“Nav ko sagaidīt iejūtību no Eiropas, ja nebija nekādas iejūtības pret Ukrainu,” uzskata Šnore 140
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Krievijā izsludinātās daļējās mobilizācijas bruņotajos spēkos, kuras ietekmē tūkstošiem Krievijas pilsoņu pamet valsti, ir pieaugušas Latvijas iedzīvotāju bažas, ka Latvijā var ieceļot Krievijas valstspiederīgie, lai izvairītos no iesaukšanas armijā.
Latvijas amatpersonas mierina, ka uztraukumam nav pamata, jo ir izdarīts pietiekami daudz, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu ieceļošanu Latvijā. Taču uz dažām vājajām vietām vairāki politiķi norādīja.
Ar paziņojumu ceturtdien nāca klajā Valsts drošības dienests (VDD), kas vērsās pie tiem Krievijas valstspiederīgajiem, kas uzturas Latvijā un ir saņēmuši pavēstes par iesaukšanu Krievijas armijā. VDD aicina par to nekavējoties informēt VDD.
Krievija mobilizē papildspēkus, lai turpinātu veikt noziegumus pret cilvēci un mieru, kara noziegumus pret Ukrainas valstisko neatkarību, teikts paziņojumā. VDD atgādina, ka Krimināllikumā Latvijas pilsoņiem (tajā skaitā dubultpilsoņiem), nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, par dienestu Krievijas bruņotajos spēkos un piedalīšanos karā pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem draud kriminālatbildība.
Tāpat dubultpilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likuma 24. panta pirmo daļu par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem var atņemt Latvijas pilsonību.
Ierobežota vīzu izsniegšana
Ministru kabinets ir noteicis ierobežojumus Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu. Runa ir par Krievijas valstspiederīgajiem, kuriem ir Šengenas īstermiņa vīza, ar kuru daudzi ceļo tūrisma un atpūtas nolūkā.
Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par mobilizāciju Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”) tviterī ierakstīja: “Drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānas vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kas izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19. septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām.”
Jāatgādina, ka ierobežojumi neattiecas, piemēram, uz Latvijas un Eiropas Savienības valstspiederīgo ģimenes locekļiem, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem; personām, kuras ieceļo humānu apsvērumu dēļ. Ārlietu ministrijas Šengenas nodaļas vadītāja Inga Stūrīte Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien teica, ka katru pieteikumu vīzas saņemšanai izvērtē arī valsts drošības iestādes.
Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) “Latvijas Avīzei” sacīja – Nacionālā apvienība uzskata, ka Latvijā nebūtu jāielaiž neviens, kam draud mobilizācija. Viņš norādīja, ka tagad, kad Krievijas pilsoņiem pašiem draud briesmas – iesaukšana armijā –, cilvēki Krievijā iziet uz ielām, bet viņi to nedarīja, redzot, kā Krievija veic noziegumus Ukrainā.
“Tas izskatās tik nesmuki. Nav ko sagaidīt iejūtību no Eiropas, ja nebija nekādas iejūtības pret Ukrainu,” teica E. Šnore. Viņš uzskata, ka pašreizējais regulējums nav pietiekams, lai novērstu visus riskus. Deputāts pieļauj, ka ārkārtējā situācija, kāda jau ir uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, būtu jāizsludina arī uz Latvijas un Krievijas robežas. Krievijas pilsoņi uz robežas var pieprasīt patvērumu.
Pēc deputāta domām, patvēruma pieteikumus nevajadzētu pieņemt no personām, kas ir kaujas spējīgā vecumā. Ja pieteikumu pieņem, tad katrs šāds gadījums ir jāizvērtē, kas nozīmē, ka Krievijas pilsonis pārnāk pāri robežai, tiek izmitināts, un paiet laiks, kamēr iestādes pieņem lēmumu.
Pieļauj, ka Krievija neļaus izbraukt
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot stingrākus nosacījumus termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Pēc E. Šnores ierosinājuma ir arī paredzēts, ka būs aizliegts izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem saistībā ar nodarbinātību Latvijā vai kas uzturas Latvijā, veicot attālinātu darbu. E. Šnore paskaidroja, ka grozījumi Imigrācijas likumā paredz stingrus ierobežojumus tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas būs derīgas līdz 2023. gada 1. septembrim – lai tās pagarinātu, būs jānokārto eksāmens latviešu valodā.
Saeimas deputāts Andrejs Judins (“JV”) “Latvijas Avīzei” teica, ka pēdējā laikā valdībā un Saeimā pieņemtais regulējums novērš daudzus riskus un Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu uztraukties. Taču virkne jautājumu cilvēkiem ir neskaidri. Tāpēc trešdien – dienā, kad V. Putins paziņoja par daļējās mobilizācijas izsludināšanu, – A. Judina vadītā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja Ārlietu ministrijas, Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjus.
Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs sēdē atzina, ka jau naktī pirms V. Putina paziņojuma robežsardzē ir saņemti telefona zvani un personas krievu valodā ir interesējušās par ieceļošanu Latvijā. Taču, iespējams, ka Krievija negribēšot pieļaut to personu izceļošanu, kas ir pakļautas mobilizācijai. Komisijas sēde notika trešdien, kad Krievijas pilsoņiem vēl bija iespēja ieceļot Somijā, pie kuras robežas veidojās garas rindas.
Ceturtdien jau arī šajā valstī apsvēra iespēju noteikt ierobežojumus. Taču R. Belijs atzina, ka robežsardzes kontroles pasākumi attiecas uz ES ārējo robežu. Tāpēc daudzi gribot iebraukt Eiropā caur Somiju, lai pēc tam dotos tālāk uz savu galamērķi Eiropā. R. Belijs informēja, ka pēc 24. februāra, kad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, Latvijā ieceļojuši aptuveni 80 000 Krievijas valstspiederīgo.
