“Neredzamā pilsēta” – filma par Černobiļas Zonas iemītniekiem 1
No 29. oktobra kinoteātrī “Splendid Palace” sāks izrādīt Viestura Kairiša dokumentālo filmu “Neredzamā pilsēta”, kas stāsta par dzīvi tā dēvētajā Černobiļas Atsvešinājuma zonā, portālam LA.lv pavēstīja “Ego Media” pārstāve Ieva Krivma.
Filmu studijā “Ego Media” tapusī filma ir stāsts par dzīvi tā dēvētajā Černobiļas Atsvešinājuma zonā, kur pirms 28 gadiem notika vēsturē lielākā kodolkatastrofa. Tās rezultātā radušies radioaktīvie izmeši piesārņoja Ukrainu, Baltkrieviju, Krieviju un daļu Eiropas, no tuvākajām pilsētām un ciematiem tika evakuēti vairāk nekā 336 tūkstoši iedzīvotāju. Šobrīd zona ir atzīta par aizsargājamu teritoriju, tās daba ir maz pētīta, tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem izstrādājušies aizsargmehānismi pret radiāciju.
Filmas galvenais varonis Igors. Trīsdesmitgadnieks ar divām augstākajām izglītībām nelegāli dzīvo Černobiļas Zonā jau septiņus gadus. Viņš te vēlas atrast mieru un iespēju aizmukt no civilizācijas. Igoru grauž gan personīga, gan globāla rakstura psiholoģiskas problēmas. Viņā vienlaicīgi ir gan harmonizējošs miers un pārlaicīga spriedze, gan eksistenciāls dzīves būtības noslēpums. Igoram apkārt – Černobiļas ciemu vecie iedzīvotāji, kuri dzīvo dabas pilnībā pārmāktos ciemos. Viņi ved savu nereālo Atlantīdas dzīvi, no kuras pat karš Ukrainā šķiet kā uz citas planētas notiekošs.
Lai izpētītu, kāda ir dzīve pēc pasaules gala, filmēšanas grupa nelielā sastāvā četras reizes devās uz Zonu, teritoriju, kas atrodas vistuvāk Atomelektrostacijai. Zonu drīkst apmeklēt tikai ar oficiālu iestāžu atļauju, apmeklējuma laiks ir ierobežots, lai neapdraudētu veselību. Ekspedīciju laikā filmēšanas grupa sastapa tā dēvētos samoselus (самосёлы – kriev.) – iemītniekus, kuri nelegāli dzīvo Zonā. Zonas pārvaldes iestādes neoficiāli atļāvušas vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, palikt savās mājās, taču jauniem cilvēkiem šeit dzīvot nav atļauts.
Filmas tuvplānā ir konflikts starp dabu un cilvēku, tā ir iespaidīga, jēdzieniski piesātināta, vizuāli krāšņa pasaka un politiska parabola par mūsdienu sabiedrību.
Režisors un scenārija autors Viesturs Kairišs, operatori – Gints Bērziņš, LGC, Andrejs Rudzāts, LGC, montāžas režisore Andra Doršs, skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis, producents Guntis Trekteris, filmas garums – 68 minūtes. Filmu finansiāli atbalstīja ES Media programma, Nacionālais kino centrs un Kultūrkapitāla fonds.
