Vai visiem cilvēkiem ir vienāda zarnu mikrofora? 0
Šur tur dzirdēts, ka pēc mikrofloras visus cilvēkus var iedalīt 4 pamattipos un nekas to nespēj mainīt. Negribētos gan šim tā neapdomīgi piekrist, jo baktērijām nepieciešamas barības vielas – tas, ko cilvēks ēd. Dažas negantnieces ēd citas baktērijas. Kurš gan nav novērojis pastiprinātu ”gāzēšanu” pēc dažu dārzeņu un augļu ēšanas. Tātad, tajā brīdī kāda baktēriju suga uzrīkojusi dzīres. Gadījumos, kad noķerta kāda īpaši neganta baktērija, tā var izspiest no iesildītās vietiņas kādu citu – labo baktēriju. Un negantniece sāk diktēt noteikumus visiem citiem – kā saviem mikroskopiskajiem līdzbiedriem, tā arī pašam mitekļa saimniekam – cilvēkam.
Ļoti bieži ir tā, ka zarnu mikroflorā ir maz laktobaktēriju un bifidobaktēriju. Liekas – kas tad tur, padzers kefīriņu vai norīs kādu kapsulu un viss būs kārtībā. Diemžēl tas nav tik vienkārši. Vispirms jāzina, vai zarnās nav ieviesusies kāda nejauka baktērija, kura nemaz neļaus laktobaktērijām un bifidobaktērijām tā vienkārši savā vietā iemitināties. Otrkārt, kardināli nemainot ēšanas paradumus, nekas nemainīsies arī mikroflorā. Pie tam, izmaiņām jābūt ilgstošām. Treškārt, kuņģa skābes un fermentu iedarbību iztur nebūt ne visas baktērijas, kuras nokļūst organismā, tikai izturīgākās nokļūst līdz zarnām un var tur iemājot.
E.coli ir laba vai slikta?
Arī E.coli jeb zarnu nūjiņa ir normālas zarnu mikrofloras daļa un tās skaita samazinājums var būt par iemeslu diskomfortam. Nelabu skanējumu nosaukums E.coli ieguvis dēļ dažiem šīs baktērijas celmiem, kuri ir enteropatogēni (laboratorijā nosaka īpaši), kā arī tādēļ, ka zarnu nūjiņa tiek izmantota ūdens paraugu tīrības noteikšanai – daudz zarnu nūjiņu, tātad ūdenstilpē nokļūst fekālijas.
Plaši pielietotās antibiotikas (gan cilvēku ārstēšanai, gan lopkopībā) var izsaukt izturīgāku baktēriju uzplaukumu zarnās, kas tālāk bojā zarnu gļotādu. Piemēram, C.difficile var izsaukt pašas baktērijas toksīnu izraisītu kolītu. Vairāki pētījumi saista Krona slimību ar bērnībā pastiprināti saņemtām antibiotikām. Un lai cik tas paradoksāli neskanētu, tā pati klostrīdija ārstējama ar …. antibiotikām. Vēl viens iemesls ļoti rūpīgi piemeklēt antibiotikas, ja patiešām nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām, lai ietekme būtu pēc iespējas lielāka uz patogēnajām baktērijām un pēc iespējas mazāka – uz normālo mikrofloru.
Ko darīt ar probiotikām?
Neskatoties uz daudzajiem probiotiķu un prebiotiķu pētījumiem, vēl arvien klīnicisti šaubās par to pielietojumu. Toties pārtikas ražotāji un daudzi farmakoloģijas industrijas pārstāvji aizgūtnēm stāsta par savu produktu burvīgajām īpašībām – sevišķi bieži pieminot brīnumus ar imunitāti. Būtībā probiotiķi ir dzīvi mikroorganismi, kuri nedzīvo cilvēkā, bet rada labvēlīgus apstākļus zarnu trakta mikroflorai. Tas pats attiecas uz prebiotiķiem – pārtikas sastāvdaļas (dabiskas vai pievienotas), kuras ļauj zarnu mikroflorai justies labi. Loģiski, ka dabiska, laba un sabalansēta pārtika ar pro- un prebiotiķiem lielā daudzumā būs labas imunitātes pamats. Protams, visus šos labumus var dabūt no sava sakņudārza, bet var arī izlīdzēties ar industrijas piedāvāto.
