Kaimiņu būšana 2
Kāda starpība, cik laba vai slikta ir dziesma? Balsosim par savējiem, tas ir, par kaimiņiem – ja jau paši par sevi balsot nevaram. Šāda kaimiņu draudzību dēvē par “bloku balsošanu” – tas nozīmē, ka kaimiņvalstis viena otrai piešķir augstāko novērtējumu – 12 punktus.
Populārākais piemērs ir Grieķijas–Kipras attiecības Eirovīzijas gaumē – abas valstis kopīgi piedalījušās 15 konkursos, un šo konkursu gaitā Grieķija vidēji veltījusi Kiprai 9,5 punktus, un Kipra Grieķijai – 10,5 punktus. Savukārt Turcija un Kipra nav viena otrai piešķīrusi nevienu punktu – apaļa nulle. Atšķirīga mūzikas gaume? Diez vai! Drīzāk grūti noslēpjamas vēsturiskas politiskas nesaskaņas.
Līdzīga balsošanas tendence vērojama arī mums ģeogrāfiski tuvākās valstīs – par Zviedriju lielākoties balso Dānija, Igaunija, Lietuva, Norvēģija un Islande. Par Somiju — Igaunija, Zviedrija un Norvēģija. Savukārt Dānijas lielākie fani ir Latvija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Igaunija. Balsošanas pētnieki šo fenomenu nodēvējuši par “Vikingu bloku”. Tāpat izveidojies “Balkānu bloks” – Horvātija, Maķedonija, Bosnija Hercegovina, Slovēnija un Turcija balso viena par otru. Trešais galvenais bloks ir “Varšavas pakts” – ar balsīm dāsni apmainās Polija, Krievija, Rumānija, Latvija, Lietuva, Igaunija. Telefoniskā balsošanas sistēma tika ieviesta 90-to gadu beigās. Pirms tam Lielbritānija dominēja Eirovīzijas dziesmu konkursā, taču tagad uzskata: lai cik ģeniāls arī nebūtu Lielbritānijas pārstāvja priekšnesums – nav kaimiņu – nav balsu – nav uzvaras. Ja valsts nepieder nevienam balsošanas blokam, uzvaras iespējas ir minimālas. Baltijas valstis pieder pie diviem blokiem, un zinātāji vērtē, ka tas palielināja iespējas Latvijai uzvarēt 2002. gadā un Igaunijai – 2001. gadā.