NEPLP arī turpmāk vērsīsies pret Kremļa propagandu un ES sankciju režīma pārkāpējiem 77
Autors: Ivars Āboliņš, NEPLP priekšsēdētājs
15.jūnijā atsevišķas ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari tuvāk vai tālāk saistītas organizācijas vērsās Saeimā ar lūgumu atcelt no amata neatkarīgu regulatoru – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) – pilnā sastāvā. Šeit īsi un koncentrēti esmu apkopojis visus pārmetumus, kas izteikti vēstulē un no pieprasītājiem pausti publiskajā telpā.
Sāksim ar to, kas tad ir izskanējis publiski.
Biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Gunta Līdaka ir argumentējusi, ka NEPLP ir jāatceļ, jo no Latvijas informatīvās telpas ir pazuduši arī televīzijas kanāli LNT un PBK. Te vietā atgādināt, ka PBK grupa savu darbību Latvijā izbeidza pēc tam, kad tās patiesais labuma guvējs Oļegs Solodovs tika notiesāts par Eiropas Savienības (ES) sankciju režīma pārkāpumu. Pēc šī tiesas sprieduma NEPLP anulēja atlikušās PBK programmu apraides atļaujas, un šī lēmuma pamatotību ir apstiprinājusi arī tiesa. Nekādas atlaides ES sankciju režīma pārkāpējiem no NEPLP puses nav iespējamas, lai kā varbūt kādam to gribētos. Savukārt LNT par savas darbības pārtraukšanu paziņoja 2019.gadā, kad NEPLP vadīja Dace Ķezbere, bet par komerciālo televīziju pārraudzību Latvijā ilgstoši pirms tam bija bijusi atbildīga…Gunta Līdaka.
Gunta Līdaka pārmet arī to, ka NEPLP darbības rezultātā programmām ir jāpievieno subtitri un tā rezultātā auditorija ir pazaudējusi “ļoti lielu skaitu ārvalstu kanālu Latvijā”. Tie, protams, ir gļēvi meli. Pirmkārt, likuma grozījumi paredz nodrošināt nevis subtitrus, bet valodas celiņus. Otrkārt, nekāds ļoti liels ārvalstu kanālu aiziešanas process no Latvijas nav novērots – gluži pretēji, tāda nav vispār. Treškārt, likuma grozījumu izstrādāšanā piedalījās Valsts drošības dienests, tos Saeimā iesniedza Nacionālās drošības komisija, un NEPLP uzdevums ir uzraudzīt Saeimas pieņemto likumu izpildi.
Ejam tālāk – biedrības “Latvijas reklāmas asociācija” pārstāve Baiba Liepiņa apgalvo, ka NEPLP “centusies ieviest cenzūru uz dažādām reklāmām”. Jā, NEPLP likumā noteiktā funkcija ir uzraudzīt to, kā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro likuma normas attiecībā uz reklāmu izvietošanu, un esam piemērojuši arī sodus. Taču nekāda cenzūra “uz dažādām reklāmām” nekad nav ieviesta, un nav pat skaidrs, kā tas vispār tehniski būtu iespējams. Dažreiz mediji konsultējas ar mūsu juristiem par kādas reklāmas atbilstību likuma normām, taču tas ir normāls process, un lēmuma pieņemšana vienmēr ir mediju ziņā.
Savukārt biedrības “Baltijas mediju izcilības centrs” pārstāve Gunta Sloga apgalvo, ka NEPLP ir jāatceļ par Tvnet grupai piemēroto sodu par “it kā neatbilstošu vārda deportāciju lietošanu”. Mēs redzam, ka pati Gunta Sloga lieto terminu “it kā”. Jo, visticamāk, ļoti labi zina un saprot, ka sods nav par vārda “deportācija” lietošanu, un tie, kas tā apgalvo, vienkārši izplata primitīvu dezinformāciju. Sods ir piemērots par konkrētu likuma normas, kas paredz pienākumu nodrošināt pienācīgu neitralitāti un precizitāti, pārkāpumu, un politiķis Aleksejs Rosļikovs, protams, ēterā var teikt visdažādākās lietas. Taču, piemēram, raidījuma vadītājs Vadims Radionovs pievienojas Aleksejam Rosļikovam un iet vēl tālāk, jau no sevis kā faktu apgalvojot, ka Latvijas Saeimas pieņemtais likums paredz valsts vardarbīgu (un tātad prettiesisku) rīcību pret cilvēkiem. Un tas ir tikai viens no raidījuma vadītāju uzvedības piemēriem.
