Neredzamie kaimiņi: 5 pazīmes, ka tu savā mājoklī neesi viens 0
“Spīgana”, AS “Latvijas Mediji”
Vai tev kādreiz ir šķitis, ka mājās, kur bez tevis neviena cita cilvēka nav, jūtama kāda neredzama klātbūtne? Tā šad tad gadās gandrīz vai visiem cilvēkiem, tikai parasti prāts ātri apklusina jušanu, jo ar divām fiziskajām acīm taču nekas nav redzams… Un mēs mēdzam paklausīt prātam, jo nav jau skaidrs, ko iesākt ar to, ko jūt, bet neredz.
Reizēm smalkās pasaules sūtītie signāli ir tik spilgti, ka tos neizdodas ignorēt, jo jušanai pievienojas redzējumi un dzirdējumi, kā arī citu būtņu, piemēram, mājdzīvnieku, reakcijas. Reizēm cilvēkā pār racionālo virsroku ņem ziņkāre un mēs ļaujamies smalkās pasaules jušanai mūs pavest kādu gabaliņu neredzamajā un netaustāmajā laukā.
Cilvēki, dzīvnieki, augi un vispār visas materiālās radības un lietas ir mazākā daļa no tā būtņu apjoma, kas pastāv šajā, mums apjaušamajā pasaulē, ja ņemam vērā arī smalkākus tās slāņus. Daļa no šiem Gariem ir senāki, lielāki, spēcīgāki par mums, bet daļa ir tik jauni un viegli, ka tos knapi var manīt. Tie dzīvo paralēli mums, kopā ar mums, bieži vien caur mums, un lielākoties mēs pat nenojaušam par to eksistenci, jo mūsu un viņu pasauļu blīvumi, vibrācijas, uztveres un pārraides veidi ir atšķirīgi.
Smalkā pasaule ir primāra
Jāsaka gan, ka neredzamajām būtnēm ir zināmas priekšrocības, salīdzinot ar mums – lēnajiem un blīvajiem, un otrādi. Smalkā pasaule ir primāra, tā ir tuvāka Radītājam, un arī mēs, materiālie, no tās un caur to esam nākuši līdz savam pašreizējam blīvumam. Smalkā pasaule ir mainīga, elastīga, nefiksēta vietā un laikā, tādēļ daudzveidīgāka un dinamiskāka. Tā katrā ziņā atradīs veidu, kā par sevi parūpēties gadījumos, kad mēs to ietekmējam tā, kā tas nebūtu tai atbilstoši, t. i., – Gari par sevi parūpēties māk un var labāk nekā mēs. Toties mēs zinām, kā tas ir – būt blīvam, taustāmam, ar visām materiālajām sāpju un baudas sajūtām, ar visām šīs pasaules kaislībām un emocijām, un to nespēj saprast tie, kas līdz šim blīvumam nekad nav nolaidušies. Gari labi kontaktējas savā starpā tajā plānā, kādā tie dzīvo, ar smalkākiem un rupjākiem plāniem tiem var būt sarežģītāk, tāpat kā mums. Tomēr signāli kontaktiem biežāk nāk tieši no Garu puses, mums ikdienā bez vajadzības nav pieņemts tos traucēt, un nevajag arī.
Es pārstāvu šamanisko pasaules skatījumu, kur viss ir dzīvs un visam ir gars, un māja ir viens liels dzīvu būtņu apkopojums. Es gan redzu, ka mūsdienu pasaulē ir arī neapgarotas lietas, kam nepiemīt gara daļa, tāpat kā ir Gari, kam nav materiālā ķermeņa.
Arī no dzīva materiāla gatavotām lietām līdz kādam laikam piemīt gars, un tās ir dzīvas, spēku nesošas lietas. Tātad ir gars, kas piemīt kaut kam materiālam, un Gars, kam nav taustāma ķermeņa – šoreiz vairāk par tiem otrajiem.
Mājas garus baro emocijas
Mājā mums paralēli dzīvo tā sauktie māju Gari – būtnes, kas ievācas cilvēku mitekļos, kam patīk cilvēku radītās vibrācijas un kas rada to īpašo mājas auru, ko nekā citādi mākslīgi nevar uzburt. Šādi Gari var būt viens vai vairāki, tie var būt atbildīgi par visu māju vai par kādu atsevišķu telpu tajā. Dzīvokļu mājās mēdz būt Gari dzīvokļiem, un arī Gari, kas brīvi pārvietojas pa visu māju vai arī mīt tikai tās bēniņos vai pagrabā.
