Sēņu mežā šogad maz 0
Nepietiekamā mitruma dēļ, ko piedzīvojām šajā vasarā, meža velšu raža padevusies diezgan nabadzīga. Šur tur parādās gailenes, šur tur baravikas, taču sēņotāji, ogotāji un arī uzpircēji norāda – karstā un sausā vasara atstājusi savas pēdas, gan sēņu, gan skābo ogu – dzērveņu un brūkleņu – bija par maz.
Sēņotāju aktivitāte zemāka nekā citos gados
“Šogad sēņu raža ir krietni vien nabadzīgāka nekā pērn. Arī šobrīd, kad ārā līst, karstums un lielais sausums ir beidzies, sēnēm ir par aukstu,” stāsta ogu un sēņu uzpircēja SIA “Pharmeko Lettland” pārstāve Silvija Grigorjeva. “Vienu brīdi gailenes parādījās, taču rudens sēņu praktiski nav. Vai arī sēņotāji tās nelasa.”
Kopumā uzņēmums ogu un sēņu iepirkšanu veic 120 vietās Latvijā – Vidzemē un Latgalē. Meža veltes arī pārstrādā, sēnes sasaldētas eksportē uz Zviedriju, ogas uz Itāliju un Āzijas valstīm. Pērn, pēc CSP datiem, šādi eksportētas 31,8 tonnas sēņu.
Taujāta, vai citos Latvijas reģionos Kurzemē un Zemgalē raža šogad labāka, S. Grigorjeva atbild: “Iespējams, ka sēņu tur šogad bija vairāk, taču par to īpaši neinteresējamies. Mūsu galvenais produkts tomēr ir ogas. Labi, ka melleņu raža šogad bija diezgan laba. Ogas arī kvalitatīvas – saules dēļ mazliet saldākas.” Taču skābo odziņu – brūkleņu un dzērveņu, tāpat kā sēņu, šogad esot maz.
Arī ģimenes uzņēmumā SIA “Ice Berry”, kas Talsu pusē iepērk gan dārzā, gan mežā augušās ogas un arī sēnes, pastāstīja, ka baraviku un gaileņu raža šogad ir mazāka nekā pērn un cilvēku aktivitāte, piedāvājot iegādāties sēnes, ir zemāka nekā citos gados. Sēņu uzpircēji par gailenēm maksā vidēji 4 – 5 eiro kilogramā, savukārt baraviku cena ir ļoti dažāda, jo atšķiras to šķiras. Arī sludinājumu portālos gaileņu cena svārstās no 4,50 līdz 5 eiro par kilogramu, savukārt baravikas iepērk un pārdod par 9,50 līdz 10 eiro kilogramā.
Ainažu mežos sēņu pietiek
Citāda pieredze ir aktīvajai sēņotājai Inesei Liberei, kura par sēņu trūkumu šogad nesūdzas. “Ik gadu dodos sēņot – tas ir mans vaļasprieks, kas sagādā lielu prieku. Citi dodas makšķerēt, citi ada vai tamborē, bet es sēņoju. Pārsvarā to daru Vidzemē, Kurzemē, arī Pierīgā. Šogad, aizbraucot uz savām iecienītajām vietām, secināju, ka tajās ir pilnīgs tukšums – sēņu nav. Tāpēc devos uz Ainažu pusi, kur šogad bija vairāk mitruma, uzlijis arī lietus, un trāpīju desmitniekā. Pabiju tur trīs reizes un visas trīs reizes mājās atgriezos ar pilniem spaiņiem.”
Inese atminas, ka pērn Kurzemē, Jaunpils pusē, esot bijis daudz sēņu. “Toreiz mājās atgriezāmies ar pilniem mašīnu bagāžniekiem. Šogad vairāk ir apšubeku nekā beku, taču par sēņu trūkumu nevaru sūdzēties. Ceru, ka laiks vēl mazliet noturēsies un neuznāks salnas. Vēlos šoruden vēl kādu reizīti pasēņot.”
