NEPLP sākusi administratīvo lietu pret “TV3” 0
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību pret mediju koncernu “All Media Latvia”, vērtējot iespēju sodīt uzņēmumu par to, kā TV3 ziņu raidījumā interpretēta Valsts kontroles paustā kritika pašas NEPLP darbam.
NEPLP pārstāvji neatzīst, ka tādejādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) normu, kas pērn tika pieņemta, lai cīnītos ar pret Latviju vērstu propagandu, izmantotu savtīgos nolūkos. Savukārt “All Media Latvia” noraida NEPLP apgalvojumus par it kā nepatiesu ziņu izplatīšanu un sola aizstāvēt savu neatkarību un tiesības uz brīvu iespēju veidot faktos balstītas ziņas un viedokļus, jo apspriežamās ziņas avots ir Valsts Kontroles ziņojums un tam veltītā preses konference.
Tikmēr divas Latvijas žurnālistus apvienojošas organizācijas informējušas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) komisāru mediju brīvības jautājumos par NEPLP līdzšinējo praksi konkrētās likuma normas piemērošanā, kas, to ieskatā, ir iespējami politiski motivēta atriebība.
Aģentūras LETA rīcībā esošā NEPLP vēstule SIA “All Media Latvia” liecina, ka NEPLP sākusi administratīvo lietu, tajā plānojot noformēt arī administratīvā pārkāpuma protokolu par iespējamu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumu.
Vēstulē uzņēmumam NEPLP atsaucas uz EPLL 24.panta ceturto daļu, kas, nosakot programmu veidošanas vispārīgos noteikumus, paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Tāpat šī norma nosaka, ka komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru, bet Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.
Šie likuma grozījumi spēkā stājās pagājušā gada vasarā. Toreiz, pamatojot grozījumu nepieciešamību, parlamenta deputātu iesniegtajā likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka “Latvijas informatīvajā telpā aizvien biežāk novērojamas informatīvā kara izpausmes – naidīgi un izdomāti fakti elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, aiz kuriem slēpjas centieni radīt pārliecību, ka Latvija ir neizdevusies valsts”. Tie ir tradicionāli propagandas instrumenti, kurus valstij nelabvēlīgi spēki var izmantot, lai radītu kaitējumu un apdraudētu Latvijas valstiskumu, skaidrots anotācijā.
Šīs normas iespējamu pārkāpu NEPLP saskatījis raidījuma “Nekā personīga” 2018.gada 28.oktobra sižetā.
NEPLP pārstāvis Uldis Lielpēters aģentūrai LETA gan apgalvoja, ka patlaban neesot runas par soda piemērošanu “All Media Latvia”, jo jautājums vēl tiek vērtēts, raugoties uz to, vai ir saskatāmi konkrēti likumpārkāpumi.
Savukārt “All Media Latvia” vadītāja Baiba Zūzena aģentūrai LETA pastāstīja, ka uzņēmums saņēmis NEPLP paziņojumu par administratīvās pārkāpuma lietas sākšanu un paskaidrojumu sniegšanu par, NEPLP ieskatā, “nepatiesām ziņām”, kas izplatītas TV3 programmas raidījumā “Nekā personīga”. Uzņēmums pagājušā gada novembrī sniedzis argumentētus skaidrojumus NEPLP.
NEPLP ieskatā 2018.gada 28.oktobra raidījuma “Nekā personīga” sižetā paustā informācija un pasniegšanas veids par Valsts kontroles ziņojumu par NEPLP darba izvērtējumu nav sniegts ar pienācīgu precizitāti. NEPLP administratīvo pārkāpumu lietu ierosinājusi par vairākiem sižetā izskanējušajiem citātiem. Raidījumā toreiz vēstīts, ka “ik gadu sabiedriskajiem medijiem tiek piešķirti ap 20 miljoniem eiro un pēc auditoru domām NEPLP tos slikti pārvalda un uzrauga, savukārt lēmumi tiek pieņemti šaurā interešu lokā un balstīti nepietiekamās zināšanās. Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole norāda, ka sabiedriskie mediji pašlaik ir pakļauti politiskai un ekonomiskai ietekmei, savukārt lielu vainas devu NEPLP pāradresēja bijušajai Latvijas Radio valdei, pret kuru tā vērsusies tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu, lai gan tādi Valsts kontroles ziņojumā vispār nav pieminēti.
Mediju uzraugs uzskata, ka sižetā minētā atziņa, ka “NEPLP pieņem lēmumus šaurā interešu lokā”, izrauta no konteksta. Padomei šķiet, ka vidusmēra skatītājam, šo informāciju saņemot, varētu izveidoties maldīgs priekšstats par lietu patiesu norisi, norādīja Lielpēters.
Zūzena skaidroja, ka “All Media Latvia” kā likumpaklausīgs un atbildīgs mediju uzņēmums ir rūpīgi iepazinies un izanalizējis visus NEPLP argumentus par raidījumā pārraidītās ziņas atsaukšanu.
