– Vai tas nozīmē, ka pret Krieviju jāvērš vēl vairāk sankciju? 0
– Ja Krievija spers vēl tālākus soļus, apdraudot Ukrainas teritoriālo vienotību un neatkarību, tad, protams, starptautiskajai sabiedrībai ir atbilstoši jāreaģē. Manuprāt, Eiropas Savienības atbilde uz pēdējiem notikumiem, proti, uz tā sauktajām vēlēšanām Donbasā un līdz ar to jaunas iesaldētā konflikta zonas radīšanu, līdz šim nav bijusi adekvāta. Ielikt melnajā sarakstā dažus vietējos zēnus – tas nav nopietni. Visi taču saprot, ka tas, kas notiek Donbasā, nav tādēļ, ka uzdarbojas daži vietējie aktīvisti. Melnajā sarakstā ir jābūt tiem, kuri patiešām aiz tā visa stāv.
– Jūs Eiropas Parlamentā esat nesen, taču redzams, ka visai aktīvi iesaistāties jautājumos par Ukrainu, kā arī esat aizvietotājs Eiropas Savienības un Ukrainas attiecību komitejā. Vai pēc Igaunijas ārlietu ministra posteņa jums šķiet, ka Eiropas Parlaments ir vieta, kur var ietekmēt procesus un arī tik smagus jautājumus kā Krievijas agresija Ukrainā?
– Es patiešām esmu jaunpienācējs. Šī ir tikai ceturtā mana nedēļa Eiropas Parlamentā (EP), taču man ir sajūta, ka te ir daudz neizmantotu iespēju, īpaši ietekmējot ES ārpolitiku, proti, regulāri uzmanot vienu vai otru attīstības procesu un lietas saucot īstajos vārdos. EP deputātiem ir daudz kontaktu arī ar citām institūcijām, ES Padomi, Eiropas Komisiju, un, manuprāt, vislabākais rezultāts gan ārpolitikas, gan citos jautājumos ir tad, ja visas šīs institūcijas strādā kopā. Ne tikai formāli, bet pēc būtības. 751 deputātam, kas strādā parlamentā, ir ļoti plašs dažādo pieredžu, ekspertīžu lauks, un man ir sajūta, ka tas līdz galam nav izmantots. Potenciāls te ir daudz lielāks, nekā mēs to varam iedomāties, un tas būtu īpaši jaudīgs, ja mēs atrastu vislabāko veidu, kā strādāt ar Eiropas Komisiju un ES Padomi.
