Kā sargāties no elektromagnētiskā lauka un kāpēc tas kaitē 0
Runājot pa mobilo telefonu, gludinot veļu vai gatavojot ēdienu pie elektriskās plīts, parasti neaizdomājamies, ka saņemam elektromagnētisko starojumu, kas varētu kaitēt veselībai. Ko vajadzētu ņemt vērā?
Pirmās ziņas par elektromagnētiskā lauka nevēlamo iedarbību uz organismu tika izplatītas jau 1893. gadā. Pagājušā gadsimta 60. gados Padomju Savienībā atklāja radioiekārtu rūpnīcu apkalpojošo darbinieku saslimšanu, kas izpaudās ar neirastēniskiem simptomiem, asinsrites un gremošanas traucējumiem, asinsainas izmaiņām, ko skaidroja ar elektromagnētiskā starojuma ietekmi.
“Organismā ir dabiskas strāvas, it īpaši sirds apvidū, smadzenēs un nervos, kas pārklājas ar ārējo lauku inducētām strāvām. Tas nosaka iespēju, ka stipra starojuma ietekmē organismā var tikt ietekmētas ar elektriskiem procesiem saistītās norises,” skaidro inženieris elektromehāniķis, Rīgas Tehniskās universitātes Darba un civilās aizsardzības institūta docents Valdis Ziemelis.
Labāk ar piesardzību
Pasaulē ir veikti daudzi pētījumi, kas pierāda elektromagnētiskā starojuma nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, un arī tādi, kas to neapstiprina.
Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vecākais speciālists vides veselības jautājumos Normunds Kadiķis atzīst, ka apkārtējā vidē sastopamā elektromagnētiskā starojuma piesārņojuma monitoringa rezultāti nerada pamatu uztraukumam.
“Ja kāda vides faktora iedarbība ir bīstama veselībai, Eiropas Savienībā tiek izdota attiecīga to reglamentējoša direktīva. Attiecībā uz elektromagnētisko starojumu ir tikai rekomendācijas par tā pieļaujamo lielumu apkārtējā vidē. Arī Latvijā izstrādāts likumprojekts Ministru kabineta noteikumiem par elektromagnētiskā lauka iedarbības ierobežošanu uz iedzīvotājiem,” stāsta speciālists.
Savukārt Valdis Ziemelis iesaka vairīties no ilgstošas elektromagnētiskā lauka iedarbības. Tai ir pakļauti atsevišķu profesiju pārstāvji, piemēram, autovadītāji, elektromontieri, šujmašīnu operatori, frizieri. Profesionālajā vidē kaitīgos faktorus vairāk vai mazāk kontrolē darba aizsardzības speciālisti, taču sadzīvē jābūt modriem pašiem, jo elektroierīču skaits un to jauda mājās arvien palielinās.
Arī Normunds Kadiķis atzīst, ka pēdējā laikā pastāv tendence ievērot piesardzību pat bez zinātniska pamatojuma, piemēram, Francijas skolās ir aizliegts pieslēgt bezvadu internetu laikā, kad to neizmanto mācību procesā.
Vai izraisa vēzi?
Kad Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvji aptaujājuši sabiedrības veselības speciālistus par vides faktoru iespējamo risku veselībai, elektromagnētiskais lauks ierindots pēdējā vietā. Par bīstamāku atzīts jonizējošais un radona piesārņojums, kā arī ultravioletais starojums. Turpretim pārējos aptaujātos visvairāk uztraucis tieši elektromagnētiskais starojums, kas nav jūtams ar maņu orgāniem un tāpēc tā ietekmi ir grūtāk kontrolēt.
Jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem zinātnieki ir brīdinājuši, ka elektromagnētiskais lauks varētu rosināt ļaundabīgu audzēju attīstību, piemēram, atklāts, ka bērniem, kuri dzīvo tuvu augstsprieguma līnijām, pieaug asins vēža saslimšanas gadījumu skaits. Līdz ar to PVO Starptautiskā vēža izpētes aģentūra norādījusi, ka daži starojumu veidi ir potenciāli kancerogēni cilvēkiem.
