Apšaubāmas darbības un haoss. Trūkst zināšanu par notekūdeņu dūņu izmantošanu 0
Pērn žurnāla “Agro Tops” jūnija numurā stāstījām par valstī nesakārtoto sistēmu notekūdeņu dūņu utilizācijā Latvijā, kas, iespējams, pēc šo dūņu izmantošanas lauksaimnieciskajā ražošanā ir arī dažādu infekcijas slimību avots. Eksperti uzsvēra – Latvijā nenotiek kanalizācijas notekūdeņu dūņu monitorēšana, higienizācija (pēc nepietiekamas apstrādes patogēnās baktērijas saglabā dzīvotspēju), notiek puslegālas darbības ar šā produkta utilizēšanu un saglabājas infekcijas slimību izplatīšanās risks. Lūkojām pētīt, kas šajā nozarē mainījies gada laikā.
Apšaubāmas darbības Rīgā
Lai gan notekūdeņu dūņas pēc apstrādes izmanto lauksaimniecībā, Agro Tops saņēma Zemkopības ministrijas atteikumu atbildēt uz jautājumu par virzību notekūdeņu dūņu jautājumā pēdējā gada laikā un aicinājumu vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Agro Tops sazinājās ar bioloģisko attīrīšanas iekārtu Daugavgrīva (attīra Rīgas notekūdeņus) vadītāju Māri Zviedri. Viņš pastāstīja, ka notekūdeņu dūņu sastāvā esošā organiskā masa un mikroelementi ir ļoti vajadzīgi augu augšanai. M. Zviedris atklāja – viņa vadītais uzņēmums ik gadu pārvadā aptuveni 40 000 kubikmetru iegūto dūņu. Tās par atlīdzību, proti, Rīgas ūdens piemaksā, nonākot pie lauksaimniekiem.
Dūņas saņemot tie saimnieki, kuri prasa mazāku atlīdzību, turklāt uzņēmums tās pārvadā ne vairāk kā 50 km attālumā. M. Zviedris teic, ka dūņām patogēnu (salmonella, e–coli) analīzes neveic, to neprasa Ministru kabineta noteikumi. Viņš ir pārliecināts, ka patogēnās baktērijas, nonākot uz lauka, aiziešot bojā.
Citās domās gan ir Latvijas zinātnieki. M. Zviedrim nepiekrīt LLU profesore Ina Alsiņa, Latvijas Akritumu saimniecības asociācijas vadītāja, zinātņu doktore Rūta Bendere un citi eksperti. “Ja šīs patogēnās baktērijas patiešām iznīktu, nebūtu aizlieguma notekūdeņu dūņas izmantot biokomposta veidošanā,” teic R. Bendere. Viņa vērš uzmanību, ka pašvaldību uzņēmumos aizvien ir ļoti sliktas zināšanas par komposta veidošanu. Lai patogēnās baktērijas ietu bojā, ir vajadzīga 60–70 grādu augsta temperatūra, kas sasniedzama komposta kaudzē.
Kā teic M. Zviedris, dūņas no Daugavgrīvas attīrīšanas iekārtām pie lauksaimnieka nonākot, ilgākais, pēc piecu mēnešu glabāšanas. Valsts vides dienestā uzskata – tas ir pārkāpums, dūņas pirms izmantošanas lauksaimniecībā ir jāglabā vismaz 12 mēnešus.
Nozares eksperti arī apšauba M. Zviedra stāstīto par lielo lauksaimnieku pieprasījumu pēc Rīgā ražotajām notekūdeņu dūņām. Šo produktu aizvien lielā daudzumā kaut kur puslegāli noglabājot. Lai gan ir iespējams saimnieciski izmantot, nav tikai gribēšanas.
Ādažos rod risinājumu
Ādažos attīrīšanas iekārtas atrodas aptuveni 400 metru attālumā no dzīvojamām mājām. Pilsētas mērs Māris Sprindžuks teic, ka, attīstoties pilsētai – tajā būvē jaunus rūpniecības uzņēmumus, paplašinās arī militārais poligons –, attīrīšanas iekārtām bija jāiztur aizvien lielāka slodze. M. Sprindžuks atzīst – vēl pirms pusgada notekūdeņu dūņu samezglojums nebija sakārtots. Patlaban ir izpildīta minimālā programma – vairs nav smaku, tātad nav arī cilvēku sūdzību, dūņas puslegāli neved un nerok mežā, samazinājušies ir pašvaldības tēriņi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā.
Ādažos patlaban ik diennakti ražo 5–6 m3 notekūdeņu dūņu. Blakus attīrīšanas iekārtām ir izbūvēts dūņu kompostēšanas lauks, kur notekūdeņu dūņas ar 17–18% lielu sausnas daudzumu maisa ar veciem salmiem. Ādažnieki ir nopirkuši īpašu Backhus zīmola maisīšanas iekārtu. Nākamais solis ir dūņu likšana stirpās un maisīšana. Smaku novēršanai un dūņu sadalīšanās procesa intensificēšanai izmanto SIA Baltic Probiotics Latvijā ražoto probiotiķi. Stirpās 50–60 grādu temperatūrā notiek fermentācijas process (Ādažu ūdens stirpās mēra temperatūru).
Atšķirībā no pūšanas procesa, ko patlaban komposta veidošanā cenšas izmantot Latvijas komunālās saimniecības uzņēmumi, tajā neveidojas amonjaks, tātad nav smakas. Pēc 6–7 nedēļām ir izveidots komposts. Patlaban ir sagatavota pirmā 300 m3 lielā komposta partija, pavisam drīz būs gatava arī otra aptuveni tikpat liela. Lai iegūtu augstāku komposta kvalitāti, to vēl ar rotējošo sietu izsijā. Pirms komposta pārdošanas veiks analīzes uz patogēno baktēriju klātbūtni kompostā.
