Nepieskatīta suņa uzbrukums. Kur jāgriežas, lai sauktu pie atbildības īpašnieku? 2
Dzīvojam diezgan nomaļā vietā. Meitai uz mūzikas skolu jāiet pa ceļu, kur ir mājas bez sētas, un tajās savā vaļā staigā suņi. Tie skrien uz ceļa, rej un draudīgi atņirdz zobus. Vai tiešām cilvēkam nav tiesību uz drošu pārvietošanos? Kur var vērsties, lai risinātu šo situāciju? ANCE LIELVĀRDĒ
Braucu ar divriteni no darba, kad no sētas izskrēja nikns suns un iekoda man kājā. Labi, ka bija biezas bikses, tiku sveikā ar pāris zilumiem. Kur jāgriežas, lai sauktu pie atbildības suņa īpašnieku? Man tas bija liels emocionāls pārdzīvojums, jo bērnībā esmu smagi sakosta. VINETA ZIEMELE
Suņu uzbrukums – tā ir vardarbība
Katram cilvēkam ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, un nav pieļaujams, ka regulāri bērnam vai pieaugušajam jāpārdzīvo bailes, pārvietojoties pa koplietošanas ceļiem.
Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts: “Šāda situācija nav pieļaujama! Noteikti jāvēršas pašvaldības policijā ar iesniegumu par emocionālu vardarbību pirmajā vēstulē aprakstītajā gadījumā un fizisku vardarbību – otrajā. Mums, piemēram, strādā divi pašvaldības policijas Cēsu novada saistošo noteikumu kārtības ievērošanas inspektori, kuri izskata šādas lietas.”
Arī Rīgas pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis aicina šādās situācijās ziņot pašvaldības policijai, kas attiecīgi izvērtēs visus apstākļus: “Vislabāk būtu ziņot uzreiz, atrodoties notikuma vietā, jo tādā veidā policijas darbinieki varēs iegūt pēc iespējas vairāk informācijas, kā arī risinājumam būs plašākas iespējas. Ja suns ir izskrējis no kādas teritorijas, tad parasti notikuma vietā uzreiz būs iespējams fiksēt suņa saimniekus un pieņemt no viņiem skaidrojumu par situāciju.
Savukārt, ja runa ir par klaiņojošu bezsaimnieka suni, tad uz notikuma vietu būs iespējams izsaukt suņu ķērājus, kuri bīstamo dzīvnieku varēs noķert, tā novēršot apdraudējumu citiem.” Speciālisti uzsver, ka būtiski ir vienmēr ziņot par šādiem suņu uzbrukšanas vai apdraudējuma gadījumiem, jo tā tiks pasargāti arī citi iedzīvotāji.
Nepieciešams cietušā iesniegums
Pēc lasītāju vēstulēm saprotams, ka policija uz notikuma vietu nav saukta. Speciālisti tādā gadījumā aicina vērsties policijā ar rakstisku iesniegumu – visērtākais veids ir iesniegumu rakstīt portālā latvija.lv.
“Pēc iesnieguma saņemšanas policija pirmajā gadījumā varētu apsekot teritoriju, sazināties ar suņu īpašniekiem un konstatēt pārkāpumu (suņu neturēšanu pie pavadas), bet otrajā gadījumā policija varēs cietušajam nozīmēt tiesu medicīnisko ekspertīzi miesasbojājumu smaguma pakāpes noteikšanai,” skaidro Toms Sadovskis.
Atbilstīgi likumdošanai atšķiras suņu turēšanas prasības viensētās un pilsētās vai ciemos. MK noteikumos Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai teikts, ka sunim pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas jābūt pavadā.
Attiecīgi, ja īpašumam nav apjozts žogs vai žogā ir caurumi, redzams, ka tiek pārkāpta šī prasība. “Šajos gadījumos redzams, ka prasība būtu pārkāpta arī tad, ja tas notiktu ārpus pilsētas vai ciema, jo šajos noteikumos teikts, ka viensētās sunim nav obligāti jābūt pie pavadas, ja tiek nodrošināts, ka netiek apdraudēti citi dzīvnieki vai cilvēki,” skaidro Toms Sadovskis. Ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar brīdinājuma zīmi Suns!.
Ja suns izvests pastaigā
Nav pieļaujama situācija, kad, pastaigājoties pa mežu vai parku, suns nobiedē bērnus vai pieaugušos. Suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā saimnieka uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Izņēmums ir vietējās pašvaldības noteiktās vietas, kur saskaņā ar saistošajiem noteikumiem aizliegts uzturēties ar suņiem.
Nereti iedzīvotāji ir sašutuši, ka lielajiem suņiem pastaigas laikā nav uzlikts uzpurnis. Atbilstīgi MK noteikumiem par kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka prasības to turēšanai, uzpurnis kā obligāta prasība ir tikai sunim, kas atzīts par bīstamu. Šo jomu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Suni var atzīt par bīstamu, ja tas uzbrucis un nodarījis vieglu, vidēji smagu vai smagu miesasbojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi, uzbrucis citam dzīvniekam, to ievainojis vai izraisījis tā nāvi, ir agresīvs un rada draudus cilvēkam vai citam dzīvniekam. Dienestam iesniegumu var rakstīt gan cietušais, gan pašvaldības vai valsts pārvaldes amatpersona. Attiecībā uz pārējiem suņiem – likt uzpurni vai ne – tā ir saimnieka brīva izvēle. Jāpiebilst, ka bīstamam sunim jābūt uzliktai arī sarkanai atšķirības lentei.
Sodi un atbildība
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pants paredz, ka par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanu:
• izsaka brīdinājumu vai uzliek naudassodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas;
• par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudassodu fiziskajām personām no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas;
• par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu fiziskajām personām uzliek naudassodu no 70 līdz 700 eiro, juridiskajām personām – no 110 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.
Savukārt Krimināllikuma 230. pants, kurš regulē dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, nosaka – par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesasbojājums, paredzēts sods ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudassods. Bet, ja par šādu noteikumu pārkāpumu cietušajam nodarīts smags miesasbojājums vai tas izraisījis cilvēka nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudassodu. Latvijas tiesu praksē ir gadījumi, kad suņa īpašniekam par šiem pārkāpumiem piespriests cietumsods.
UZZIŅA
Ja cilvēku sakodis vai saskrāpējis suns, ieteicams nekavējoties brūci 10 minūtes skalot zem tekoša ūdens, lai atbrīvotu no suņa siekalām. Pēc tam jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, brīvdienās – pie dežūrārsta vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Tur izlems par nepieciešamību veikt vakcināciju pret trakumsērgu. Ja cilvēku sakodis dzīvnieks, vakcināciju pret trakumsērgu apmaksā valsts. Pašam par to jāmaksā tikai tad, ja ir vēlme to darīt profilaktiskos nolūkos.