Vēl atzīta iespējamība, ka ilgstoša mobilo telefonu lietošana var rosināt smadzeņu vēža attīstību. Vēlāk gan to neapstiprināja, jo šo slimnieku skaits salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 90. gadu beigām, kad tos sāka intensīvi lietot, nav īpaši pieaudzis. Tiesa, pasaulē bijuši gadījumi, kad telefona operatori saslimuši ar smadzeņu vēzi un tiesa lēmusi, ka darba devējiem jāmaksā kompensācija.
Svarīgs mobilo telefonu rādītājs ir SAR – enerģijas īpatnējais absorbcijas ātrums, kas jaunākās paaudzes telefoniem ir stingri normēts un nepārsniedz pieļaujamo robežu.
Tiesa, ražotāju interesēs ir ražot telefonus ar lielāku jaudu, kas nodrošina tālākus sakarus, taču tiem ir arī lielāks elektromagnētiskais starojums. Skeptiķi pieļauj, ka pētījumi, kas noliedz mobilā telefona nevēlamo iedarbību, varētu būt to ražotāju pasūtīti, tāpēc pētnieki starptautiskās konferencēs pirms savas prezentācijas informē par to finansētāju.
Jo tālāk, jo – mazāk
Elektromagnētiskā lauka ietekme ir atkarīga no starojuma intensitātes, piemēram, tā ir izteikta elektrostacijās, kur darbojas ģeneratori, kas ražo strāvu, tāpēc tur, lai darba vide neapdraudētu veselību, noteikti stingri normatīvi.
Normunds Kadiķis atzīst, ka pastāv tā sauktais nocebo efekts – ja cilvēks iedomājas, ka viņu ietekmē kāds vides faktors, patiešām jūtas slikti vai pat saslimst.
Diezgan daudzi sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, ja uz pretējās mājas jumta uzstādīta mobilo telefonu bāzes stacijas antena. Speciālists mierina, ka bažām nav pamata, – lai to pieņemtu ekspluatācijā, neatkarīga laboratorija veic elektromagnētiskā starojuma mērījumus, un Veselības inspekcija izvērtē testēšanas pārskatus.
Sūdzības bijušas arī no daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem, kuriem tieši aiz sienas atrodas elektrības sadales skapis. Šajā gadījumā gultu nevajadzētu novietot tieši blakus, lai gan, pēc Normunda Kadiķa vārdiem, mērījumi nav liecinājuši, ka starojums pārsniegtu vadlīnijās noteiktās normas. Neesot apstiprinājies arī pieņēmums, ka daži cilvēki ir pastiprināti jutīgi pret elektromagnētisko lauku.
Īpaši piesardzīgie var iegādāties feromagnētisko ekrānu vai uzlīmes pret elektromagnētisko starojumu, taču Normunds Kadiķis pieļauj, ka tas varētu būt tikai mārketinga triks.
Jāņem vērā, ka starojums mazinās līdz ar attālumu. Ne velti pie spēcīgiem starojuma avotiem, piemēram, transformatora būdām un augstsprieguma elektrības pārvades līnijām, ierīkota aizsargzona.
Tā kā potenciālā sadzīves elektroierīces bīstamība atkarīga no tā frekvences un jaudas, pēc ES direktīvas, kopš pagājušā gada 1. septembra veikalos vairs nedrīkst pārdot putekļsūcējus, kuru motora jauda pārsniedz 900 vatu. Valdis Ziemelis lēš – iespējams, jau tuvākajā nākotnē tā nedrīkstēs būt lielāka par 800 vatiem.
Agrāk, kad vides piesārņojuma normas nebija tik stingri noteiktas, zem augstprieguma elektropārvades līnijām ar 330 tūkstošu voltu (V) spriegumu iedalīja mazdārziņus. Diemžēl šādā vietā cilvēks nedrīkst atrasties ilgāk par piecām stundām. Ja tur ir arī dārza mājiņa, tai jāuzliek metāla jumts un tā jāsazemē.
