NEPLP piemēro PBK maksimālo sodu par Lietuvu aizskarošo raidījumu 3
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) piemērojusi SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” (PBK) administratīvo sodu 1500 apmērā par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) pārkāpumiem raidījumā “Cilvēks un likums”, portālu “LA.lv” informēja NEPLP pārstāve Sanita Blomniece.
Sods piemērots, jo raidījumā “Cilvēks un likums” netika nodrošināts EPLL 24. pantā paredzētais pienākums faktus un notikumus atspoguļot objektīvi, ievērojot viedokļu daudzveidību un nepārraidot vienpusīgu propagandu, skaidro NEPLP.
“Kanālu PBK uzliktais administratīvais sods saistībā ar Lietuvas brīvības cīnītājus apmelojošo raidījumu “Cilvēks un likums” ir maksimālais, ko paredz Latvijas likumi. Jāatzīmē, ka NEPLP patlaban veic PBK satura monitoringu, lai pastiprināti uzraudzītu, kā šis plašsaziņas līdzeklis ievēro Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un citus normatīvos aktus, kas regulē elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību. Ja šāds pārkāpums atkārtosies, var tikt izskatīts arī jautājums par iespējamo apraides atļaujas anulēšanu,” skaidro NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Lēmuma argumentācijā NEPLP norāda, ka EPLL 24.panta ceturtajā daļā noteikts, ka mediju pienākums ir nodrošināt, lai “fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru. Pienākums atspoguļot faktus un notikumus objektīvi ietver arī pienākumu atspoguļojot viedokļus, ievērot viedokļu daudzveidību, nepārraidīt vienpusīgu propagandu”.
Savukārt raidījuma “Cilvēks un likums” sižetā par Lietuvas brīvības cīnītājiem viedokli sniedz tikai personas, kuru teiktais aizstāv viedokli, saskaņā ar kuru specvienība “Alfa” nav vainojama 1991.gada 13.janvāra traģiskajos notikumos Lietuvā. Sižeta autori šo versiju pasniedz kā neapstrīdami pierādītu. Sižetā nav lūgts to personu, (piemēram, Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju, aculiecinieku, kuri redzējuši, kā bojā gājuši cilvēki u.tml.) viedoklis, kuras, iespējams, varētu pamatoti oponēt sižeta autoru popularizētajai notikumu versijai un no sižeta neizriet, ka tā autori būtu centušies šādu viedokli iegūt.
NEPLP uzskata, ka sižets veidots tā, lai vienu, neviennozīmīgi vērtētu 1991.gada 13.janvāra Lietuvas notikumu versiju pasniegtu kā neapstrīdami pierādītu, neskatoties uz to, ka pat no sižetā sniegtās informācijas izriet, ka Lietuvas tiesībsargājošās iestādes šai versijai nepiekrīt. Tādējādi sižetā fakti pasniegti apzināti negodīgi.
Ievērojot EPLL 25.pantā noteikto elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo atbildību, PBK bija pienākums nepieļaut šādu sižetu pārraidīšanu, ja nebija iespējams nodrošināt citu viedokļu atspoguļošanu, kas līdzsvarotu sižeta acīmredzamo vienpusību. Tāpat sižetā ietvertais vienpusīgais faktu un viedokļu atspoguļojums pēc būtības mudina uz nostaļģiju pēc PSRS un ir vērtējams kā centieni diskreditēt Lietuvas neatkarības centienus 1990.-1991.gadā, skaidro NEPLP.
Kā ziņots, Lietuvas sabiedrībā sašutumu izraisīja 4.oktobra raidījums “Cilvēks un likums”, kurā apgalvots, ka 1991.gada 13.janvārī uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija. Pārraidē piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības “Alfa” komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar šo uzbrukumu, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
NEPLP sāka PBK pārbaudi tādēļ, ka šī televīzija reģistrēta Latvijā.
