktsmītņu piedāvājumi piesaista dzīves pabērnus, ar ko neizbēgami jārēķinās arī visiem, kas tiecas maksimāli ietaupīt. Zinātāji stāsta, ka pēc gultasvietas hostelī tīko pat bezpajumtnieki: ja vien tikuši pie nelielas rocības, viņi labprātāk kādas dienas pavadīs hostelī, nevis dosies uz patversmi.
“Pieredze liecina, ka, tiklīdz tu samazini cenu, tā hosteli sāk uzmeklēt aizvien apšaubāmāka publika,” zina stāstīt Vecrīgas hosteļa “Red Nose Hostel” saimniece Anete Lūse. “Tādēļ mūsu cenas nav viszemākās. Ir visu laiku jācīnās, lai noturētu reputāciju.”
Viņas pieredzē tomēr ir arī gadījumi, kad hostelim nākas veikt tādu kā sociālā darba funkciju. “Reiz nācās divas reizes saukt ātro palīdzību jaunietim no Anglijas, kas ceļā no ballēšanās vietas uz hosteli bija kritis un, kā vēlāk izrādījās, guvis nopietnu galvas traumu. Pirmā brigāde nenovērtēja situāciju,” stāsta Anete Lūse un piebilst, ka vēlāk klientu apciemojuši arī slimnīcā un palīdzējuši viņam ar nokļūšanu mājup uz Angliju.
Mostas pievilkt grožus
Ugunsgrēks Merķeļa ielā viesu izmitināšanas nozari, protams, ir satricinājis, jo sevišķi – hosteļu un apartamentu sektoru. Sajūtas ir duālas: no vienas puses, izskan cerības, ka turpmāk, attīroties no nelegāļiem, nozare sakārtosies un varēs uzlabot jau ilgstoši bojāto reputāciju. No otras, hosteļu īpašnieki bažījas, ka kontrolējošie dienesti savā jaunajā dedzībā “ies pāri” viesu mītnēm un tās slēgs, sevišķi nešķirojot.
“Šis ir laiks, kad nezināšana tev, visdrīzākais, netiks piedota,” domā Anete Lūse. “Tomēr jaunam uzņēmējam joprojām ir grūti uzzināt par visām dažādajām prasībām, kuras jāievēro, ja vēlies Latvijā atvērt hosteli: vienuviet tās nekur nav apkopotas. Līdz ar to iespēja labticīgi kļūdīties ir liela.”
Nozares bažas ir saprotamas. Jau drīz pēc Merķeļielas ugunsgrēka Rīgas domei pakļautie dienesti ar Māriņu Staķi priekšgalā metās apliecināt savu varēšanu un apsekoja 34 hosteļus, kā arī 27 objektus, kuru īpašniekiem pēdējā laikā uzlikts par pienākumu pārtraukt telpu ekspluatāciju. Tika konstatēti pārkāpumi un daļa no objektiem – slēgti.
Pašlaik dažādu hosteļu darbības aspektu uzraudzību nodrošina atšķirīgas institūcijas un izmaiņas šajā ziņā nav plānotas. Saimnieciskās darbības un nodokļu saistību izpildes uzraudzību nodrošina VID, ēku ugunsdrošības prasību ievērošana ir VUGD kompetencē, bet būves ekspluatācijas prasību ievērošana un nelikumīgas būvniecības konstatēšana ir būvvaldes pārraudzībā. Neatbilstošas ekspluatācijas gadījumā būvvalde var noteikt telpu izmantošanas aizliegumu.
Kas īsti ir hostelis?
Tūlīt pēc Merķeļielas ugunsgrēka atrast iespējami nelegālos Rīgas hosteļus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) varējis, izmantojot plaši lietoto viesu izmitināšanas portālu “booking.com”.
“Lielākoties šie hosteļi datubāzē tiek piedāvāti kā dzīvokļi,” tā VUGD pārvaldes priekšnieks Dzintars Legzdiņš. “Dzīvokļi īrei līdz pieciem cilvēkiem mūs neinteresēja, taču lielāki – jau ap desmit cilvēkiem – darīja uzmanīgus.”
Par to, ka populārajos “booking.com” un arī “airbnb.com” hosteļu piedāvājums nav identificējams, tikai izvēloties atlases kritērijam vārdu “hostelis”, var pārliecināties ikviens. Tā nu klients var izvēlēties sev tīkamo lētas nakšņošanas piedāvājumu lielākā vai mazākā kolektīvajā istabā “ģimenes hoteļos”, “istabās”, “apartamentos”, “viesu mājās” u. c.
