NEPLP kandidāti stāsta, ko darīs amatā 0
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) amata kandidāti piedāvā attīstīt un vairot vietējo saturu, stiprināt vārda brīvību, mediju neatkarību, kā arī celt satura kvalitāti, ar mērķi piedāvāt iedzīvotājiem viņiem interesējošu informāciju.
Trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpināja padomes locekļu amatu kandidātu iztaujāšanu, katram no pretendentiem veltot aptuveni 20 minūtes.
NEPLP locekļa amata kandidāte, rakstniece Eva Martuža, kura padomes amatam kandidē otro reizi, pauda, ka mediji veido nacionālo kultūrtelpu, kurā piedalās arī regulators. Viņa uzsvēra, ka padome ir cenzors, vagars un pārraugs, līdz ar to tam ir jāpārrauga brīva satura veidošana un jāpieņem lēmumi par finansējuma atrašanu un piešķiršanu mediju attīstībai.
Martuža uzskata, ka NEPLP būtu jāuztver kā sadarbības partneris ar kopēju vīziju par mediju darbu, kas sniegs atbalstu medijiem veidot kvalitatīvu, saturīgu un emocionālo piepildītu saturu.
Savukārt, komentējot iespējas gūt papildu finansējumu mediju satura veidošanai un atbalstam, viņa minēja lielos komerciālos medijus, mobilo sakaru operatorus un tos uzņēmumus, kuri pārraida viedtelevīzijas, kā arī lielās reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūras.
Uz deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV) jautājumu, “kāpēc viņa skaita naudu svešā makā”, Martuža atbildēja, ka neskaita to, bet vērš uzmanību uz iespējām, kur papildu finansējumu vietējā satura veidošanai var rast. Tāpat viņa uzsvēra, ka arī reklāmnaudas trūkumam būs jāmeklē risinājums. Līdz ar to Martuža piedāvā reklāmas, mediju un sabiedrisko attiecību aģentūrām “brīvprātīgi vai kā citādāk” piešķirt kādu procentu no saviem ieņēmumiem speciālam sabiedrisko saturu veidošanas fondam.
Cits amata kandidāts, publicists Ilmārs Šlāpins norādīja, ka viņš NEPLP darbā nelolojot liekas ilūzijas, taču saskata virzienu, kā vajadzētu mediju nozarei attīstīties. Kā pirmo viņš uzsvēra NEPLP autoritātes stiprināšanu. “Tas būtu jāizmanto, jo, manuprāt, autoritatīvāks regulators, jo lielāks potenciāls mediju nozares izaugsmei,” sacīja Šlāpins, piebilstot, ka regulatoram jābūt atvērtam, kas veicinātu jēgpilnākas diskusijas ar nozari.
Tāpat Šlāpins uzsvēra, ka NEPLP ir jāveicina vārda brīvība, redakcionāla neatkarība, kā arī pašu mediju neatkarība. “Par vārda brīvību nākas cīnīties katru dienu, bet NEPLP var darīt daudz vairāk, lai sargātu šo brīvību,” viņš uzsvēra, vienlaikus norādot, ka īpaši svarīgi pasargāt mediju no īpašnieku interesēm.
Viņš norādīja, ka NEPLP kā prioritātei vajadzētu būt mediju spēka stiprināšana. Šlāpins skaidroja, ka medijiem ir nepieciešams ne tikai saturiskais atbalsts, bet arī tehnoloģiskais, līdz ar to padomei jākļūst par mediju atbalstu, kas rezultētos kvalitatīva satura veidošanā. Viņš uzsvēra arī drošas informatīvās telpas stiprināšanu, kā arī nacionālās kultūras veidošanu, kurā mediji strādā kā kultūras arhivētāji un ražotāji. “Jo stiprāki būs mūsu mediji, jo mazāk problēmas ar propagandas medijiem,” atzina Šlāpins.
Uz deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas (JKP) jautājumu, kā Latvijas sabiedrībai sadzīvot ar viltus ziņām, Šlāpins atbildēja, ka galvenais ir skaidrot, kā atpazīt šādas ziņas. Viņš norādīja, ka ir iespējas cīnīties ar melīgu informāciju, bet ir gadījumi, kad autoritātes arī patiesu informāciju nosauc par viltus ziņu sev par labu. Piemēram, ASV prezidents Donalds Trumps bieži vien diskreditējis vairākus labus žurnālistus apgalvojot, ka viņu raksts ir “fake news”.
Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” lektors Ilmārs Jargans vīzijā par NEPLP darbu uzsvēra nepieciešams sākt ar sabiedrisko mediju sakārtošanu. Viņš uzsvēra, ka sabiedriskajiem medijiem ir nepieciešams funkcionālais un kompetenču audits – katram darbiniekam būtu jāpilda tests, kas atklātu detaļas par pienākumiem, uzdevumiem, kā arī par vajadzīgām vai nevajadzīgām izmaiņām pienākumos. Jargans pauda pārliecību, ka audits atklātu “interesantus rezultātus”. Viņš norādīja, ka tā tiks izveidota stiprāka organizācija, kurā 70% no līdzšinējā personāla spēs vairāk strādāt ar oriģinālo raidījumu veidošanu, kā arī nebūtu nepieciešamas papildu dotācijas.
