– Latvijai nākamajā pusgadā būs prezidentūra ES. Vai paredzat, ka Krievijas spiediens šā iemesla dēļ dažādās jomās varētu būt vēl lielāks? 0
– Lai gan valstu prezidentūrām tagad ir mazāk varas nekā iepriekš, vēl pirms Lisabonas līguma, kas šo situāciju mainīja, taču, protams, prezidentūra izjūt lielāku uzmanību, atbildību, lobija centienus, vēlmi ietekmēt. Piemēram, mūsu kaimiņiene Lietuva, kurai nesen bija prezidentūra, pieredzēja ļoti lielu uzmanību, un esmu pārliecināts, ka tā būs arī Latvijai, jo ir vairāki jūtīgi jautājumi, piemēram, Austrumu partnerības samits, kas gaidāms maijā Rīgā un ar ko visvairāk atceras Lietuvas prezidentūru, jo tas izraisīja notikumu ķēdi Ukrainā. Ceru, ka Austrumu partnerības samits Latvijā nebūs tik liela drāma. Ir labas iespējas turpināt ciešākas sadarbības virzību ar Gruziju, Moldovu un citām valstīm, taču vēl seši mēneši ir priekšā. Taču notikumi mainās ļoti ātri, un varu teikt, ka Latvijas prezidentūra būs ļoti prasīgā laikā.
