Vasaras grandiozākais pasākums 9
Padomju laikos svētki tradicionāli iesākās rīta pusē ar dažādām sporta aktivitātēm, kurās sacentās darba kolektīvi (zvejnieki, transporta darbinieki, celtnieki u. c.) – volejbols, virves vilkšana un glābšanas riņķa mešana. Plaši notika arodsacensības: tīklu lāpīšana, mezglu siešana, ķilavu blīvēšana. Šajās profesionālajās sacensībās piedalījās arī vietējo skolu audzēkņi. Visā Baltijas jūras piekrastē, sākot ar Igaunijas un beidzot ar Lietuvas pierobežu, šos svētkus svinēja ar dažādām brīvdabas izrādēm, koncertiem, sporta spēlēm, sacensībām, atrakcijām, kā arī beigu akordu – nakts zaļumballi līdz pat rīta gaismai. Tradīcijas bija līdzīgas, katrs zvejnieku kolhozs tās īstenoja atbilstoši savu kultūras darbinieku radošajai izdomai un kolhoza finansiālajām iespējām. Svarīga svētku sastāvdaļa bija arī tirdziņi, ēdienu (jūras velšu) gatavošana un mielošanās. Lai gan šie svētki galvenokārt pulcēja vietējos, tomēr tajos ierodas interesenti arī no citām Latvijas vietām, kaimiņrepublikām. Apmeklētājus zvejnieku svētkos saistīja arī estrādes ansambļu skate “Jūras pērle” Liepājā, vokālo ansambļu skates Jūrmalā, Tautas daiļamata meistaru skates Carnikavā, fotoizstādes “Salacgrīvas rudens” un tā saucamās zvejnieku olimpiādes – plašas un daudzveidīgas zvejnieku spartakiādes. Pieaugot labklājībai piekrastes ciemos, Zvejnieku svētki ieguva arvien lielāku popularitāti un izvērtās par vasaras grandiozāko pasākumu.
Rojā – ar Allas Pugačovas uzstāšanos
Rojā šādus svētkus pirmo reizi noorganizēja 1950. gada 29. jūlijā. Tas ir laiks, kad zvejnieki jau apvienojušies kopējā kolhozā “Staļina ceļš”, kad pēc kara atkal atguvusies sporta un kultūras dzīve. Uz šiem svētkiem izpušķotās laivās, vēlāk smagajās mašīnās, sabrauca visu apkārtējo ciemu iedzīvotāji – Upesgrīvas, Kaltenes, Kolkas, Melnsila, kā arī no Talsiem un Ventspils. “Organizētas motorlaivu sacīkstes 4 grupās pēc motorlaivu jaudas, peldēšanas un volejbola sacensības. Pēc tam sekoja plašs koncerts un zaļumballe pūtēju orķestra pavadībā.”
Zvejnieku kolhozs “Banga” vienmēr šos svētkus organizēja grandiozi, piemēram, 1982. gadā uzstājās Alla Pugačova un Raimonds Pauls. 1976. gadā svētkos muzicēja populārais pūtēju orķestris “Rīga”, svētkus iemūžināja kinožurnāls “Padomju Latvija” Nr. 30 – Zvejnieku svētki Rojā. Tā kā bija apvienoti kopā divi kolhozi, tad vienu gadu svētkus rīkoja Rojā, otru – Kolkā.
Zvejniekciemā – ar vienīgās partijas “dūžiem”
1951. gada 8. jūlijā Zvejniekciemā Aģes upītes krastos notika pirmie republikāniskie zvejnieku svētki, kuros piedalījās pārstāvji no visiem zvejnieku kolhoziem. Tajos bija klāt padomju Latvijas valdības vadītāji, viņu vidū Vilis Lācis un Augusts Kirhenšteins. Notika dažādu pašdarbības kolektīvu koncerti, godināja Nopelniem bagātos zvejniekus, sociālistiskās sacensības uzvarētājus, risinājās sporta sacensības. Ar gadiem lielu popularitāti ieguva Jūras valdnieka Neptūna vizīte pie zemes ļaudīm. Viņš nāca ar savu svītu pārbaudīt un sveikt jūras arājus. Svētkos galvenais akcents bija zvejnieku darba sumināšana un popularizēšana.
Laiki mainās, bet svētki turpinās. Galvenais akcents – sumināt jūru, sauli, darbīgus cilvēkus, labi un skaisti atpūsties!
VIEDOKLIS
Andris Klēvers, bijušais zvejnieku kolhoza “Uzvara” (Lielupē) kultūras daļas vadītājs: “Esmu organizējis ne vienus vien Zvejnieku svētkus, tajos noteikti jābūt Neptūnam un viņa pavadonēm, kuras parasti mēdza tēlot vietējā deju kolektīva meitenes. Reiz kādos no 80. gadu Zvejnieku svētkiem man uzticēja Neptūna lomu, jo aktieris Eduards Pāvuls, kam tā bija iecerēta, dažas dienas pirms svētkiem bija dabūjis muguras kriku. Pāvuls gulēja gultā uz sāniem, atbalstījis galvu spilvenā (skats man atgādināja līdzīgu epizodi no filmas “Zvejnieka dēls”), un mācīja, kā iejusties lomā un runāt: nesteigties, ar pauzēm, akcentējot svarīgāko, lai klausītāji nezaudētu uzmanību un sadzirdētu tekstu.
Vērts izbaudīt 8. jūlijā!
Zvejnieksvētkos Rīgā – Mangaļsalā uzstāsies mūzikas grupas “Lādezers”, “Credo”, “Lauku muzikanti”, “Džentelmeņu špagats”, “Homeopāti LV”… Sagaidīsim Neptūnu un viņa nāras, būs bērnu izklaižu parks, rodeo bullis, piepūšamās atrakcijas, vizināšanās ar kuģīti un laivām, volejbola un strītbola sacensības, kā arī vēl daudz aizraujošu aktivitāšu!
Liepājā promenādē pie Liepājas jahtu ostas piestātnes. Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde” sadarbībā ar Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, SIA “Tūrisma attīstības grupa” un biedrību “Tūrisma klubs “Oga”” jau otro gadu rīkos jūrasbraucēju kuršu vikingu liellaivu sacensības.
Ventspilī svētku pasākumi risināsies Ostas ielas promenādē, Livonijas ordeņa pils pagalmā, laukumā pie Pārventas bibliotēkas un beigsies ar koncertu un līksmu balli Reņķa dārzā.
Pāvilostā – veiklības distances sākums pie Pāvilostas novada tūrisma informācijas centra (Sakas upes krastā plkst. 11:30).
Rojā – svinēs ar plašu vērienu, interesantu programmu gan lieliem, gan maziem un līksmošanu visas nakts garumā svētku ballē pludmalē.
Carnikavā – svētku atklāšana plkst. 11.00 pie tautas nama “Ozolaine”, gadatirgus Rīgas ielā.00
