Nepilngadīgais sarunā trakas lietas. Vai tas jārāda TV? 15
Drošības policijas interese, uzskatu un fotoportreta tiražēšana portālos, indīgi komentāri internetā – ar tādām sekām nācies saskarties nepilngadīgajam puisim Linardam, kurš pagadījās ceļā raidījuma “TE!” autoriem. Kā bija redzams raidījumā LTV 7. aprīlī, puisis žurnālistiem izstāsta par saviem plāniem pēc diviem gadiem doties uz Sīriju, “lai apgūtu citu mācīšanās stilu”, un tur “puse no mācīšanās ir Dievs jeb reliģija, bet otra ir fiziskā sagatavošana un izturība”. Pēc raidījuma vadītāja replikas: “Es ceru, ka mēs nerunājam ar topošo teroristu!” autobusā satiktais jaunietis nedaudz samulsa un atbildēja: “Kā varētu pateikt par teroristiem… Es par teroristiem diez ko daudz neinteresējos, bet par armiju gan es tā bišķiņ interesējos.” Pēc raidījuma Drošības policija (DP) paziņoja, ka sākusi pārbaudi, bet 14. aprīlī DP pavēstīja, ka nav konstatējusi pārkāpumus, jo “krimināltiesiskais regulējums paredz kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, nevis par ieceri to darīt”.
Vairums sižeta skatītāju un ziņu lasītāju šausminājās par jaunieša nodomiem. Taču mediju eksperti un bērnu tiesību aizsardzības speciālisti vērš uzmanību uz mediju atbildību. Kādu ietekmi uz nenobriedušo prātu atstāja pēc sižeta sekojošā sabiedrības reakcija un ziņas par DP sākto pārbaudi (jāpiebilst, ka portālos pie ziņu materiāliem tika publicēts nepilngadīgā puiša fotoattēls)?
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) vēstulē Latvijas televīzijai atgādinājusi par nepieciešamību žurnālistiem un raidījumu veidotājiem rūpīgi izvērtēt kad un kā atspoguļot informāciju par bērniem, kā arī aicina intervijas ar nepilngadīgajiem saskaņot ar viņu vecākiem.
“Mēs neapgalvojam, ka žurnālisti būtu pārkāpuši likumu, jo Bērnu tiesību aizsardzības likumā nav precīzi definēts, kādas prasības jāievēro šādos gadījumos. Taču no ētiskā viedokļa būtu pareizāk, ja intervijas ar nepilngadīgiem tiktu saskaņotas ar viņu vecākiem vai oficiāliem aizbildņiem. Jāsaprot, ka šis ir tāds vecums, kad bērni var sarunāt dažādas lietas, neapzinoties iespējamās sekas,” teica VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Raidījuma “TE!” producents Uldis Cekulis atzīst, ka pirms minētā sižeta iekļaušanas raidījumā žurnālistiem, veidotājiem bijušas diskusijas un konsultācijas ar ekspertiem. “Galu galā izlēmām, ka tas ir mūsu pilsonisks un profesionāls pienākums – parādīt, ka arī šādas domas klejo mūsu jauniešu galvās. Mēs netaisāmies nevienu tiesāt, sodīt vai moralizēt, bet ceram, ka redzētais kalpos kā brīdinājuma signāls sabiedrībai un varbūt liks aizdomāties citiem. Turklāt “TE!” ir Latvijas jaunatklāšanas raidījums un arī tādi cilvēki kā Linards ar savām netipiskājām un iespējams šokējošām domām ir daļa no mūsdienu Latvijas!” teica producents. Raidījuma veidotājiem pēc sižeta nav bijusi iespēja sazināties ar puisi vai viņa vecākiem. “Taču mēs runājām ar viņa skolu un nodevām ziņu – ja gadījumā Linards pats vai kopā ar saviem vecākiem vai kādu citu pieaugušo vēlas precīzāk paskaidrot savu domu, novērst kādus pārpratumus, tad mēs esam gatavi to nofilmēt un izplatīt. Pagaidām gan nekādu atbildi neesam saņēmuši,” teica U. Cekulis.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 71. panta 4. daļā atrodams aizliegums intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, bet nekas nav teikts par bērnu, kurš fantazē par pretlikumīgu rīcību nākotnē. Savukārt šā likuma 71. panta 2. daļā teikts: “Aizliegts izplatīt [..] arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.”
Latvijas žurnālistu asociācija kopā ar Tiesībsarga biroju savulaik sagatavojusi vadlīnijas mediju profesionāļiem par tēmu, kā plašsaziņas līdzekļos runāt par un ar bērniem. Vadlīnijās atrodams arī šāds ieteikums: “Vienmēr izvērtēt bērna sniegtās informācijas (tās formas un satura) saistību ar konkrētā bērna interesēm. Izvairīties no situācijām, kad bērna sniegtā informācija var nodarīt kaitējumu pašam bērnam un apdraudēt viņa intereses un tiesības gan uzreiz pēc publicēšanas, gan ilgākā laikā. Neizmantot bērnu uzticēšanos, nezināšanu, pieredzes trūkumu un aizrautību vai citas emocijas un unikālos apstākļus, lai iegūtu tādu informāciju no bērna, kas viņam varētu kaitēt uzreiz pēc publikācijas vai ilgākā laikā.” Tāpat vadlīnijās minēts: “Vienmēr, kad vien tas iespējams, lūgt atļauju bērna vecākiem vai aizbildņiem bērna sniegtās informācijas un attēla izmantošanai mediju saturā.”
Viena no vadlīniju autorēm, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne pēc raidījuma noskatīšanās atzīst, ka tajā vērojama neatrisināta žurnālistikas ētikas dilemma: “Lielākā problēma, ka sižeta publikācija nav izvērtēta no intervētā jaunieša interešu viedokļa. Nepilngadīgs un nenobriedis cilvēks var aiz satraukuma vai prieka par sev pievērstu uzmanību sarunāt dažādas lietas, mēģināt radīt interesi par sevi, nepadomājot, ka vēlāk tas viņam radīs nepatīkamus brīžus. Iespējams, problēma būtu mazāka, ja raidījuma turpinājumā būtu dziļāk izvērtēti šī jaunieša patiesie nodomi, motīvi un intereses.”
“LA” jau agrāk rakstījusi (), ka ik pa laikam sabiedrībā rodas jautājumi par bērnu fotografēšanu, filmēšanu vai intervēšanu. Datu valsts inspekcija, kura ir saņēmusi vecāku sūdzības, vērš uzmanību, ka pirms tam nepieciešams saņemt vecāku piekrišanu. Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa “LA” jau iepriekš teikusi: “Tiesībsargs uzskata, ka medijiem pirms bērna filmēšanas, fotografēšanas vai intervēšanas ir jālūdz vecāku piekrišana. Obligāta šī prasība ir attiecībā uz bērna filmēšanu, fotografēšanu vai intervēšanu situācijās, kas attiecas uz privāto dzīvi. Savukārt situācijās, kurās bērns tiek filmēts, fotografēts vai intervēts publiskā pasākumā un nav iespējams lūgt vecāku vai viņu likumīgo pārstāvju piekrišanu, obligāti ir jāievēro bērna tiesības un princips “bērna vislabākās intereses” (tā pamatā ir uzskats, ka personai, kura vēl nav sasniegusi fizisku un psiholoģisku briedumu, vajag vairāk aizsardzības nekā citām personām).”