Šo Garu barība ir mājas iemītnieku jūtas un emocijas, savstarpējās attiecības un tas, kas tajās rodas. Pieraduši pie viena veida barības, šie Gari provocē iedzīvotājus tādas emocijas ražot atkal un atkal, tā nosakot mājas gaisotni. Gariem patīk arī sadzīves rituāli un tradīcijas, ko piekopj mājinieki.
Ja mājā ievācas citi cilvēki, kuru dzīves ritms un savstarpējās jūtas ir citādas, Gari rada tādas situācijas, kurās jaunie sāk justies un rīkoties tāpat kā iepriekšējie. Ja mājas Gari ir pieraduši pie jaukām un siltām emocijām, tad, tajā mājā dzīvojot, cilvēki neviļus sāk atbilstoši justies arī tad, ja atnākuši no darba kašķīgā noskaņā vai vispār ir drūmas dabas. Gari pieprasa sev vajadzīgās emocijas arī tad, ja tās ir strīdu, naida un baiļu pilnas un ja cilvēkiem tās nemaz negribas izjust. Tad šajā mājā ir nepatīkami uzturēties un visiem, arī labvēlīgi noskaņotiem cilvēkiem, bojājas garastāvoklis.
Mīt ne tikai dzīvokļos!
Līdzīgi var uzvesties ne tikai mājas, bet arī kādas vietas Gari dabā vai kādā pilsētas vietā. Interesanti Gari mēdz dzīvot dīķos, upēs, suņu būdās, māju pagalmos un dārzos, Zemes enerģētiskā režģa (āderu un citu līniju) aktivitātes vietās, rūpnīcu teritorijās, dzelzceļa sliežu sazarojumu vietās, krustcelēs un citur. Tie ir atrodami pamestās mājās un bijušo māju vietās – kādu laiku pēc iemītnieku aiziešanas tur vēl ir māju Gari, bet vēlāk reizēm ieviešas kādi citi. Ēkas, kur ieviešas dažādi cilvēkiem ne visai labvēlīgi Gari, ir slimnīcas un morgi, lopkautuves un zvēraudzētavas, policijas iecirkņi un cietumi, dažādas valsts iestādes ar represīvu raksturu, reizēm arī internātskolas un citas vietas, kur cilvēki ilgstoši nav laimīgi. Šajās vietās vēlams regulāri veikt enerģētisko attīrīšanu, kā arī darbiniekiem apgūt kādas enerģētiskās prakses, kas ļauj saglabāt savu veselumu.
Neparasti Gari apmetas baznīcās, bāros un klubos, teātru un kino ēkās, bibliotēkās, skolās, ražošanas telpās un mākslinieku darbnīcās, kā arī citās vietās, kur ir kādas raksturīgas aktivitātes.
Tos Garus, kas mums rada patīkamu gaisotni, mēs varam censties pieturēt un spēcināt, bet tos, kas no mums prasa kaut ko nepatīkamu, – izvadīt no šīs vietas.
Ne vienmēr mājā mītošie Gari ir tieši šai mājai piederīgi – tie var būt arī ienācēji, kas te kaut kādu enerģētisku iemeslu dēļ apmetušies. Tādus izvadīt ir salīdzinoši viegli, jo katra būtne labprāt dodas tur, kur ir tās īstās mājas.
Zīmes, kas liecina par klātbūtni
Par to, ka mājas biolaukā ir kaut kas, kam tur nevajadzētu būt, liecina dažādas cilvēciski sajūtamas pazīmes – katru reizi var būt viena vai vairākas no tām. Vispirms jau tās ir emocionālās svārstības bez acīmredzama iemesla – kā aizver mājas durvis vai pēc neilga laika garastāvoklis nomainās… Var būt arī fiziskas, subjektīvas temperatūras svārstības, kad pēkšņi šķiet, ka telpā ienāk vēsa vai karsta gaisa plūsma. Var šķist, ka pēkšņi gaiss kļūst mitrāks un ka telpa viscaur paliek it kā tumšāka – tad nāk kāds apakšējās pasaules Gars.
