Nepilngadīgo noziedzība pieaug 0
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gadskārtējā prokuroru sanāksmē februāra nogalē vērsa klātesošo politiķu uzmanību uz satraucošu tendenci – valstī turpina pieaugt nepilngadīgo noziedzības līmenis.
“2017. gadā tiesai tika nodotas 513 nepilngadīgās personas, bet 2018. gadā – jau 528 personas. Šī pieaugošā noziedzības tendence turpinās jau trīs gadus. (..) Nepilngadīgo problemātika netiks atrisināta tikai ar Valsts policijas, tiesas un prokuratūras resursiem. Tā ir arī likumdevēja un bērnu tiesību aizsardzības institūciju kompetence,” sacīja Kalnmeiers. To, kā likumdevējs varētu iesaistīties šī jautājuma risināšanā, prokuroriem neizdevās noskaidrot, jo uzaicinātie viesi – Saeimas deputāti – tūdaļ pēc ģenerālprokurora ziņojuma atstāja zāli. Kaut gan Kalnmeiers deva vārdu ikvienam, kas vien vēlējās izteikties par prokuratūras darbu, tomēr tribīnē nekāpa pat Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, ne arī šīs komisijas pārstāvji Aldis Gobzems un Ritvars Jansons.
Palielinās arī noziegumu skaits pret personām, kas nav sasniegušas 16 gadu vecumu. 2017. gadā tika reģistrēts pret nepilngadīgām personām vērsts 221 seksuāla rakstura noziegums, bet aizvadītajā gadā – jau 252 noziegumi. Tā ir joma, kur noziedzīgie nodarījumi nav tik publiski, tie tiek slēpti un ne vienmēr tos atklāj.
Ģenerālprokurors savā ziņojumā izcēla arī pozitīvus faktus un kā galveno to, ka valstī aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, noziedzības līmenis ir sarucis par 900 noziedzīgajiem nodarījumiem. Šī tendence ir aizsākusies no 2014. gada un viennozīmīgi ir saistīta ar iedzīvotāju skaita sarukšanu. Taču, runājot par noziegumu smaguma pakāpi, Kalnmeiers īpaši izcēla sevišķi smagus noziegumus, kuri, sākot no 2016. gada, tiek izdarīti arvien vairāk – pērn reģistrētas 79 slepkavības.
Drošākā pilsēta – Valmiera
Lielākie noziedzības perēkļi ir pilsētas, jo tur reģistrēti 62% no visiem valstī izdarītajiem noziegumiem. Taču nevarētu teikt, ka noziedzības līmenis aug visās pilsētās. Ģenerālprokurors pastāstīja, ka vismazāk noziegumu esot izdarīti Valmierā un jau vairākus gadus pēc kārtas tā esot visdrošākā pilsēta. Noziegumu skaits sarucis arī Jēkabpilī, Jūrmalā un pat Rīgā. Taču pieauguma tendence ir jūtama Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā un Jelgavā.
Lai cik tas dīvaini izklausītos, straujāk augošais noziedzības līmenis ir reģistrēts Mārupes novadā, bet ne tādēļ, ka tur laupītu un slepkavotu, bet gan tādēļ, ka šajā novadā netālu no Rīgas lidostas atrodas “Latvijas Pasta” filiāle un visbiežāk caur to nāk pasta sūtījumi ar narkotikām. “2017. gadā Mārupē tika reģistrēti 433 noziedzīgi nodarījumi, bet 2018. gadā – 896. Šo pieaugumu dod narkotikas pasta sūtījumos. Astoņdesmit procenti no visām nelegālajām narkotikām tiek iesūtītas no Nīderlandes. Ģenerālprokuratūras pārstāvji bija Nīderlandē, meklēja risinājumu, kā apturēt šo plūsmu. Nīderlandes iestādes nav identificējušas visas narkotiku tirdzniecības vietas; ļoti iespējams, ka šajā valstī pastāv kādas ražotnes, kas nav identificētas. Līdz ar to šī narkotiku plūsma turpinās ne tikai uz Latviju, bet arī uz citām valstīm,” pastāstīja Kalnmeiers. Viņš uzskata, ka esot jāmeklē līdzīgi risinājumi, kā tas bija ar jauno psihoaktīvo vielu jeb tā dēvēto spaisu ierobežošanu, kad likumos tika noteikti bargi sodi par to neatļautu lietošanu un līdz ar to saruka kriminālprocesu skaits. Latvija esot parādījusi, kā likumdevējs, izpildvara un tiesu vara spējot rast veiksmīgu risinājumu, kas kalpojis par piemēru visai Eiropai.
Patlaban Nodokļu un muitas policija esot burtiski apkrauta ar narkotiku izplatīšanas noziedzīgajām lietām un tai pietrūkstot laika, lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus nodokļu lietās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā utt. Kalnmeiers uzskata, ka ir nepieciešams steidzams risinājums, tāpēc nākamnedēļ Ģenerālprokuratūras vadība tikšoties ar Valsts ieņēmumu dienesta vadošajām personām, kā arī Nodokļu un muitas policijas pārvaldi.
Kontroles dienesta rekords
Pagājušais gads iezīmējies ar jaunu iesaldēto finanšu līdzekļu rekordu – tas ir 101 miljons 500 tūkstoši eiro, kas ir nebijusi naudas summa Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) pastāvēšanas vēsturē. 2017. gadā bijuši uzsākti 123 kriminālprocesi par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet 2018. gadā – jau 196 kriminālprocesi. Tiesā nodoto personu skaits pieaudzis no 33 apsūdzētām personām 2017. gadā līdz 54 personām aizvadītajā gadā.
“Ļoti daudzos gadījumos vēl notiek kriminālizmeklēšana, bet pats par sevi šis rādītājs parāda, ka no pagājušā gada februāra Kontroles dienesta darbs ir ievērojami aktivizēts, un rezultāti apliecina to, ka mainīta pieeja šiem nodarījumiem,” sacīja Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors pastāstīja, ka līdz 31. martam Latvijai ir jāizraugās trīs prokurori darbam Eiropas prokuratūrā. Šāda prokuratūra tiek veidota saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, kas stājās spēkā 2017. gada novembrī. Tā būs neatkarīga un decentralizēta tiesībsargājošā iestāde ar Eiropas galveno prokuroru un 21 Eiropas prokuroru, kuru uzdevums būs izmeklēt noziegumus, kas vērsti pret ES budžetu. Viens Latvijas izvirzītais prokurors strādās prokuratūras mītnes vietā Luksemburgā, bet divi būs pilnvaroti darbam Latvijā. Kalnmeiers sacīja, ka pagaidām ir daudz neskaidrību par šīs iestādes darbu, ka neesot uzsākta pat ēkas celtniecība Luksemburgā.
