Nepilsoņu pases. Atbilde “LA” lasītājam 28
1991. gadā ieviesa nepilsoņu pases. Tās turpina izdot nu jau divdesmit piekto gadu. Manuprāt, ir jāpārtrauc šo pasu izdošana. Piecus gadus to vēl varētu turpināt darīt, bet tad jāliek punkts. Jānis Dibrančs Garkalnē
2033. gadā nepilsoņa statuss izzudīs pats no sevis – tādu pieņēmumu 2014. gadā Saeimas deputātiem izteica Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs. Tas prognozēts ar piebildi – ja saglabāsies līdzšinējās tendences, kad vidēji gadā trīs tūkstoši nepilsoņu kļūst par Latvijas pilsoņiem un aptuveni tikpat kļūst par citu valstu pilsoņiem, septiņi tūkstoši aiziet mūžībā (23 procenti no kopējā nepilsoņu skaita ir jau vecāki par 70 gadiem) un pustūkstotis no valsts izbrauc. Pirms divdesmit gadiem – 1995. gadā – Latvijā no visiem iedzīvotājiem 29 procenti bija nepilsoņi. Pērn – jau mazāk par 12 procentiem. Tagad 84 procenti no Latvijas iedzīvotājiem ir pilsoņi. No pagājušajā gadā Latvijā dzimušajiem bērniem jau vairāk nekā 99 procenti ir Latvijas pilsoņi (2011. gadā tādu bija 96,7%).
Kāda situācija nepilsoņu pasu izsniegšanā ir pašreiz? Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Undīne Priekule vēsta, ka 2015. gadā ir izsniegtas 27 416 nepilsoņu pases. To skaitā ar iemeslu “pirmreizēja izdošana” – 422. Tas nozīmē – lielākā daļa pasu saņēmēju ir apmainījuši tās vecās pases, kurām beidzas derīguma termiņš, pret jaunām. Bet šie 422 pirmreizēji izdotie personības dokumenti ir izsniegti jauniešiem, kam pienācis laiks iegūt pasi, un bērniem, lai ceļotu ārpus valsts.