Ļoti raksturīga pazīme Garu klauvējienam pie mūsu pasaules durvīm ir smarža, kam nav fiziska avota. Aromāti ir ļoti cieši saistīti ar mūsu emocijām, un tās ir Garu vistīkamākā barība mūsu pasaulē. Raksturīgas ir arī skaņu izmaiņas – vai nu pēkšņs klusums, kad liekas, ka visa pasaule apstājusies, vai arī džinkstoņa, sīkšana vai zvanīšana ausīs, vai čuksti, ko citi nedzird.
Reizēm mēs Garus redzam – kad tiem ir īpaši liela vajadzība parādīties, tie sakopo savus spēkus un sablīvējas līdz mūsu acīm redzamam blīvumam. Mēs tos redzam vai nu kā miglainus siluetus, vai kā krāsu spīdumus gaisā, ēnas bez to autora, vai arī kā detalizētus tēlus, tomēr parasti ne acu priekšā, bet sānos. Tāpēc, ja ir vēlēšanās redzēt Garu pasauli, jātrenē perifērā redze, līdz var uztvert signālus uz abiem sāniem vismaz 180 grādu leņķī.
Iekārto viņiem mājokli!
Tipiskas mājas Garu aktivitātes ir priekšmetu slēpšana un pārvietošana, šķiet, ka tā viņi gan cenšas ietekmēt mūsu rīcību (parasti apturot no kāda kļūmīga soļa), gan kaitina (ja grib kašķīgo enerģiju), gan vienkārši izklaidējas savā nodabā.
Kaut arī Gari, protams, var atrasties jebkur, tomēr tiem patīk, ja ir savs kaktiņš. Tādēļ tiem, kam ir glītas un sakārtotas mājas, mājīgumam ir vēlams ieviest kādu speciālu mājas Gara vietiņu.
Lai pagatavotu Garu mājokli, noderēs dabiska materiāla tilpums – māla krūze, puķupods, pīts grozs, kaut vai kartona kaste. To piepilda ar lietām, kas patīk Gariņam – sausiem ziediem, dzijas pavedieniem vai kamolīšiem, auduma gabaliņiem, sīpolu mizām, sausām skujām, maziem akmentiņiem. Var ielikt kādu žāvētu augli vai sveces palieku. Reizēm tur nokļūst kāda veca bērnu rotaļlieta. Ko likt – tas katram jāizvēlas pašam, atbilstoši savām izjūtām, atmiņām un asociācijām ar katru lietu.
Saprotams, ka šīs lietas nevar daudz cilāt un tās noteikti pārklāsies ar putekļiem, ko vēlams slaucīt ne biežāk kā reizi gadā. Tādēļ to visu noliek kādā tālākā kaktā, vēlams krēslainā, klusā vietā, kur tas netraucē un nav uzreiz pamanāms. Mājas Gars noteikti priecāsies par savu mājokli un parūpēsies, lai mums ar viņu kopā ir jauka dzīvošana!
Ja gribi atbrīvoties
Reizēm mājai vajag nevis piesaistīt Garus, bet atbrīvoties no to ietekmes. Ir gadījumi, kad to var izdarīt paši iemītnieki, bet reizēm jāsauc palīgā kāds, kam Garu pasaule labāk pazīstama.
Tie lielākoties balstās uz lielo dabas stihiju palīdzības pieņemšanu. Vispirms jau var minēt telpu kvēpināšanu ar dažādiem enerģētiski attīrošiem un / vai spēkus piesaistošiem augiem. Kā pirmos parasti ņem attīrošos augus, kuriem sadegot caur Uguns stihiju dūmi palaiž gaisā auga garu. Tas sadarbojas ar mājas Gariem un vienojas par to, kam šajā telpā būtu noteicošā vieta. Mainās gaisa struktūra un enerģētika mājā, un Gari, kam tur vairs nav ērti, kā arī visādi nevēlami enerģētiski sablīvējumi to atstāj. Pēc tam tāpat ar augiem var piesaistīt tās enerģijas un Garus, kuru spēks būtu vēlams mājas iemītniekiem. Kvēpināšana jāsāk un jābeidz ar caurvēju – gaisam telpās, ar ko strādā, jābūt kustīgam. Reizēm noder vienkārši visu logu un durvju atvēršana un aktīva doma par to, ka māja jāatstāj visam, kas tajā lieks.
