Ideja nobrieda pēc krīzes: Nepieradinātā “Matērija” Mūkusalas ielā 0
Mūsdienu daudzveidīgajā pasaulē noderīgs ir cilvēka personības universālisms. Mākslinieks Armands Vecvanags taisa rotas, metāla skulptūras, veido dizainu un ir daudzu izcilu interjera projektu autors. Piedevām viņam pieder sirsnīga tējnīca “Matērija”, kas ir gan ģimenes papildbizness, gan paša “radošā laboratorija”.
Posthipijiskā Amerika
Pabeidzis “metālistu” nodaļu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmiju, Armands sīvā konkurencē ieguva tiesības divus semestrus mācīties Amerikā, Humbolta Valsts universitātē Kalifornijā. Tur viņš apguva tēlniecību, metālliešanu un dažādas metināšanas tehnikas. Divu semestru laikā radīja sešpadsmit lielformāta darbus, piedalījās vairākās izstādēs un dabūja balvas. Mācības notika Arcatē, tā bija fantastiska mazpilsēta tīri posthipijiskā garā. Dažādu rasu un vecumu cilvēki tur mierīgi un draudzīgi sadzīvoja. Mājām neslēdza durvis, velosipēdus arī nepieķēdēja… Vēlāk Armandam piedāvāja ļoti labi atmaksātu darbu Amerikā ar spīdošām karjeras iespējām. Tomēr jaunais mākslinieks atgriezās mājās.
“Domāju, ka reizē ar kārtīgu izglītību cilvēks iegūst pārliecību par lietām, ko viņš vēlas darīt. Ļoti daudzi topošie mākslinieki ātri apjēdz, ka, darot citu darbu, būs vieglāk izdzīvot. Bet tie, kas palikuši mākslas lauciņā, atbild par to, ko paši izvēlējušies. Man Amerikā bija interesanta dzīves pieredze. Piemēram, man patika tas, ka amerikāņi arī svešiem cilvēkiem saka, cik viņi talantīgi un cik viņiem ir forši darbi. Man tas likās dīvaini, jo šeit, Latvijā, bērnam pat ļoti ātri pasaka, ka viņš neko nevar un arī nevarēs. Tie ir tādi savdabīgi pedagoģijas līdzekļi, ar ko arī man pašam nācies sakarties. Bet tu vienkārši sakod zobus un ej tālāk. Lai pabarotu ģimeni un nomaksātu rēķinus, nepieciešami līdzekļi. Un tas, kas autoram ir “tīrā māksla”, ģimenei ir izdevumi. Jāatliek kāds skaists brauciens, lai piedalītos mākslas izstādē. Katram vīrietim jādomā, kā nopelnīt un tas ir tikai normāli.”
Pēc Amerikas studijām Armandam bija daudz pasūtījumu interjera dizainam. Kad viņam piedāvāja izveidot naktsklubu “Nautilius”, viņš nenobijās, ko vēlāk nenožēloja. Par pirmo interjera objektu savā dzīvē pat ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvu interjera nominācijā. Sekoja citi prestiži darbi – “Arēna Rīga”, kinoteātru tīkls “Cinamon” un daudzi citi.
Matērijas matērija
Par lielu naudu uztaisīt dizainu neesot nekāda māka, uzskata Armands. Jāpasūta labākie materiāli, jāuzaicina labākie meistari un rezultāts būs. Māksla ir radīt dizainu no zila gaisa, no nekā. Tas ir īpaši sarežģīts uzdevums, kas prasa lielu pieredzi un gaumi. Lai izveidotu “Matērijas” telpu, tika izmantoti dažādi materiāli – koks, ķieģelis, plastmasa un metāls.
“Ideja par tējnīcu manai ģimenei nobrieda pēckrīzes laikā, kad māksliniekiem stipri samazinājās pasūtījumu apjoms. Tā kā ģimenes īpašumā bija daļa mājas Daugavas krastā Mūkusalas ielā 17, nolēmām tur ierīkot tējnīcu. Doma bija, bet līdzekļu nebija. Nācās likt lietā visu savu fantāziju un lielo pieredzi, lai šo ideju realizētu. Piemēram, tējnīcas telpās bija dzīvojamo telpu standartam atbilstoši griesti – 265 cm. Tējnīcai tas bija pa zemu, jo radīja šauras telpas iespaidu. Atradu efektīgu risinājumu – pie griestiem nostiepu tumši tonētu spoguļplēvi. Tagad tējnīcas griesti ir tikpat augsti, tā tikai liekas, ka telpā ir divreiz vairāk “matērijas” – gaisa. Lete ir izveidota no bomkantēm, kas paliek pāri, apzēmerējot (nogriežot malas) dēļus. Parasti šo materiālu izmanto malkai, bet, ja bomkanti pagriež uz āru, tā rāda koka dabisko faktūru un prasmīga dizainera rokās var būt ļoti dekoratīva.”
Unikālo tējnīcas stilu iezīmē lieliska dažādo interjera priekšmetu saskaņa. Priekšmeti ir izveidoti grupās, izvietoti telpā un ar savu plastiku un krāsu veido interjeru. Priedes dēļu grīdas ir dekoratīvi izkrāsotas, kāds aizslietnis izveidots no bieza stiklplasta loksnēm. Tās bija ražošanas pārpalikums, pēc būtības atgriezumi, kas mākslinieka interpretējumā telpā izskatās varen smalki. Protams, telpu rotā meistara darinātas lustras un citas autordizaina lietas.