Kā izmērīt
Ja moka bezmiegs, nogurums, galvassāpes vai citas veselības problēmas, kurām nav izdevies noskaidrot iemeslu, derētu izmērīt, vai mājās nav paaugstināts elektromagnētiskais lauks. Vietās, kur uzturamies ilgstoši, rādījumam nevajadzētu pārsniegt 1000 µT (mikroteslas) pie 220 V maiņstrāvas elektrotīkla.
Elektromagnētisko piesārņojumu var izmērīt ar speciālu testeri, kuru iespējams nopirkt elektrotehnikas veikalos. Ierīce reizi divos gados jāpārbauda un jāsertificē saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada noteikumiem par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu. Tie nosaka, ka kalibrēšanu veic laboratorijas, kuras akreditētas Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrā.
Normunds Kadiķis neiesaka pirkt mērītājus internetā, jo ar neprofesionālu aparatūru veikti mērījumi būs grūti interpretējami. Turklāt, tos izmantojot, jāņem vērā, ka elektrības vadu tiešā tuvumā starojums būs lielāks nekā pārējā telpā.
Kā stāsta Valdis Ziemelis, daudzu speciālistu pētījumu rezultātā secināts, ka elektromagnētiskā starojuma līmenis pie 220 V maiņstrāvas elektrotīkla, kas augstāks par 1000 µT, iedarbojoties regulāri astoņas stundas dienā vairākus gadus, varētu būt potenciāli bīstams.
Kā sargāties no elektromagnētiskā lauka
Pa mobilo telefonu, turot aparātu pie auss, ieteicams runāt ne ilgāk par 10 minūtēm, lai uz smadzenēm nebūtu nepārtrauktas radioviļņu iedarbības. Ilgstošās sarunās labāk izmantot tā saukto brīvroku sistēmu, kad telefons neatrodas tuvu galvai.
Mobilo telefonu nevajadzētu lietot automašīnā, liftā, pagrabā vai citās telpās, kur vājinās sakari un telefons pārslēdzas uz maksimālo jaudu.
Matu žāvētāju nav ieteicams darbināt ilgāk par 10–15 minūtēm bez pārtraukuma. Pauzi vēlams ieturēt, arī gludinot veļu.
Gultai, kurā guļam, nebūtu jāatrodas tuvu elektrības rozetēm un elektroierīcēm.
Atklājot, ka elektromagnētiskais starojums mājās pārsniedz normu, uzaicināt elektriķi un pamainīt strāvas pieslēgumu tā, lai tas maksimāli samazinātos guļamistabā un citviet, kur uzturamies ilgstoši.
Ar portatīvo datoru vajadzētu strādāt tikai pie rakstāmgalda, nevis novietojot to uz augšstilbiem, jo tas uzsilst, un vīriešiem siltuma iedarbībā var pasliktināties spermas kvalitāte.
Radioaparātos un citās ierīcēs pēc iespējas plašāk ieteicams izmantot iekšējos barošanas elementus, nevis tās pieslēgt elektrības tīklam.
Neiegādāties nezināmas izcelsmes sadzīves tehnikas ierīces, kā arī atbrīvoties no savu laiku nokalpojušām iekārtām.
Gatavojot ēdienu uz elektriskās plīts, elektromagnētisko starojumu saņem ne tikai rokas, bet arī galva un ķermenis, tāpēc labāk izvēlēties cita veida pavardu.
Ja mājās vēl saglabājušies vecās paaudzes televizori un datoru monitori ar kineskopu, no kuriem elektromagnētiskais starojums izdalās divu metru rādiusā uz aizmuguri un sāniem, būtu prātīgi tos nomainīt pret plakanajiem plazmas ekrāniem, kuriem šāds trūkums nepiemīt.