Latvijas savvaļas spēcīgākie attīrošie augi ir kadiķis, apse, vībotne, alksnis, ieva, egle, raudene, zeltgalvīte.
No augiem, ar ko viegli piesaistīt kādus labvēlīgus spēkus, minami paparde, pelašķis, biškrēsliņš, vērmele, priede, kļava, zaķpēdiņa, kalme.
Zīmes auras uzlabošanai
Labs, visiem pieejams mājas auras uzlabošanas veids ir zīmju likšana. Latvijā šim nolūkam vislabāk darbojas baltu aizsardzības zīmes, turklāt to enerģētika ir pieejama arī cilvēkiem, kas nav tīri latvieši pēc izcelsmes.
Zīmes var likt redzamas un neredzamas. Redzamas tās vai nu zīmē, vai citādi veido uz mājas lietām, sienām, logu vitrāžām, vārtiem un durvīm, kamīnu dzegām un citur, kur tām dizainiski atrodas vieta. Neredzamās zīmes velk ar roku gaisā, sakoncentrējot domas un emocijas uz to, kādu atmosfēru mājās grib. Zīmes velk ar aktīvās rokas plaukstu vai ar kopā saliktiem īkšķi, rādītājpirkstu un lielo pirkstu, droši un spēcīgi zīmējot gaisā līnijas un saredzot tās ar iekšējo redzi.
***
Gaisotne mājās vispirms jau atkarīga no iedzīvotājiem, tāpēc pirms mājas auras uzlabošanas ir vērts parūpēties pašiem par savu enerģētisko veselumu un tīrību. Lai ko mēs darītu mājas labā, mēs to darām tādi, kādi esam patiesībā, un tieši mūsu enerģētika atstāj nospiedumu katrā darbībā un katrā vietā, kur ejam. Ja nav laba garastāvokļa, ja trūkst spēka vai māc kādas bailes, pie mājas tīrīšanas labāk neķerties, jo tās jūtas, kas tobrīd ir tevī, piesaistīs atbilstošus Garus. Pirms kārtot attiecības ar mājas Gariem, jābūt līdzsvarā ar sevi, iekšējā mierā un spēkā, tā teikt – resursu stāvoklī, tad arī būs labs rezultāts!
Ko vēl jūtam?
Līdzās māju Gariem savos mājokļos kā svešas būtnes varam sajust arī:
- veļus jeb mirušo cilvēku dzīvības enerģijas paliekas,
- tuvinieku dvēseles, kas mūs apciemo ar nolūku atbalstīt vai brīdināt,
- enerģētiskus sablīvējumus gaisā, kas rodas kādu regulāru darbību rezultātā,
- domformu projekcijas astrālā vai mentālā plānā – tās neviļus maina mūsu domas,
- cilvēka radītos fantomus (spēcīgu jūtu, cerību, vēlmju un ideju paliekas),
- Garus no apakšējās pasaules jeb no pagātnes, kas ieklīduši mūsu laikā,
- Garus no augšējās pasaules jeb nākotnes, kas nolaidušies līdz mūsu plānam,
- savas dvēseles augšējās daļas jeb savus eņģeļus,
- citu cilvēku apzinātas vai nejaušas ietekmes, arī maģiskās,
- mūsu enerģētiskos pavadoņus – spēka dzīvniekus, dubultniekus, dvēseles daļas u. c.
Ūdens spēks
Mājas enerģētiku var uzlabot arī ar ūdens, kas ņemts no kādas spēka vietas, palīdzību, kā arī ievārdots ūdens, jo tas labi glabā informāciju.
Parastu grīdas mazgājamo ūdeni maģisku padara arī ar pozitīvu domu pievienots sāls un piepilināti daži dabiskas aromātiskās eļļas pilieni.
Jāatgādina, ka pozitīvs nolūks ir Par mājas iedzīvotāju labklājību un saticību, nevis Lai visi mošķi aizvācas… Garus nevajag nekur dzīt, tie paši iet tur, kur ir tiem piemērota gaisotne, tāpēc mums vajag parūpēties, lai mūsu mājās tā būtu tāda, kas ir atbilstoša mums un mums labvēlīgajiem Gariem.