“Mēs kategoriski nepiekrītam NEPLP apgalvojumiem par it kā nepatiesu ziņu izplatīšanu, jo apspriežamās ziņas avots ir Valsts kontroles ziņojums un tam veltītā preses konference. Uzņēmums uzskata, ka raidījumā ir atspoguļoti atsevišķi, sabiedrībai būtiski Valsts kontroles ziņojumā iekļautie citāti un konstatējumi, īpaši akcentējot Valsts Kontroles vērtējumus uz revīzijas laikā uzdotajiem jautājumiem NEPLP,” sacīja Zūzena.
Viņa tāpat norādīja, ka “Nekā personīga” notikumu apskats tiek veidots kā autorraidījums un “atspoguļo augstas raudzes žurnālistikas profesionāļu Arņa Krauzes un Edija Boša skatījumu uz konkrētās nedēļas svarīgākajiem notikumiem”, kas ietver arī būtiskākos secinājumus un skaidrojumus par izvēlētajiem notikumiem.
“”All Media Latvia” ir starptautisks mediju uzņēmums, kura darbības svarīgākais stūrakmens ir vārda brīvība un mediju neatkarība. Tāpēc mēs aizstāvēsim savu kā medija un žurnālistu profesionālās darbības neatkarību un tiesības uz brīvu iespēju veidot pārbaudāmos un pierādāmos faktos balstītas ziņas un viedokļus, kas izslēgtu jebkādas bažas par satura neobjektivtāti vai cenzūru,” uzsvēra uzņēmuma vadītāja.
Kopš EPLL grozījumu stāšanās spēkā pēc iepriekš minētās normas skatīti divi gadījumi Latvijā reģistrētos medijos. Viens no tiem bijis saistīts ar Latvijas Televīzijas (LTV) sižetu par Nacionālo apvienību, kurā bija pieminēta Ogres mēra Egila Helmaņa darbība, savukārt “Nekā personīga” sižets ir otrs gadījums. No Ogres pašvaldības finansējumu saņēmusi divu NEPLP locekļu veidota biedrība, savukārt otrs gadījums ir par pašu NEPLP, akcentē Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).
Lielpēters skaidroja, ka nepilna gada laikā kopš likuma normas pieņemšanas Lielbritānijai nodota informācija arī par kanālā “RenTV” raidījumā konstatētu iespējamu pārkāpumu.
Lielpēters pauda, ka pieņemtie grozījumi nedarbojas selektīvi tikai uz daļu raidorganizāciju, tāpēc pienācīgas neitralitātes un precizitātes princips jāievēro visiem medijiem. Turklāt šai normai, pēc NEPLP domām, esot arī atturošs efekts.
NEPLP pārstāvis uzsvēra, ka patlaban nedrīkst teikt, ka “TV3” ir vainojama pie kāda pārkāpuma.
Par minēto gadījumu LŽA un Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrība vērsusies pie EDSO komisāra mediju brīvības jautājumos, norādot, ka NEPLP rīcībā saredzama atriebība, iespējams, politiski motivēta. Komisārs lūgts sekot līdzi šo abu lietu attīstībai.
LTV padomes uzlikto administratīvo sodu pārsūdzējusi tiesā, savukārt NEPLP un “All Media Latvia” tikšanās par šo jautājumu paredzēta 13.maijā, kad plānots noformēt administratīvās lietas protokolu. Administratīvā pārkāpuma lietu paredzēts izskatīt vēlāk, 23.maijā.
LŽA valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude aģentūrai LETA sacīja, ka viss, kur ir iesaistīti elektroniskie mediji un NEPLP, var tikt uzskatīts par interešu konfliktu. Viņa uzsvēra, ka NEPLP rīcība, sākot ar pērnā gada lēmumu atlaist LTV valdi, liecina par neprofesionalitāti.
Viņa norādīja, ka NEPLP prasība atsaukt sižetu par Valsts kontroles ziņojumu, kurā atklāts, ka NEPLP nav pietiekami uzraudzījis sabiedriskos medijus, nav korekta. Plaude skaidroja, ka atbildīgā žurnālistikā informācija un dati, it īpaši, kas nāk no Valsts kontroles, jāatspoguļo tādi, kādi tie ir.
Revīzijā konstatētais liecina, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību. Revīzijas secinājumos Valsts kontrole atzīst, ka nozares attīstības plānošanas sistēma nenodrošina ilgtspējīgu un stabilu nozares attīstību un finanšu resursu efektīvu izmantošanu. NEPLP izstrādātājā nozares stratēģijā 2012.–2018. gadam nav sniegts skaidrs un pamatots nozares attīstības redzējums vidējam termiņam, t.sk., nosakot sabiedrisko mediju attīstības prioritāros virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus, kā arī pašai NEPLP nav savas institūcijas darbības stratēģijas. NEPLP kā visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators uzrauga pati sevi – sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju. Šīs savstarpēji pretrunīgās funkcijas izriet no EPLL. Tas savukārt rada noteiktas interešu pretrunas, jo NEPLP jāapvieno gan sabiedrisko mediju uzraudzības, gan attīstības uzdevums. Valsts kontrole uzskata, ka šādai pieejai ir virkne darbības risku un tā nav balstīta labas pārvaldības principos. Lai tās novērstu, Valsts kontrole rosina attiecīgās funkcijas.
Valsts kontrole mikroblogošanas vietnē “Twitter” piektdien vakarā atgādināja par ziņojuma saturu, uzsverot, ka NEPLP ir jāstrādā pie revidentu ieteikumu ieviešanas.