Pret šņabi un vientulību
“Matērija” ir tējnīca, nevis kafejnīca,” stāsta meistars. “Tam ir vairāki iemesli. Mani klienti ir biroju darbinieki, kuri darba vietās tāpat dzer kafiju. Tātad viņiem vajag pārmaiņu un tēja ir fantastisks eliksīrs, cēls simbols ar savu smaržu, stāstu un tradīciju buķeti. Vēl “Matērija” ir vieta bez alkohola. Negribu ņemt licenci. Pa šiem garajiem gadiem, pavadītiem bohēmiskā mākslinieku sabiedrībā, esmu pārliecinājies, ka alkohols nes tikai lielu postu. Tik daudzi mani talantīgie draugi ir aizgājuši no šīs pasaules tieši nesātīgas alkohola lietošanas dēļ,” stāsta mākslinieks.
“No bohēmiskām kaislībām mani paglāba agras un veiksmīgas laulības. Kopā ar sievu izaudzinājām trīs dēlus un pats alkoholu principā nelietoju, saudzēju savu laiku. Pāri pagalmam atrodas mana darbistaba, kur projektēju, zīmēju, rasēju un moku datoru. Blakus telpā frēzēju, zāģēju un metinu. Būt mūsdienīgākam man ir vieglāk, pateicoties bērniem, kuri tās jaunās vēsmas apgūst ātrāk. Lepojos, ka dēls pabeidza Eindhovenas Dizaina akadēmiju un tagad man palīdz. Pateicoties bērniem, es atkal mācos un tas garīgais attīstības process man neapstājas. Piedevām tepat arī dzīvoju. Kā man patīk jokot, labi, ja visur, arī uz darbu, var aiziet čībās. Tā kā es un mani dēli ir aktīvi mākslinieki, plānoju veidot sintētiski radošo telpu, kurā sadzīvotu māksla un tējnīca. Šādi projekti ir bijuši vairāki un pārsvarā neveiksmīgi. Man ir neliela priekšrocība. Telpas pieder manai ģimenei, tādēļ es varu atļauties eksperimentēt.”
Tējnīca atrodas dzīvojamās mājas pirmajā stāvā, tās trumpis ir garšīgie ēdieni. Tur iekārtots dubults stikla vējtveris, lai laukā neizplūst siltums. Vecajā koka ēkā izveidoti ar roku darbināmi pacēlāji cilvēkiem ar kustību traucējumiem un tējnīca pat saņēma balvu par oriģinālo vides pieejamības risinājumu. Tās fasāde nav speciāli izcelta.
“Matērijas” ārējā vizītkarte un atpazīšanas zīme ir ļoti norūsējis divritenis pie mājas sienas. Kad kāds pasaka, ka “Matērija” atrodas tajā Mūkusalas ielas vietā, kur pie mājas stāv TAS sarūsējušais velosipēds, to nu zina visi… Ap 2011. gadu tējnīca sāka savu darbību. Pēc gada tur iekārtoja zāli ar skatuvi, kur izrādes un koncertu var apmeklēt līdz 50 cilvēkiem. Tā kā telpas ir tuvu Rīgas centram, tās bieži izmanto kāzām un viesībām.
Viena no mūsdienu sabiedrības raksturiezīmēm ir vientulība. Cilvēki maz kontaktējas, pārāk maz spiež viens otram roku. Savrupību kliedējot, mākslinieks izveidoja kinētisko skulptūru “Dod pieci”. Skulptūras augšdaļā no elastīga materiāla dabiskā lielumā ir atlieta Armanda plauksta. Pieejot pie skulptūras un nospiežot pedāli, plauksta tiecas uz priekšu sveicienā. Tā mākslinieks demonstrē savu atvērto attieksmi pret pasauli – sveiks, dod pieci. Skulptūra tiks demonstrēta no 6. augusta līdz 2. septembrim Kalnciema kvartāla galerijā mākslinieku grupas izstādē “Metāls”, kurā piedalīsies daudzi “Zemūdens karu” dalībnieki un citi.
VĒRTĒJUMS: lustināšanas interjerists
Metālmākslinieks un izstāžu kurators Valters Kiršteins: “Armands Vecvanags ir stabils Vislatvijas nozīmes sabiedriskās ēdināšanas un lustināšanas iestāžu interjera mākslinieks. Kaut vai atceroties savulaik leģendāro naktsklubu “Nautilius”, kur interjers tika veidots, iedvesmojoties no atomzemūdeņu stilistikas, vai, kontrastam, mierīgos toņos ieturētās “Double cafe”, kur interjers rosināja uz nesteidzīgu dzīves izgaršošanu. Daudzi lieli interjera darbi ir tapuši ārzemēs. Armandam piemīt tikai viņam raksturīgs ”metāla” mākslinieka rokraksts, kas komfortējās ar vizuāliem pārsteigumiem materiālu izvēles un formas ziņā. Labi pārzinot materiālu, gan interjeros, gan dizaina objektos ir manāma stabilas tēlniecības ietekme. Viņa darbi veidojās dabiski eklektiski, tur manāmā “pozitīvā manierisma” piešprice izriet no daudzpusīgas pieredzes un plašās izglītības. Piedevām Armands ir kārtīgs karotājs, jo ir ilggadējs izstāžu sērijas ”Zemūdeņu karš” dalībnieks.”
