Nepiepildīto cerību budžets arī izglītībā un zinātnē 3
Nākamā gada budžetā izglītības un zinātnes jomai iedalīti gandrīz 785,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 25 miljoniem vairāk nekā šogad. Tomēr visām iecerēm naudas nepietiks. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uztraucas par pedagogu algām: nav garantijas, ka tiks ievērots algu celšanas grafiks un ka tās nākamā gada septembrī pieaugs līdz 790 eiro.
Tajā pašā laikā tieši vispārizglītojošo pedagogu atalgojumam aiziet lauvas tiesa izglītības un zinātnes nozarei paredzētā finansējuma: mērķdotācijās pašvaldībām pedagogu algām iedalīti 382 miljoni eiro, kas ir gandrīz puse no nozares finansējuma.
Teju 77 miljoni eiro tiks profesionālajai izglītībai un tas ir otrais lielākais finansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) maka. Gandrīz 69 miljoni eiro paredzēti augstākajai izglītībai. Tie ir 8,76 procenti no IZM finansējuma un tā ir trešā lielākā pozīcija ministrijas budžetā. Zinātnei tiek 6,36 procenti no IZM budžeta, kas ir teju 50 miljoni eiro.
Ministre: “Katram jāiesaistās!”
Katru gadu pieaug finansējums, ko IZM valdībai prasa papildus, solot ieguvumu tērēt dažādiem prioritārajiem pasākumiem. No šī gada budžetā papildus prasītajiem 113,25 miljoniem eiro gan tika iegūti tikai nedaudz vairāk par diviem miljoniem, bet nākamā gada budžetā papildus prasīto 128,66 miljonu eiro vietā IZM saņems 30,99 miljonus eiro. No šīs naudas lielākā daļa – vairāk nekā 23 miljoni eiro – tiks skolotāju algām, taču pat ar to nepietiks, lai nākamgad minimālā skolotāju alga kāptu saskaņā ar pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku. Ministrija sola finansējumu rast, sakārtojot skolu tīklu, kā arī piešķirot papildu finansējumu, kurš gan tikšot prasīts arī no pašvaldību budžeta. Tāpat grafika izpilde esot atkarīga no tā, vai valsts ekonomikā būs izaugsme.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzīst: garantijas skolotāju algu kāpumam šobrīd tiešām nav. “Tomēr ir noruna, ka līdzīgi kā prioritāte ir veselība, arī pedagogu atalgojums ir valdības prioritāte.”
Jautāju, vai ir godīgi, ka skolotāju algu kāpums atkarīgs no faktoriem, ko pedagogi paši nevar ietekmēt. “Protams, mēs varam teikt, ka skolotāji nav atbildīgi par skolu tīklu sakārtošanu. Tomēr mēs vairs nedzīvojam laikā, kurā ir varas vertikāle. Vairs nav iespējams nevienu reformu veikt tikai ar to, ka ir pieņemts lēmums. Katrai iestādei ir jāiesaistās un jāizsaka savi priekšlikumi. Ja tiks tikai gaidīts, lai budžets pildās un tiek piešķirts finansējums, tad neatrisināsim nekādas problēmas. Joprojām ir daudzas skolas, kur skolēnu skaits ir neatbilstoši mazs un tas ir jārisina. Arī pašvaldībām ir jāredz sava attīstība, nevis tikai jāspēlē uz izdzīvošanu,” atbildēja I. Šuplinska.
Saistībā ar pedagogu algošanu nākamā gada valsts budžetā ir vēl kāda nepiepildīta cerība: kaut arī LIZDA un pašvaldības vairākkārt prasījušas, lai valsts maksā algu visiem bērnudārzos strādājošajiem pedagogiem, ne tikai tiem, kuri sagatavo skolai piecgadīgos un sešgadīgos bērnus, pagaidām valsts budžetā finansējums šim mērķim nav atradies. Lai valsts pilnībā pārņemtu bērnudārzu audzinātāju darba samaksu, nākamgad no valsts budžeta papildus būtu nepieciešami 55 miljoni eiro, 2021. gadā – 61 miljons, bet 2022. gadā – jau 66 miljoni eiro.
Pašvaldībām jāmeklē nauda brīvpusdienām
Lielas diskusijas raisījis arī Saeimas lēmums nākamgad no valsts budžeta piešķirt tikai pusi finansējuma, kas nepieciešams 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām. Otra puse būs jānodrošina pašvaldībām. Pagaidām nav skaidrs, kādas tam būs sekas. Šobrīd daudzas pašvaldības finansē pusdienas vecāko klašu skolēniem. Ja nu tām būs jāēdina mazie bērni, iespējams, daļā skolu vecāko klašu skolēniem brīvpusdienu vairs nebūs.
