Nepietiekamā finansējuma dēļ onkoloģijas pacienti var nesaņemt adekvātu pretvēža terapiju 38
Nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma dēļ pacienti var tikt nostādīti ķīlnieku lomā un nesaņemt adekvātu pretvēža terapiju, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Latvijas Onkologu un ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa.
Valdības atbalstītajā šī gada budžeta projektā veselības nozarei plānoti 1,6 miljardi eiro un prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro. Geriņa-Bērziņa uzskata, ka finansējums esot nepietiekams, zinot, ka pretvēža terapija ir dārga un ārstēšanas metodēs jānotur tās zāles, kas iekļautas pagājušajā gadā, un jāparedz jaunas arī šajā gadā.
“Kopējais finansējums medicīna patiešām šajā gadā iedots katastrofāli mazs, jo slimnīcas jau tā strādā ar zināmu budžeta deficītu. Ir iedoti stipri mazāki miljoni, kas liek domāt, ka finansējums diezgan būtiski pietrūks. Vai nebūs atkal tā, ka pacienti tiks nostādīti tādā ķīlnieku lomā un nepietiekamā finansējuma dēļ nesaņems adekvātu terapiju?” bažījās mediķe.
Viņa norādīja, ka medikamentozā terapija ir visai dārga, līdz ar to faktiski nav iespējams to ieviest kā maksas medicīnas pakalpojumu, jo cilvēku maksātspēja nav tik augsta, lai viņi varētu paši samaksāt par šīm zālēm. Tas būtu arī neētiski pret pacientiem. Viņa atzīmēja, ka citās medicīnas nozarēs jau redzama pilnīga vai daļēja pāreja tikai uz pacientu maksājumiem, piemēram, zobārstniecība pieaugušajiem jau šobrīd ir maksas pakalpojums un arī ginekoloģija un gastroenteroloģija pāriet uz privāto sektoru.
“Maksas medicīna sadala šos cilvēkus maksātspējīgos un maksātnespējīgos. Vienīgi jautājums, cik paliks cilvēku, kas varēs atļauties vai nevarēs šo maksas medicīnu. Mēs jau tagad redzam, cik pensionāriem ir jāatdod par zālēm kardioloģijā un cik viņiem paliek pāri,
lai nomaksātu nodokļus un nopirktu ēdienu,” sacīja Geriņa-Bērziņa.
Runājot par plāniem piešķirt papildu 30 miljonus eiro veselības aprūpes uzlabošanai onkoloģijas jomā, viņa atzina, ka summa ir tāda pati kā pagājušajā gadā, bet onkoloģiskās terapijas progresē un prasot lielākus ieguldījumus. Par to esot runāts, arī izstrādājot Onkoloģijas plānu.
Geriņas-Bērziņas vērtējumā, pagājušajā gadā viņas pārstāvētajā medicīnas nozarē saņemts finansējuma minimums, bet, ja vēlas adekvātāku medikamentu iekļaušanu, tad lielāks finansējuma pieaugums jāplāno katru gadu. Šobrīd Latvija ir viena no tām valstij, kur līdz 50% no apstiprinātajām vajadzībām attiecībā pret pretvēža zālēm ir nekompensējamās zāles, bet Igaunijai un Lietuvai tas procents esot mazāks. Pēc viņas paustā, Latvija ar Ungāriju Eiropā dala sliktākās pozīcijas, kur ir vissliktākais pretvēža medikamentozās terapijas nodrošinājums.
Ārstes vērtējumā, veselības aprūpē būtu jānosaka par prioritāti ne tikai onkoloģijas joma, bet arī visas jomas kopumā, jo valstij ir vajadzīgi veseli, darbspējīgi cilvēki, kas būtu spējīgi nodokļu maksātāji.
Līdz ar to tas ir jautājums par to, vai valstij ir vajadzīga vesela sabiedrība un cik līdzekļus tā var atvēlēt, lai sabiedrība tāda būtu.
Kā vēstīts, valdības atbalstītajā šī gada budžeta projektā veselības nozarei plānoti 1,6 miljardi eiro un prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
VM norāda, ka ar veselības aprūpes nozarei 2023.gadā plānotajiem papildus 85,8 miljonus eiro būs iespējams vien daļēji risināt nozares problēmas un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Finansējums tiks novirzīts tādu prioritāšu īstenošanai kā onkoloģijai, bērniem un atalgojumam.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) gan ir pārliecinātas, ka valdības sagatavotais valsts budžeta projekts 2023.gadam paredz pasliktināt veselības aprūpe kvalitāti.
LVSADA atgādina, ka kvalitatīvas veselības aprūpes savlaicīga un vienlīdzīga pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums gan valsts drošībai un izaugsmei, gan nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā to paredz Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027.gadam. Lai sasniegtu plānā izvirzītos mērķus sabiedrības veselībā, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam, valsts budžetā 2023.gadam Veselības ministrijas pamatfunkcijām ir papildus jāpiešķir vismaz 306 miljoni eiro, uzsver arodbiedrība.
LVSADA norāda, ka valdības izdevumi 2023.gadā būšot par aptuveni diviem miljardiem eiro lielāki nekā pērn, un no šiem “diviem miljardiem 306 miljoni ir mazāk par sesto daļu”. Tomēr valdība gan plāno piešķirt veselības aprūpei tikai 86 miljonus eiro. Arodbiedrība atzīst, ka šāds scenārijs pamatnostādnēs ir paredzēts un novērtēts, dokumentā skaidrojot, ka to neievērošanas gadījumā veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte pasliktināsies.
Arī LĀB prezidente Ilze Aizsilniece atzīmēja, ka ar esošo veselības aprūpes finansējumu Latvijā jau gadiem ir izveidojusies neatrisināma dilemma – slimnīcu vadītāji nespēj nodrošināt visas nepieciešamās mūsdienīgās zāles un tehnoloģijas klīnikās strādājošajiem ārstiem, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi veikt ārsta pienākumu – pacientam nodrošināt iespējami labāko ārstniecību. Viņas vērtējumā šajā un nākamajā gadā paredzētais finansējums draud ar veselu slimnīcu nodaļu un ārstu prakšu slēgšanu, kā arī strauju pāreju uz maksas medicīnu.
