“Nepilsoņu kongress” – tradicionālo vērtību sargs? 10
Iespēja, ka skolās varētu tikt pastiprināta tradicionālo vērtību apguve, dažām nevalstiskajām organizācijām licis tik ļoti nobīties, ka cīņai pret tradicionālo vērtību popularizētājiem piesaistītas arī tādas organizācijas kā “Nepilsoņu kongress” un saskaņietes Elizabetes Krivcovas vadītā “Humanitārā perspektīva”.
Gan “Nepilsoņu kongress”, gan E. Krivcova ir vieni no aktīvākajiem cīnītājiem pret 2018. gadā iecerēto valsts valodas lomas palielināšanu mazākumtautību skolās. Nu zem vēstules Saeimai, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai par tradicionālo vērtību nozīmi Latvijas attīstībā E. Krivcova un “Nepilsoņu kongresa” valdes loceklis Vladimirs Sokolovs parakstās vienā rindā ar organizācijām, kas ilgstoši, apdomīgi un pārdomāti centušās ietekmēt izglītības kvalitāti, vecāku lomu izglītībā, kā arī iestājušās par dzimumu līdztiesību. Ir dīvaini redzēt, ka “Nepilsoņu kongress” nostājies vienotā frontē ar tādām gana cienījamām organizācijām kā “Vecāku forums”, Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes zieds” un centrs “Marta”.
Kas ir vērtības?
Minēto vēstuli, kas tika izsūtīta arī medijiem, sagatavojis “Papardes zieds”, un tā rakstīta, lai paustu bažas “par Latvijas tradicionālo vērtību iespējamu nomaiņu pret radikāliem uzskatiem”. “Mūs satrauc, ka publiskajā telpā par tradicionālajām vērtībām kļuvusi reliģiskā neiecietība, cilvēku dažādības nepieņemšana un viņu izvēļu nosodīšana, vienas nācijas pārākuma izcelšana un cīņa par privilēģiju piešķiršanu vienam pareizajam ģimenes modelim,” teikts vēstulē.
Tātad galvenokārt satraukums ir par to, ka pārāk cieša pieturēšanās pie tradicionālajām vērtībām var veicināt neiecietību pret citādi domājošajiem. Taču kāds tam visam sakars ar “vienas nācijas pārākuma izcelšanu”, kas, ja arī kādreiz izskan no kādu radikālu uzskatu pārstāvjiem, noteikti nav uzskatāma par publiskās telpas “tradicionālu vērtību”?
“Papardes zieda” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle bija pārsteigta par to, ka vēstulē ir teksts par vienas nācijas pārākumu, jo šādam apgalvojumam tur neesot vajadzējis būt. Varbūt to pirms vēstules parakstīšanas ierakstīja E. Krivcova vai V. Sokolovs? Uz šo jautājumu I. Ķelle nevarēja skaidri atbildēt. Taču, jautāta, kāpēc sadarbojas ar minētajām personām, atbildēja: “Vai jums tiešām šķiet, ka ir būtiska atšķirība starp dažādu tautību vecāku rūpēm par saviem bērniem?” Kad iebildu, ka “Nepilsoņu kongress” un “Humanitārā perspektīva” nebūt nav klasiskas vecāku organizācijas, I. Ķelle atbildēja, ka nevajag politizēt rakstīto vēstuli, svarīgi esot tas, ka visiem parakstītājiem sakrīt viedokļi par tradicionālajām vērtībām.
Jāpiebilst, ka E. Krivcova bieži redzēta dažādos vecāku pasākumos un diskusijās, kur spriež par izglītības jautājumiem. I. Ķellei pat radies iespaids, ka E. Krivcova ir kādas skolas direktore, kaut arī patiesībā viņa nav pedagoģe, bet gan juriste. Tādējādi redzams, ka sadarbību ar politiski nedaudz naivām vecāku organizācijām E. Krivcova un “Nepilsoņu kongress” var izmantot, lai izliktos par parastu nevalstisko organizāciju, kaut gan patiesībā tās mērķi ir politiski tendēti. Jāatgādina, ka “Nepilsoņu kongresa” un tās aizstāvētā auditorija ir nepilsoņi jeb bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas vai citas valsts pilsonības (tā terminu “nepilsoņi” ieteicis precīzi definēt tiesībsargs).
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete arī atzīst: viņu mulsina dažas personālijas starp vēstules parakstītājiem. “Tādā veidā zināmā mērā pat tiek diskriminētas vēstulē paustās labās idejas,” piebilst I. Druviete.