Jānis Neilands, SIA Ādažu ūdens tehniskais direktors, teic, ka būvnieki apzaļumotāji ir gatavi šo produktu pirkt. Cenas: nesijātam kompostam 5–7 eiro/m3, sijātam – 9 eiro/m3.
“Esam priecīgi, ka kompostēšanas laukuma būvniecībai izdevās piesaistīt ES fondu naudu. Ja tās nebūtu, izmaksas būtu krietni lielākas,” teic J. Neilands.
Ādažu ūdens agrāk piemaksājis lauksaimniekiem par notekūdeņu dūņu savākšanu, turklāt Pierīgā lauksaimniecība īpaši nav attīstīta. Dūņas arī puslegāli vienkārši apraka mežā. “Nebija, kur tās likt,” J. Neilands atkārto Ādažu mēra teikto. Viņš piebilst: “Ņemot dūņas no mums, lauksaimnieks agrāk riskēja. Patlaban, kad izmantojam jauno tehnoloģiju un probiotiķi, produkts atbilst visām drošības prasībām. Turklāt patlaban notekūdeņu dūņu utilizācija ir būtiski lētāka nekā agrāk,” secina J. Neilands.
M. Sprindžuks atklāj – maksimālā programma esot biogāzes stacijas būvniecība dūņu apstrādei, tomēr nepietiekama naudas daudzuma dēļ par to varētu lemt vien tālākā nākotnē.
Agro Tops noskaidroja, ka probiotiķa ražotājs SIA Baltic Probiotics darbojas Rucavā. Tā ražotās dabiskās izcelsmes citu baktēriju svarīgumu ražības celšanā jau pārbaudījuši LLU pētnieki. Par pētījumu rezultātiem stāstīsim kādā no nākamajiem Agro Topa numuriem.
Tomēr vienas pašvaldības atrastais risinājums notekūdeņu dūņu samezglojumam nerisina šo problēmu valsts mērogā.
Haoss valsts pārvaldē
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Agro Topam norādīja, ka notekūdeņu uzskaite notiek, bet notekūdeņu dūņu un komposta uzglabāšanas, izmantošanas, apglabāšanas un monitoringa uzraudzību un kontroli vides aizsardzības prasību ievērošanas jomā veic Valsts vides dienests (VVD). Kā sokas ar šo kontroli? VVD pārstāve Maruta Bukleviča pastāstīja, ka pārbaudes veic, tomēr konkrētus skaitļus un secinājumus par pārbaužu rezultātiem nenosauca. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka mēslošanas līdzekļu izmantošana lauksaimniecības zemēs jākontrolē arī Valsts augu aizsardzības dienestam.
VARAM arī norobežojās no tā, ka izmantotās dūņas var saturēt patogēnās baktērijas. VARAM uzsver, ka mikrobioloģiskā piesārņojuma novēršana, tostarp infekcijas slimību izplatības riski, nav VARAM kompetencē, un VVD neveic mikrobioloģiskā piesārņojuma uzraudzību un kontroli. Tā atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumu nr. 76 Veselības inspekcijas nolikums 3.4., 3.11., 3.12. un 3.13. apakšpunktā noteiktajam esot Veselības inspekcijas kompetence.
Ar jautājumu par notekūdeņu dūņu pārbaužu rezultātiem, kā ieteica VARAM, Agro Tops vērsās Veselības inspekcijā (VI). Šīs valsts iestādes Sabiedrības veselības departamenta vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis pastāstīja, ka inspekcija patogēnās baktērijas notekūdeņu dūņās nepārbauda. “Ja pareizi gatavo kompostu, tām tur nevajadzētu būt,” tā N. Kadiķis. Protams, nevajadzētu būt, tomēr kompostu, kā rāda LASA pētījums un stāsta paši komunālo uzņēmumu darbinieki, pareizi negatavo.
Savukārt VAAD Agroķīmijas departamenta direktorei Skaidrītei Rullei VARAM pārstāves teiktais par VAAD atbildību notekūdeņu dūņu uzraudzībā raisīja smieklus.
“Tā ir VVD kompetence, viennozīmīgi! Visās ES regulās ir teikts, ka mēslošanas līdzekļi, kuru lietošanu uzraugām, neattiecas uz notekūdeņu dūņām. Arī Ministru kabineta noteikumos nr. 834 teikts, ka tas ir VVD darbības lauciņš. Mums pat nav instrukciju un rokasgrāmatu šā darba veikšanai. Ar notekūdeņu dūņām var veikt mēslošanu, tomēr tā nav klasiskā mēslošana,” tā S. Rulle.
VARAM redakcijai sūtītajā komentārā pauda, ka ir nepieciešams veikt pētījumu, izvērtējot valstī radīto notekūdeņu dūņu iespējamās apstrādes un pārstrādes tehnoloģijas, kā arī dažādu iespējamo risinājumu ekonomisko pamatotību un dzīvotspēju, kā arī citu valstu pozitīvo un negatīvo pieredzi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risināšanā.
Ministrija vērtējot iespējas organizēt pētījumu par iespējamiem dūņu apsaimniekošanas risinājumiem un dūņu apsaimniekošanas stratēģijas izstrādi. Izklausās pēc atrakstīšanās. Tas nozīmē, ka aizvien nevaram būt droši par to lauksaimniecības produktu izmantošanu uzturā, kuru audzēšanā izmantots notekūdeņu dūņu mēslojums.
Iepriekšējo Agro Tops rakstu par šo tematu lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops augusta numurā
