NEPLP: LTV netiek pie papildus finansējuma, jo nav paveikusi mājasdarbus 0
Latvijas Televīzija (LTV) kavējas ar informatīvā ziņojuma izstrādi par situāciju uzņēmumā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.
“Mēs no [LTV valdes locekļa Ivara] Priedes kunga jau kopš augusta sākuma gaidām informatīvo ziņojumu par situāciju uzņēmumā,” sacīja Āboliņš, piebilstot, ka informatīvo ziņojumu LTV solot izveidot janvārī.
Vienlaikus NEPLP priekšsēdētājas vietnieks minēja, ka padomei LTV vajadzības ir zināmas un tās būs viena no nākamā gada prioritātēm, taču sākotnēji LTV ir jāizdara savs mājasdarbs.
“Nākamajā gadā vienai no divām galvenajām prioritātēm būtu jābūt LTV budžetam, bet ir jāiet soli pa solim – ir nepieciešams šis informatīvais ziņojums no LTV. Mēs jau esam runājuši ar kultūras ministru Nauri Puntuli (VL-TB/LNNK), ka sniegsim šo informatīvo ziņojumu Kultūras ministrijā, lai to tālāk varētu virzīt uz valdību, bet LTV ir jāizdara savs mājasdarbs,” sacīja Āboliņš.
Jau vēstīts, ka LTV paudusi neapmierinātību ar NEPLP piedāvājumu tam, kā starp sabiedriskajiem medijiem sadalāms papildu piešķirtais miljons eiro – NEPLP piedāvājusi Latvijas Televīzijas vajadzībām novirzīt 250 000 eiro, bet Latvijas Radio – 750 000 eiro.
LTV pārstāvji pauda uzskatu, ka NEPLP piedāvātais potenciālā finansējuma sadalījums nav proporcionāls un samērīgs, kā arī nav sagatavots saskaņā ar tādiem Eiropas Raidorganizāciju apvienības noteiktajiem finansējuma piešķīruma pamatprincipiem kā taisnīgums un pamatotība.
“Sabiedrisko mediju finansējuma pamatprincipi ietver ne vien stabilu, adekvātu, no politiskajām interesēm neatkarīgu un caurspīdīgu finansējuma modeli, bet arī to, ka piešķirtajam finansējumam jābūt taisnīgam un pamatotam. Finanšu sadalījums šobrīd rada priekšstatu, ka LTV netiek pienācīgi pārstāvēta pārrunās par valsts budžeta piešķiršanu un sadalījumu,” minēja uzņēmumā, piebilstot, ka, viņuprāt, kapitāldaļu turētājs nedemonstrē spēju uzņemties atbildību par abiem sabiedriskajiem medijiem, radot absurdu situāciju, kurā pilnvērtīgi tiek pārstāvētas tikai viena medija intereses.
