Nerātnās dainas uzkurina gribēšanu 0
Mūsu eksperti gan domā, ka nerātnās dainas (un tas vēl ir maigs apzīmējums!) ir vēlāka laika uzslāņojums, jo periodā, kad veidojās saulgriežu svinēšanas tradīcijas, mūsu senči dzīvoja ļoti augstā apziņas līmenī un nepieciešamības verbāli ievibrēt zemākās čakras, iespējams, nebija.
Tā radās vēlāk, un neba bez iemesla. Tiesa, draiskās dainas tika skandētas vien divos svarīgos notikumos – apdziedoties Jāņu naktī un kāzās. Abiem šiem notikumiem ir tiešs sakars ar auglību un tās veicināšanu visos iespējamos veidos. Šo dainu funkcija ir ķircināt, kacināt, atraisīt, tas ir it kā vārdojums uz gribēšanu. Mūslaikos šo lomu atkarībā no emocionālās inteliģences līmeņa pilda erotiskā māksla un literatūra vai seksfilmas.
Lasot šīs dainas, centies paturēt vērā, ka senāk daudzi tajās lietotie vārdi bija pavisam parasti cilvēka ķermeņa daļu apzīmējumi (un citu nemaz nebija), nevis sabiedrībā neakceptētas rupjības, kā tas ir šodien.
Vecajam bārda trīs,
Manu melni sukajot;
Izsukajis, izglāsijis,
Virsū kāpti nedrīksteja.
Vecis pisa jaunu meitu,
Nevar meitas pievarēt.
Dod, vecīt, man to meitu,
Es pisīšu svilpodams.
Stāvus stāv vilka aste
Pret melliem debešiem;
Stāvus stāv pipelīte
Pret meitiņas caurumiņu.
Visi pisa bagatās,
Kas pis mani nabadziņu?
Bagatām zīžu kūsis,
Man no linu pakulām.
Es savam brūtgānam
Ļauna vārda nesacīšu:
Visu nakti man atļāva
Ar pipeli spēlēties.
Jānīts savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūrēja,
Kam tas rāmi negulēja
Melnajās biksītēs.
Ai māmiņa, ai māmiņa,
Tavs dēliņš nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Ai pīzdiņa, sirdspuķīte,
Nu tev slikti gadījās:
Pipelīte, satikdama,
Tev iespļāva actiņās.
Ai puisīši, ai vīriņi,
Kurš pie manis gulējuši?
Mīlestības kambarīti
Nezinot atslēguši?
Ai puisīti, ai puisīti,
Tavu stīvu pipelīti!
Vienu reizi palūkoju,
Visu mūžu pieminēju.
Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Man pupiņi sudraboti,
Kūsīt’s zelta lapiņām.
Ak tu puisi amulaini,
Tavu saldu atslēdziņu!
Tu atslēdzi meitiņām
Pisamo kambarīti.
Ak tu velns, kas par spēku
Jaunu meitu pežiņai:
Kā burkānu man’ saņēma,
Kā lupstāju pavadīja.
Pantiņu saceri pats, nozīme ir piedziedājumam
Sacerēt savas buramdziesmas – līgotnes – vari pats, un to pat ir ieteicams darīt, jo ej nu sameklē tieši konkrētam cilvēkam, vietai, situācijai piemērotu dainu tajos divos tūkstošos!
Par spēka dziesmām un maģisku vārdojumu šīs dziesmas padara piedziedājums. Šajos godos tradicionālais refrēns ir līgo vai līgā, līgojame, līgojē, Latgalē – leigū, leigō, rūtō, rūtoj, veju, Līgo līvu valodā nozīmē lai top vai lai notiek tā un ir uzskatāms par spēcīgu maģisku formulu.
Vārdiem līgot, līkt ir precēšanās vai vismaz dzimuma sakaru nozīme, ko ilustrē, piemēram, šī daina:
Līgot lieču āres liepu,
Līgot āres ozoliņu;
Brāļam lieču āres liepu,
Sev ārišķu ozoliņu.
(Raksta tapšanā izmantota Osvalda Līdeka grāmata Latviešu svētki, kā arī Latvju dainu krājumos ietvertie Arveda Švābes un citu pētnieku apcerējumi)
