“Nepilna laika strādājošie paliks bez darba, tas ir skaidrs,” Endziņš par to, ko varam sagaidīt gada nogalē 114
“Es domāju, ka šī gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā mēs redzēsim to, ka tad, kad uzņēmēji sāks saņemt pirmos rēķinus, tie, kuri būs palaiduši jaunāko informāciju garām, nesapratīs, kas par ārprātu notiks un sāksies cepiens,” RīgaTV 24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” ar viedokli dalās Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs.
Gada beigās un 2022. gada sākumā viņš prognozē bezdarba pieaugumu, ja nekas nemainīs, tajā laikā visdrīzāk Satversmes tiesā būs iesniegta sūdzība par šīm nodokļu izmaiņām un tad jau klāt būs arī vēlēšanas.
“Tas, ka šo nodokļu izmaiņu dēļ nepilna laika strādājošie paliks bez darba, ir skaidrs. Jautājums, vai pretī būs pietiekams daudzums labi apmaksātu darba vietu? Savā ziņā varam uz to cerēt, ņemot vērā ievērojamās Eiropas naudas, kas būs tiešām daudz, tā kā es ceru,” Endziņš saka.
Jau vēstīts, ka ar 2021.gada 1.jūliju ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Premjers iepriekš skaidroja, ka šīs nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka visi Latvijā strādājošie ir sociāli apdrošināti.
Viņš uzskata, ka Covid-19 krīze parādīja lielo nevienlīdzību starp cilvēkiem, kas strādā un par kuriem maksā sociālo nodokli, un tiem, par kuriem to nemaksā.
“Nonākot kaut kādās grūtībās, piemēram, Covid-19 krīzē, viena daļa legāli strādājošo nebija nekādā veidā pasargāti. Valdībai bija milzu izaicinājums rast veidu, kā izveidot atbalsta programmas,” teica Kariņš, piebilstot, ka šīs izmaiņas ir sen plānotas.
Kariņš arī atzīmēja, ka reformas spēkā stāšanās datumu “nav nekāda plāna mainīt”.
Viņš teica, ka vienmēr, notiekot izmaiņām, kāds pēdējā brīdi saprot, ka, iespējams, nav tām kārtīgi sagatavojies, tomēr, premjera ieskatā, visiem izdosies tām tik pāri un izdosies nodrošināt sociālo aizsardzību visiem Latvijā strādājošajiem, kas esot “pamatu pamats” šiem grozījumiem.
Jaunā konservatīvā partija tika rosinājusi uz vēlāku laiku atlikt pašlaik no 1.jūlija paredzēto regulējumu par minimālās obligātās sociālās iemaksas ieviešanu, kā arī izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā.
Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas.
Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī.
Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.
Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.
