Neredzamie, bet īpaši nozīmīgie zarnu mikroiemītnieki 0
Kas notiek “tur iekšā”
Lielākā daļa cilvēku nekad neiedomājas par itin parastu lietu – savu iekšpusi un vēl mazāk par to, kas tur iekšā notiek. Un pat tad, ja kādu reizi ”vēderu saķer”, vienīgā doma ir – ”laikam kaut ko nelabu apēdu”. Ja kāda doma pavīd sakarā ar vēdera iemītniekiem, tad var likt galvu ķīlā, ka vispirms būs doma par tārpeļiem.
Nu tad parunāsimies par to, kas notiek ”tur iekšā” un akcentu liksim uz sīkajiem līdzdzīvotājiem – baktērijām.
Tie, kuri kaut cik iepazinušies ar cilvēka anatomiju, zina, ka gremošanas trakts sākas ar muti, turpinās ar barības vadu, kuņģi, tievo zarnu, resno zarnu un beidzas ar anālo atveri. Pie tam, katra daļa ir ar savām īpašām funkcijām, mikrovidi. Lai pilnvērtīgi izmantotu visu apēsto, gremošanas traktā ir samērā agresīva vide (virkne fermentu, kuņģa skābe, žultsskābes). Tāpat zarnu virsma ir ārkārtīgi liela, klāta ar krokām, krociņām un bārkstiņām, lai palielinātu uzsūkšanās virsmu. Tā kā viss svešais, kas nonācis iekšā caur muti, jāpadara nekaitīgs, zarnas būs arī lielākais imunoloģiski atbildīgais orgāns, kura svarīgākais uzdevums ir atšķirt apēdamo no bīstamā un pēdējo – neitralizēt.
Lai tā lieta kļūtu vēl sarežģītāka, cilvēkam nepieciešama palīdzība dažu pārtikas vielu sagremošanā, jo pats viņš to nemaz nespēj. Tad nu lietā tiek likta vārīšana, cepšana, marinēšana un citas kulināras darbības, tostarp arī skābēšana un pat pūdēšana. Tas, kas visādi apstrādāts jau pirms apēšanas, vēl nebūt nebūs pilnībā izmantojams, vēl arī ”iekšpusē” būs nepieciešama baktēriju līdzdalība. Baktērijas sintezē arī tādus ļoti svarīgus ķīmiskus savienojumus kā vitamīns K (ļoti svarīgs asins recēšanai!) un vairākas B vitamīnu komponentes, ko cilvēks pats nevar sintezēt.
Līdztekus labajām un pareizajām baktērijām organismā nonāk milzums slikto, kuras var izraisīt ne tikai īslaicīgu diskomfortu, bet sagādāt ilgstošu slimošanu vai pat kļūt par nāves cēloni, īpaši, ja runājam par mazuļiem.
Diemžēl mediķi un zinātnieki saskaras ar lielām grūtībām vēdera iekšpuses izzināšanā, jo smalkai izpētei nemaz nevar ikdienā iegūt paraugus no jebkura zarnu segmenta – mediķiem vairumā gadījumu jābūt mierā ar to, ko saucam par fēcēm un ko var dabūt bez sāpīgām manipulācijām.
Cik mikrobu ir mūsu zarnās?
Šobrīd identificētas jau tūkstošos skaitāmas baktēriju sugas, kuras mitinās cilvēku zarnās (daži sauc skaitli 35 000). Vienlaikus viena cilvēka fēču paraugā var atrast ap 160 baktēriju sugu. Katrai no tām ir sava loma cilvēka zarnu mikrobiomā. Dažas būs pavisam nelielā skaitā, citas – visai daudzskaitlīgas, jo līdz pat 80% no fekāliju svara sastāda tieši baktērijas. Izņemot dažas īsteni patogēnas sugas, lielākā daļa ir nepieciešamas un veselīgam organismam ir būtiski uzturēt baktēriju sugu dažādību, pie tam – zināmā līdzsvarā.