Jargana vīzijā ietilpst arī interesanta satura veidošana jauniešiem. Daloties ar idejām, viņš norādīja, ka jauniešus piesaistīs viņiem saistoši formāti. “Patlaban situācija ir tāda, ka mobilās lietotnes “Tik Tok” pāris sekunžu video var radīt lielāku rezonansi nekā pārdomāts raidījums. Un tā ir problēma,” viņš sacīja.
Uz Vitas Andas Tēraudas (AP) jautājumu, kā NEPLP varētu ietekmēt sabiedriskos medijus jauniešu auditorijas piesaistei, Jargans atbildēja, ka viens no variantiem varētu būt blogeru piesaiste.
Televīzijas kanāla TV3 bijušais žurnālists Jānis Zariņš, kurš arī kandidē uz NEPLP locekļa amatu, uzsvēra, ka NEPLP nevajadzētu steigties ar Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu, jo ir nepieciešamas diskusijas par to, kā abi mediji varētu turpināt nodrošināt informatīvo dažādību. Informatīvo drošību Zariņš norādīja kā pašsaprotamu pienākumu, taču norādīja, ka tā izpildei ir jāstiprina padomes monitoringa kapacitāte.
Zariņš uzsvēra, ka būtisks uzdevums būtu arī darba algu jautājuma sakārtošana medios. Viņš skaidroja, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, kuri pilda ikdienas pienākumus, ir nepieciešams oficiāls darba līgums, savukārt tiem cilvēkiem, kuri tiek piesaistīti konkrētiem projektam, jāsaņem autora atlīdzības līgumi. Pēc Zariņa teiktā, tas varētu motivēt medijus celt satura kvalitāti un veicināt sabiedriskā pasūtījuma izpildi.
Uz Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) jautājumu, kā celt satura kvalitāti, Zariņš norādīja, ka, pirmkārt, jāpārstāj investēt šovos, kas tikai aizpildot raidlaikus, bet nav skatītājam saistošs. Tāpat nepieciešams ieguldīt konkrētos seriālos, šovos, raidījumos, kas izklaidē, informē un ir saistoši Latvijas iedzīvotājiem.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jāturpina ieguldīt sabiedrisko mediju attīstībā, jo “tā ir viena no kvalitatīvākajām informācijas vietām”.
Savukārt cits kandidāts, politiķis Roberts Putnis (P) norādīja, ka NEPLP prioritātei jābūt informatīvās telpas drošībai. Pēc viņa teiktā, Latvija esot ļoti rezervēta šajā jomā, līdz ar to, ir jāmeklē risinājums, kā panākt informatīvās telpas drošības pieaugumu un sabiedrības uzticēšanos Latvijas medijiem.
Tāpat viņa vīzijā par NEPLP darbu ietilpst arī dialoga veidošana ar nozari. “NEPLP jābūt kā atbalstam – līdz šim tas nav darīts pietiekami,” sacīja Putnis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka viņa saikne ar politiku nebūs šķērslis, lai pildītu padomes locekļa amata pienākumus – interešu konflikta gadījumos lēmumu pieņemšanā viņš nepiedalītos. Putņa galvenais mērķis ir pierādīt, ka arī politika var būt godīga un caurskatāma.
Kā beidzamo Putnis uzsvēra sabiedrisko mediju pāreju uz raidīšanu HD kvalitātē un abonentu maksas ieviešanu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti nākamos NEPLP amata kandidātus intervēs 21.janvārī.
LETA jau ziņoja, ka tikšanās ar amatu pretendentiem sākta 14.janvārī, un šo procesu paredzēts noslēgt jaunnedēļ. Otrdien komisija iztaujāja SIA “Mediju grupa Super FM” radio raidījumu vadītāju, redaktori Jekaterīnu Jerofejevu-Āboliņu, žurnālistus Ievu Kalderausku un Jāni Eglīti, kā arī kādreizējo NEPLP locekli Aiju Dulevsku.
Tāpat ziņots, ka NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome par atbilstošākajiem NEPLP locekļu amatu kandidātiem atzinuši publicistu Ilmāru Šlāpinu, žurnālistu Eglīti, kādreizējo Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Robertu Putni un žurnālisti Kalderausku.
Konsultatīvās padomes vēstule parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kas sākusi iztaujāt amatiem pieteikušos kandidātus, liecina, ka padome vērtējusi kandidātu reputāciju, valodu prasmes, zināšanas un pieredzi, strādājot vadošā amatā, kā arī izpratni par valsts pārvaldi un mediju darbības specifiku un lomu demokrātiskā sabiedrībā.
Konsultatīvā padome uzklausījusi 15 no 17 amata kandidātiem, neintervējot Gintu Linmeijeri, kura atsauca savu kandidatūru, un Ilzi Pētersoni, kura nevarēja ierasties uz interviju.
Kā ziņots, konkurss uz NEPLP divu locekļu vakancēm izsludināts, jo šo amatu atstājusi Gunta Līdaka un padomes vadītāja Dace Ķezbere.
