Foto: Evija Trifanova/LETA

Nepietiekamas bērnudārzu pedagogu valsts valodas zināšanas konstatētas galvenokārt Rīgā 6

Nepietiekamas valsts valodas zināšanas šajā mācību gadā līdz šim konstatētas 14 bērnudārzu pedagogiem Rīgā, informēja Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ kopš šī mācību gada sākuma no amata pienākumu pildīšanas atbrīvoti astoņi pedagogi, bet pieci atrodas “pārejošā darbnespējā”. Viens pedagogs nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudījumu.

Liepājā no darba atbrīvoti divi pedagogi, bet viens atrodas “pārejošā darbnespējā”. Arī Daugavpilī nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ no darba atbrīvoti divi pirmsskolas pedagogi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau vēstīts, ka Valsts valodas centrs (VVC) šajā mācību gadā konstatējis nepietiekamas valsts valodas zināšanas kopumā 87 pedagogiem. No tiem 30 atrodas pārejošā darba nespējā, septiņi ir atstādināti, bet pieci nokārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudījumu.

Nepietiekamas valsts valodas zināšanas konstatētas kopumā 20 bērnudārzos, 11 vispārējās izglītības iestādēs, divās sporta skolās, kā arī vienā speciālās izglītības iestādē, vienā tehnikumā un vienā koledžā.

Šajā mācību gadā Latvijas mazākumtautību skolu vispārējās izglītības pamatizglītības programmās sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, reformā pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases, kā arī pirmsskolu.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai “uz papīra”.

Lai arī esot pašvaldības, kuras iekšēji ir risinājušas jautājumu par pedagogu nodrošinājumu pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā, ministre kritizēja, ka atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī šo jautājumu neuztver kā valstiski svarīgu.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldībām šobrīd vajadzētu pašām apzināties situāciju un izmantot sniegtos atbalsta pasākumus, nevis gaidīt pārbaudi, lai pēc tam meklētu risinājumus. Atbilstoši ministres sacītajam, pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir arī drošības jautājums, tāpēc atpakaļceļa vairs neesot.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.