Tāpat Gunta Sloga apgalvo, ka NEPLP vēršas pret žurnālistiem. Tie, protams, ir nekaunīgi meli. NEPLP nekad nav vērsusies pret žurnālistiem, un pat grūti iztēloties, kā tieši iestāde, kurai nav nekādu pilnvaru attiecībā uz žurnālistiem, varētu pret viņiem vērsties.
Tagad pievērsīsimies vēstules saturam. Tur izdevās saskaitīt piecus konkrētus pārmetumus.
Pirmais – NEPLP nepamatoti iejaucas mediju radītajā saturā. Tā nekad nav noticis, NEPLP ir piemērojusi sodu par konstatētiem likuma pārkāpumiem. Statistika rāda, ka NEPLP sodus piemēro ārkārtīgi reti – 2022.gadā kopā tika pieņemti 459 lēmumi, no tiem 15 bija par administratīvā soda uzlikšanu. Tātad – 3,2 % no visiem lēmumiem, turklāt 4 sodi piemēroti kabeļoperatoriem, 2 Tv Rain, 2 par priekšvēlēšanas aģitācijas pārkāpumiem, un tātad pārējiem radio, televīzijām un pakalpojumiem pēc pieprasījuma pāri paliek 7 sodi. Es vēlreiz atkārtoju – 7 sodi gada laikā. Visi apgalvojumi par NEPLP kā soda institūciju ir apzinātas, brutālas un maksimāli nelietīgas viltus ziņas bez nekāda seguma.
Otrais – NEPLP konstanti rīkojas ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām. Tie ir vienkārši primitīvi meli, jo nav konstatēts neviens tāds gadījums, tādu faktu gluži vienkārši nav, un nav saprotams, kā bez jebkādiem pierādījumiem iespējams izteikt tik nopietnus apvainojumus.
Trešais – NEPLP “piesavinās tiesības regulēt visu informācijas telpu”. Šo apgalvojumu komentēt ir īpaši grūti, jo NEPLP darbojas likumā noteikto funkciju robežās, un viens no mūsu pienākumiem ir Latvijas informatīvās telpas aizsardzība. Ko nozīmē – piesavinās? Tas ir kaut kas tik nekonkrēts un absurds, ka to tiešām nav iespējams nekādā veidā komentēt. Savukārt attiecībā uz “visu informācijas telpu” (lai, kas būtu domāts ar neierasto terminu “informācijas telpa”) – NEPLP neuzrauga ne drukāto presi, ne interneta portālus, un darbojas šauri savas kompetences robežās.
Ceturtais – NEPLP apdraud vārda brīvību un demokrātiju. Kā tieši? Šī apgalvojuma nepamatotību pierāda kaut vai Pasaules preses brīvības indekss, kur Latvijā pēc visiem pērn NEPLP pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Kremļa kanālu un interneta vietņu slēgšanu ir pakāpusies uz 16.vietu pasaulē.
Piektais – NEPLP dēļ noticis satura apjoma, programmu skaita samazinājums. Šis pārmetums ir visabsurdākais un kliedzošākais no visiem. Jā, pērn NEPLP patiešām no Latvijas informatīvās telpas izslēdza vairāk nekā 120 Kremļa programmas. Un pārmest NEPLP cīņu pret Kremļa propagandu pašreizējos apstākļos ir mazākais – dīvaini. Lai gan, protams, ne negaidīti, zinot, tieši kurš cieta vislielākos zaudējumus pēc Kremļa un ar Krieviju saistītu kanālu izslēgšanas no Latvijas un kurš tieši pauda vislielāko sašutumu, kad NEPLP sāka bloķēt valsts drošību apdraudošas interneta vietnes.
Viss. Vairāk nekādu pārmetumu nav. Savelkot visu kopā, iznāk, ka smagākie NEPLP “nodarījumi” ir ES sankciju režīma ievērošana, vēršanās pret Kremļa propagandu un Kremļa naratīvu izplatīšanu, kā arī likumā noteiktā nozares uzraudzība, kas, protams, ietver arī sodus (kā mēs redzam, sodi tiek piemēroti ārkārtīgi reti, daudz vairāk notiek komunikācija ar nozari). NEPLP arī turpmāk asi vērsīsies pret Kremļa propagandu un teroristu valsts naratīviem, ES sankciju režīma pārkāpējiem un tiem kabeļoperatoriem, kuri neievēro likumu. Un aicinājumi uz politisku izrēķināšanos ar neatkarīgu regulatoru neatgriezīs Latvijā slēgtos Kremļa kanālus un bloķētās naida interneta vietnes, kā arī neizmainīs to, ka NEPLP likumā noteiktajā ietvarā turpinās aizsargāt Latvijas informatīvo telpu.
