Nepilsoņiem gatavo īpašu “dāvanu” 143
Kā “Latvijas Avīzi” pēdējo nedēļu laikā brīdinājuši vairāki savstarpēji nesaistīti informācijas avoti, pašlaik augstu amatpersonu līmenī tiekot gatavota augsne tam, lai valsts simtgades pasākumu ietvaros pieņemtu politisku lēmumu, kas kalpotu kā pretimnākšanas signāls nepilsoņiem. Esot izskatīti dažādi varianti, no kuriem maigākais būtu pilsonības automātiska piešķiršana neatkarīgajā Latvijā dzimušo nepilsoņu bērniem vai pašvaldību vēlēšanu tiesības pilngadīgajiem nepilsoņiem, bet radikālākais – likvidēt nepilsoņa statusu kā tādu, piešķirot visiem Latvijas pilsonību.
Kā noskaidroju, diskusija par naturalizācijas lēnajiem tempiem un nepilsoņu lielo skaitu norisinājusies Simtgades padomē, kur darbojas Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar eksprezidentiem un par svētku organizēšanu atbildīgajām personām. Tomēr padomes pārstāvji apgalvo, ka par konkrētiem risinājumiem runāt vēl esot pāragri. “Simtgades padomē prezidenti vispārīgi pieskārās jautājumam par nepilsoņu lielo skaitu. Nekādas konkrētas iniciatīvas šobrīd netiek ne izstrādātas, ne arī virzītas,” informēja Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Kristīne Jaunzeme.
“Padomes ietvaros esam runājuši gan par lielo nepilsoņu skaitu, gan par to, ka simtgades ietvaros būtu nepieciešami ne vien svinīgi pasākumi, bet arī kāds politisks lēmums, žests, kas uzrunātu visu sabiedrību un apliecinātu valsts briedumu,” apstiprināja eksprezidents Valdis Zatlers. Viņaprāt, saprātīgs lēmums būtu pilsonības iegūšanas atvieglošana neatkarīgajā Latvijā dzimušajiem bērniem, bet par vēlēšanu tiesībām vai pilsonības automātisku piešķiršanu pilngadīgajiem nepilsoņiem gan nevarot būt ne runas. “Pašreizējā naturalizācijas politika ir pareiza, un tā ir viena no veiksmīgākajiem risinājumiem pēc neatkarības atgūšanas,” uzskata Zatlers.
Par šo jautājumu domājis arī Vējoņa priekštecis Andris Bērziņš, kurš intervijā LNT izteicies, ka Latvijai būtu vairāk jāsatraucas nevis par bēgļiem, bet gan par šeit dzīvojošo nepilsoņu lielo skaitu. “Simtgade ir tāds simbolisks un būtisks laiks, kad jāizvērtē notiekošais un jālabo kļūdas. Tomēr kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 26 gadi, bet pilsonības jautājums vēl nav pilnībā atrisināts,” man telefonsarunā stāstīja A. Bērziņš. Tomēr viņš nevēlējās detaļās skaidrot savu redzējumu iespējamam risinājumam, jo tā esot sarežģīta tēma un nepieciešama “garāka saruna”.
Kāda amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, apliecināja, ka pēdējā laikā notiek jūtama virzība naturalizācijas politikas pārskatīšanas virzienā: “Augsto amatpersonu izteikumi nav nejauši – pašlaik notiek tāda kā taustīšanās un mēģinājumi izzondēt sabiedrības noskaņojumu.” Šajā spēlē sava loma esot gan “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča vēstulei Barakam Obamam ar sūdzēšanos par nepilsoņu problēmām Latvijā, gan nupat Valsts prezidenta kancelejā izveidotajai Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupai.
Šī ekspertu grupa izveidota aprīļa vidū pēc Valsts prezidenta iniciatīvas. Tās uzdevums ir izanalizēt līdz šim īstenoto sabiedrības saliedētības politiku un tās rezultātus, identificēt kļūdas, šķēršļus, traucēkļus un labās prakses piemērus, kā arī sniegt priekšlikumus sabiedrības saliedētības veicināšanai Latvijā. Ziņojumu par saliedētības politiku Latvijā plānots pabeigt šā gada oktobrī. Ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose sprieda, ka ierosinājumi varētu būt par valodu lietošanu sabiedriskajā telpā. “Jāizvērtē gadījumi, kad būtu pieļaujams runāt ar cilvēku krieviski vai citā valodā. Piemēram, tajās reizēs, kad sievietēm tiek sūtīti uzaicinājumi uz vēža skrīningu. Ja tā ir pirmspensijas vecuma sieviete ar zemu izglītības līmeni un neprot latviešu valodu, tad diez vai viņa iemācīsies, bet būtu svarīgi, lai viņa saprot savai veselībai būtisku informāciju,” uzskata eksperte. Tāpat viņas vadītā darba grupa analizēšot iespējas samazināt nepilsoņu skaitu, īpaši attiecībā uz bērniem. Tomēr arī L. Ose, kas tiek raksturota kā uzskatos liberāls cilvēks, automātisku pilsonības dalīšanu visiem uzskata par pārmērību. “Šeit var būt runa par Latvijā dzimušajiem bērniem vai arī kādiem naturalizācijas atvieglojumiem īpašos gadījumos, bet pilnīga nepilsoņu statusa atcelšana gan nebūs mūsu darba kārtībā,” teica L. Ose, uzsverot, ka piederība valstij veidojas tikai ar paša cilvēka darbību un iesaistīšanos.
UZZIŅA
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, šā gada sākumā Latvijas nepilsoņa statuss bija 252 017 cilvēkiem. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kad naturalizāciju izgāja gandrīz 20 000 cilvēku gadā, pilsonības kārotāju skaits ir būtiski samazinājies un pēdējos gados noslīdējis zem tūkstoš cilvēkiem gadā.
