Nepieradināmais 0
Pārsteidzošā kārtā Kannu kinofestivāla konkursantes pamazām nonāk uz Latvijas kinoekrāniem. Šonedēļ tās ir divas filmas – dokumentālā “Eimija” un Maivenas psiholoģiskā drāma “Mans karalis”.
Franču režisorei Maivenai ir ko teikt par attiecībām – jau no mazām dienām izbaudot izklaides industrijas plašo emociju piedāvājumu, viņa no savu vecāku konfliktu pilnās ligzdiņas nonāca Lika Besona skavās, 16 gadu vecumā dzemdēja viņam meitu un jau drīz palika ar mazu bērnu uz rokām, jo ekscentriskais francūzis bija atradis jaunu mūzu – “Piektā elementa” zvaigzni Milu Jovoviču. Maivenas jaunākā, pēc skaita ceturtā, filma “Mans karalis” šogad tika izrādīta Kannās, un Emanuela Berko saņēma labākās aktrises titulu, bet īstenā šīs filmas zvaigzne ir Vensāns Kasels.
Tonija pēc slēpošanas laikā gūtas traumas ir nonākusi rehabilitācijas centrā, un, kā sola tādi paši nelaimes putni, atveseļošanās varētu ilgt daudzus mēnešus. Kamēr ārstu komanda mēģina iekustināt Tonijas staigāšanas prasmes, sieviete brīvo laiku izmanto sarunās ar jauniegūtajiem draugiem un gremdējoties atmiņās par bijušo. Viņas bērna tēvs Džordžio bija neizprotams jau kopš abu pirmās tikšanās reizes, un, atceroties mirkli pa mirklim no abu kopdzīves, sievietei nākas daudz ko pārdomāt.
“Mans karalis” – tāpat kā “Menueta” izpildītā dziesma “Cik mēs viens par otru zinām” – kārtējo reizi uzsver, ka, pat esot ikdienā plecu pie pleca, par otru nekad nevar zināt (visu), taču Tonijas un Džordžio gadījums ir pavisam īpašs. Viņu kopdzīve nekad nav bijusi standartiem piemērojama, taču spilgtās tikšanās reizes un sievietei sagādātie pārsteigumi ilgus gadus ļāvuši pievērt acis uz egoistisko un reizēm arī maniakāli privātīpašniecisko Džordžio izturēšanos. Taču jau abu iepazīšanās pirmajās stundās viņš godīgi pateica, ka ir visu kretīnu karalis, tādējādi nodrošinoties ar perfektu alibi jebkādu apsūdzību gadījumā. Taču Tonijas acīs nevaldāmais, spontānais un nekad neparedzamais šarmētājs un kompānijas dvēsele Džordžio ir kļuvis par viņas karali, viņas dzīves centru, un, uz ilgiem laikiem pārvērtusies par viņa necilo ēnu, sieviete gadiem kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, naivi cerēdama, ka varbūt tomēr viņai izdosies pieradināt nepieradināmo. Kā atklāj abu kopīgi ietā ceļa hronoloģijas spilgtākie mirkļi Tonijas atmiņās, tas nekad nav bijis iespējams, un Džordžio – tāpat kā kameras otrā pusē esošā Maivena – turpina tik rūpēties par arvien jauniem un jauniem pārsteigumiem.
Maivenas diriģētā kamera skatītājam apzināti uzspiež patiku pret Džordžio, un apzināti par upuri padarītā Tonija ne reizi vien izpelnās nosodījumu, ko nekādā mērā nevarētu attiecināt uz abiem galveno lomu atveidotājiem – no viņiem neatpaliek arī Luī Garela atveidotais Tonijas brālis. Berko kopā ar Toda Heinsa filmas “Kerola” aktrisi Rūniju Maru saņēma Kannu kinofestivāla labākās aktrises laurus, Kasels no šāda goda izsprucis, jo acīmredzot žūrētāju acīs atkal atveidojis apburošu nelieti, kādu viņa karjerā jau ir pulka. Taču Maivenas materiāls ir gana labs kumoss, kurā iekosties, un kāpēc arī ne ar Holivudas vērienu, lomas piedāvājot, piemēram, Keitai Vinsletai un Šonam Penam?
UZZIŅA:
“Mans karalis”/”Mon roi”
Francija, 2015.
Režisore Maivena
Lomās: Vensāns Kasels, Emanuele Berko, Luī Garels, Izilda Lebesko
No 20. novembra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”, Cēsīs un Valmierā