Turklāt šim lēmumam varētu būt arī juridiskas sekas. Kā norādīja Saeimas opozīcijas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, pienākums daļēji apmaksāt brīvpusdienas uzskatāms par jaunu pašvaldībām uzliktu funkciju, kam saskaņā ar pašvaldību hartu līdzi būtu jādod finansējums. Tas nav noticis, tāpēc, iespējams, asociācija varētu vērsties Satversmes tiesā.
Nauda “aizies kosmosā”?
Taču strīdi ir ne tikai par skolu finansēšanu bet arī par to, kā sadalāms zinātnes finansējums. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) iebilst pret to, ka arī nākamgad netiks būtiski palielināts zinātnes bāzes finansējums un tas netiks sadalīts pēc citiem principiem nekā līdz šim.
Proti, jaunie zinātnieki vēlējās, lai šis finansējums būtu vairāk atkarīgs no katras zinātniskās institūcijas darba kvalitātes. LJZA atgādina, ka valdošā koalīcija esot solījusi izmaiņas šajā jomā un IZM papildu finansējumu prasīja arī tieši zinātnes bāzes finansējumam – tātad zinātnisko institūciju uzturēšanai.
Zinātnei piešķirti papildus astoņi miljoni eiro, taču vairāk par četriem miljoniem eiro no šīs naudas nākamgad plānots tērēt, maksājot asociētās dalībvalsts Eiropas Kosmosa aģentūrā dalības maksu, bet vēl gandrīz 100 000 eiro – lai sagatavotos Latvijas dalībai Eiropas Kodolpētniecības organizācijā (CERN). Līdz ar to vairāk nekā puse no papildfinansējuma, ko izdevies iegūt zinātnei, nokļūs Eiropas Kosmosa aģentūras makā.
Ministre I. Šuplinska skaidro, ka Latvijai ir svarīga dalība šajā organizācijā, bet nākamgad mūsu valstij beidzas novērotāja statuss šajā organizācijā, kas izmaksāja vienu miljonu eiro gadā. Lai turpinātu sadarbību un mūsu zinātniekiem būtu iespēja saņemt pētniecības pasūtījumus no šīs organizācijas, nepieciešams virzīties uz asociētās dalībvalsts titulu.
IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece piebilda: finansiāls ieguvums no dalības šajā organizācijā būšot pat sešas reizes lielāks par ieguldījumu. Labumu gan Latvijas ekonomika un pētniecība nejutīšot uzreiz.
Tikmēr LZJA valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa norāda: par to, vai nepieciešams tērēt tik lielas summas dalībai starptautiskās zinātniskajās organizācijās, nav bijis diskusijas. Lielais solītais ieguvums esot apšaubāms: līdz šim Latvija kā novērotājvalsts Kosmosa aģentūrā iemaksājusi septiņus miljonus eiro, bet pasūtījumus saņēmusi vien četru miljonu eiro vērtībā.
Arī izskatot nākamā gada nozares budžetu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tās priekšsēdētāja biedrs Raivis Dzintars teica: pirms izlemt, kas ir prioritātes izglītības un zinātnes jomā, bijusi nepieciešama diskusija atbildīgajā Saeimas komisijā. I. Šuplinska attrauca, ka šogad tam nav bijis laika, diskutēs nākotnē.
IZM gan sola, ka turpmākajos gados pieaugs finansējums fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem: 2020. gadā būšot trīs miljoni eiro, bet 2021. – vēl par pusotru miljonu vairāk. Runājot par zinātnes finansējumu, jāatgādina, ka valdība iepriekš bija vienojusies, ka valsts pētījumu programma turpmāk tiks finansēta ne tikai no IZM budžeta, bet arī citas ministrijas varētu finansēt pētījumus pārraugāmajā jomā.
Tomēr nākamajam gadam naudu pētījumiem atvēlējusi tikai pati IZM, kura šo finansējumu izmantos, lai apmierinātu arī citu ministriju intereses pētniecības jomā.
Tā, piemēram, Finanšu ministrija, kas grib pētīt ēnu ekonomikas samazināšanas iespējas un citus ar valsts finansēm saistītus jautājumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas finansēs Latvijas ainavu novērtējuma un ainavu kataloga izstrādi, kā arī teritorijas attīstības plānošanas sistēmas izvērtējumu, kā arī Kultūras ministrija, kas plāno atbalstīt pētījumus kultūras un mākslas jomā. Pati IZM plāno apmaksāt pētījumus digitālo humanitāro zinātņu jomā un fizikā.