Arī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē no kontrolējošajiem dienestiem vairākkārt izskanēja apgalvojumi, ka “nav noteikts, ko hostelis īsti nozīmē” un “neviens normatīvais akts neregulē hosteļu darbību”. Tam nepiekrīt Ekonomikas ministrija un aicina Būvniecības likumā un būvnormatīvos hosteļa jēdzienu atpazīt, kur minētas “būves” vai “publiskās būves”.
“Spēkā ir normatīvo aktu kopums, kas regulē dažādus darbības aspektus,” skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena. “Būvniecības likumā ir noteikts, ka katrs īpašnieks ir atbildīgs par savā īpašumā esošās būves uzturēšanu visā ekspluatācijas periodā, nodrošinot tās atbilstību konkrētām prasībām (tostarp mehāniskā stiprība, stabilitāte, ugunsdrošība, lietošanas drošība, higiēna, veselība).
Šīs prasības izvērsti ir definētas būvnormatīvos. Hosteļiem tāpat kā viesnīcām, viesu mājām, arī kafejnīcām, restorāniem, klubiem un citām publiskajām būvēm ir saistoši MK noteikumi Nr. 331, kur noteiktas prasības publisko būvju telpām, kā, piemēram, vides pieejamība, telpu izmēri, sanitāro ierīču skaits. Pašreiz saskaņošanas pēdējā fāzē ir arī jauns būvnormatīvs “Būtiskās prasības būvēm”, kur iekļautas pamatprasības lietošanas drošībai un higiēnai. Tāpat eksistē normatīvie akti ugunsdrošības jomā.”
Grozīs likumus
Pēc traģiskajiem notikumiem Merķeļa ielā Ekonomikas ministrija ir saņēmusi Ministru kabineta uzdevumu sadarbībā ar trim citām ministrijām apkopot informāciju par atbildīgo dienestu līdz šim konstatētajiem pārkāpumiem un iespējām šādus pārkāpumus novērst. “Jau tagad ir skaidrs, ka normatīvie akti būtu jāpapildina ar efektīvāku mehānismu, kas atbildīgajam dienestam ļautu operatīvi noteikt darbības aizliegumu un arī izlikšanu no telpām,” skaidro Evita Urpena. “Ir jāievieš mehānisms arī aizlieguma izpildes uzraudzībai. Dienestiem ir jābūt iespējai nekavējoties pārtraukt nelegāla hosteļa darbību.”
Vai treknu svītru starp legālo un nelegālo nevarētu novilkt vispārēja obligāta naktsmītņu sertifikācija? Tad būtu skaidrs, ka visi, kas nav sertificējušies, darbojas nelegāli un dienesti varētu savu pirmo uzmanību veltīt tieši tādiem.
Izrādās, ka līdz 2005. gadam šāda obligāta sertifikācija ir pastāvējusi, tomēr tagad ir atcelta. Līdz ar to hosteļu un citu tūristu mītņu standarti un sertifikācija Latvijā tagad ir brīvprātīga. Latvijā to nodrošina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).
Asociācijā informē, ka šobrīd no 160 sertificētajām mītnēm ir sertificēti četri hosteļi un apmēram 10 apartamentu viesnīcas. Papildus tam Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” piešķir kvalitātes sertifikātus lauku tūrisma uzņēmējiem.
“Merķeļa ielas notikums liecina, ka hosteļu un apartamentu segmentam vismaz uz laiku vajadzētu ieviest obligātu atbilstības novērtēšanu, lai saprastu, kāda ir kopējā situācija, un izstrādātu skaidru plānu turpmākajām darbībām,” ir pārliecināta LVRA izpilddirektore Santa Graikste.
“Laikā, kad notika naktsmītņu obligātā sertifikācija, novērtēšanas komandā piedalījās arī ugunsdzēsēji un pašvaldības pārstāvji, kas varēja veikt izvērtējumu savas kompetences ietvaros. Turklāt apzināt, reģistrēt un apsekot vajadzētu arī no valsts drošības viedokļa, jo šobrīd daļā naktsmītņu netraucēti var apmesties arī persona, kas gatava izdarīt teroraktu vai tamlīdzīgu noziegumu. Es nemaz nerunāju par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem, ko veic naktsmītnes, kas rūpējas par viesu drošību.”
Pagājušajā gadā pēc Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas ierosinājuma Saeimā tikuši virzīti grozījumi Tūrisma likumā, iestrādājot tajā terminu “viesu dzīvoklis”. “Tādējādi arī uz tūristu apartamentiem tiktu attiecinātas viesu izmitināšanai izvirzītās prasības,” skaidro Santa Graikste. Tomēr, lai arī apstiprināti Ministru kabinetā, ceļojumu caur Saeimu likuma grozījumi noslēguši jau bez “viesu dzīvokļa” jēdziena, atstājot šo sfēru pelēkajā zonā.
