Nepopulāru lēmumu izrunāšanas grupa 0
Valdības topošo rīcības plānu šonedēļ vērtēs Reformu vadības grupa (RVG). Kas īsti ir šī reformu grupa, un kāda ir tās loma valdības darbā? Reformu vadības grupas (RVG) izveide bija viens no pirmajiem premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) darbiem uzreiz pēc stāšanās amatā 2009. gadā.
Tobrīd bija skaidrs, ka krīzes pārvarēšanai būs operatīvi jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi un jāveic radikālas reformas. Lai samazinātu sabiedrības pretestību šīm pārmaiņām, tika izveidota RVG, kur diskusijās pirms lēmumiem iesaistījās dažādu nozaru līderi. Premjers esot vēlējies radīt formātu, kur diskusijas notiktu plašāk, nekā tas iespējams Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP). Līdzās tradicionālajiem valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS) un Darba devēju konfederācijai (LDDK) – reformu grupā darbojas arī Latvijas Pašvaldību savienība, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Saeimas Budžeta komisija, kā arī četri ministri – finanšu, ekonomikas, vides un labklājības. RVG darbu vada pats Ministru prezidents.
RVG izveide bijis pareizs solis – pārliecināts premjers, atskatoties uz trijos gados paveikto. Smagākie uzdevumi, ar ko grupai bijis jāstrādā, esot bijuši 2010., 2011., un 2012. gada budžeti. To ietvaros grupa esot diskutējusi par tādām reformām kā valsts aģentūru skaita samazināšana, slimnīcu tīkla optimizācija, arhīvu reorganizācija, Valsts policijas reģionālā optimizācija, sociālo aprūpes centru reforma, principa “nauda seko skolēnam” ieviešana un citi.
“Uzskatu, ka Reformu vadības grupas izveide sevi ir attaisnojusi kā konstruktīvs un efektīvs sociālā dialoga modelis, un šis formāts ir jāsaglabā. Šobrīd ir svarīgi turpināt iesāktās reformas, lai ekonomika turpinātu attīstīties un Latvijas iedzīvotāji reāli sajustu grūto konsolidācijas gadu augļus.
Reformām svarīgākajās jomās – izglītība, labklājība, veselība, efektīva un uz rezultātu orientēta valsts pārvalde – ir jābūt saskaņotām, izdiskutētām un ar pēc iespējas lielāku atbalstu no visām iesaistītajām pusēm. Tās nevar uzspiest no augšas un cerēt, ka būs labi rezultāti,” skaidro V. Dombrovskis.
RVK locekļu domas ir krietni piezemētākas. “Pati ideja par RVG izveidi jau ir laba, bet ir divas problēmas. Pirmkārt, šī grupa bieži vien dublē Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) darbu. Otrkārt, šīs grupas darbā īsti nevar just jau nosaukumā ietverto atslēgvārdu – “vadības”. Lielākoties sapulces izpaužas tā, ka Finanšu ministrijas pārstāvis nolasa kādu informatīvo ziņojumu, nedaudz padiskutējam un pieņemam to zināšanai. Tas, protams, nav slikti, bet ar to vien ir par maz,” vērtē LABS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Viņš vēlētos RVG darbā redzēt vairāk virzības uz reāliem rezultātiem. Arodbiedrību līderis arī atzina, ka LBBS, LDDK un pašvaldību priekšlikumus arī šajā formātā ierēdņi bieži vien nesadzird.
Krietni atzinīgāk RVG vērtē LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, jo pašvaldības atšķirībā no arodbiedrībām, NTSP nav pilnvērtīgi pārstāvēta. “Tādēļ RVG mums ir laba iespēja nepastarpināti izteikt savu viedokli par valdības plānotajām reformām.
Manuprāt, šo formātu vajadzētu saglabāt arī pēc krīzes beigām, jo tas ir labs domu apmaiņas instruments. Vienīgi jāuzmanās, lai galvenais laiks tiktu veltīts stratēģiskiem jautājumiem, nevis dažādiem sīkumiem,” spriež A. Jaunsleinis. LPS šīs grupas ietvaros savulaik stingri iestājās par to, lai tiktu atjaunotas morālas un materiālas darbinieku motivācijas formas pašvaldībās.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone RVG ir jaunpienācēja. “Forums kā tāds ir ļoti vērtīgs, lai valdība uzzinātu mūsu domas. Vienīgais, ka mēs vēlētos, lai katra sapulce būtu ļoti sagatavota un vērstu uzmanību uz tām reformām, kas ļauj ietaupīt,” teic darba devēju pārstāve. Viņa arī norāda, ka iepriekšējā sēdē, kas tika veltīta konsolidācijas jautājumiem, LDDK budžeta ciparus saņēma tikai īsi pirms sēdes. Nākamajā sēdē tikšot lemts par valdības rīcības plānu, bet darba devēji atkal nav saņēmuši visus interesējošos dokumentus.
