VK atklāj nepilnības zemessargu apmācībā 7
Valsts kontrole (VK) veiktajā revīzijā atklājusi būtiskas nepilnības zemessargu apmācības sistēmā, kas varot negatīvi ietekmēt zemessardzes mērķu īstenošanu nākotnē.
Revīzija veikta par valsts līdzekļu izlietošanas likumību zemessardzes kājnieku bataljonos no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam, vērtējot arī zemessargu apmācības sistēmu. Tomēr VK presei sniedz skopas ziņas par revīzijas rezultātiem, pamatojot, ka informācija ir saistīta ar valsts drošību, tāpēc tai ir ierobežota pieejamība. Revīzijā atklātais liecina, ka Nacionālo bruņoto spēku noteiktās prasības ir ievērotas tikai attiecībā uz zemessargu pamatapmācību, bet ne uz kolektīvo apmācību un zemessargu speciālo apmācību. Tāpat VK norāda, ka līdz šim nav bijušas noteiktas prasības zemessargu speciālistu kvalifikācijai un izstrādātas attiecīgas programmas. VK uzskata, ka pašreizējā zemessargu uzskaites sistēma nerada iespēju operatīvi iegūt faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju par zemessargu skaitu.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube uzsver, ka ir gandarīts par VK veikto revīziju, jo tā, viņaprāt, bijusi visaptveroša analīze. Runājot par VK izteikto kritiku par zemessargu apmācības sistēmu, R. Graube atzīst, ka nav sakārtota apmācību dokumentācija, tomēr apmācības tiek īstenotas atbilstoši NBS praksei. “Zemessargu apmācības veic profesionāli karavīri, kas mācījušies instruktoru un virsnieku skolās un citās militārajās mācību iestādēs. Viņi zemessargu apmācību veic pēc NBS standartiem un ar savām zināšanām garantē, ka apmācības praksē jau notiek labā līmenī. Cita lieta ir dokumentācijas sakārtošana,” sacīja R. Graube. Viņš uzsver, ka NBS karavīru apmācības programmas tiks adaptētas zemessardzes vajadzībām. Viens no VK pārmetumiem personāla uzskaites jomā esot tas, ka no zemessardzes netiek atskaitīti cilvēki, kas apmeklējuši nodarbības tikai vienu reizi gadā. “Ir zemessargi, kas nedzīvo Latvijā, bet ierodas speciāli uz nodarbībām, un tā tas notiek daudzos bataljonos, kur cilvēki nevar veltīt apmācībām 20 dienas gadā. Tomēr dalība zemessardzē ir pilsoņu vēlme aizsargāt un rūpēties par savu valsti, un šai lietai mēs nevaram pieiet formāli,” teic R. Graube.
Pērn zemessardze kuplinājusies, un tajā pašlaik ir vairāk nekā 8000 zemessargu, turklāt pieaudzis nodarbību apmeklējums. Pērn no zemessardzes 90 cilvēki aizgājuši dienēt uz regulāro spēku vienībām, bet 39 – izvēlējušies dienestu iekšlietu struktūrās – abas komandiera vērtējumā ir pozitīvas tendences, kas arī apliecina cilvēku vēlmi rūpēties par savas valsts aizsardzību.
VK NBS sniegusi astoņus ieteikumus, kas tiks ņemti vērā. Revīzijas rezultātus ar NBS komandieri pārrunājusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Pirmais termiņš ir 1. jūlijs, līdz kuram iecerēts sakārtot zemessargu personīgo lietu uzskaiti, izvērtēt personālsastāva atbilstību, kā arī adaptēt NBS apmācības programmas zemessargu kolektīvajai un speciālajai apmācībai.
