Nepiepildītas jūtas, un trīs lodes mugurā… Sāk tiesāt juristi par kursos iepazītas sievietes nošaušanu 7
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā vakar sāka skatīt krimināllietu pret sievieti, bijušo valsts iestāžu juristi, kuru apsūdz par svešvalodu kursos iepazītas sievietes nošaušanu.
Ilona (apsūdzētajai un upurim vārdi mainīti) 2017. gada 12. maijā ap sešiem vakarā Rīgā pie kāda nama K. Valdemāra ielā ar trijiem šāvieniem mugurā nogalināja savu vienaudzi – 35 gadus veco Kristīni.
Šāda rakstura slepkavību neatceras pat juristi ar ilgu gadu pieredzi.
Kā man stāsta Kristīnes mamma, meita dzimusi Alūksnē, bet studējusi angļu un citas svešvalodas. Dzīvojusi Rīgā. Ieguvusi divus maģistra grādus Latvijas Universitātē un sākumā strādājusi par skolotāju Ziemeļvalstu ģimnāzijā, pēc tam par profesionālu tulku. Zinājusi vairākas valodas un tulkojusi dažādus dokumentus, konferencēs, arī valsts drošības iestādēm.
Kad piezvanīts no policijas un pateikts, ka Kristīne mirusi, mamma sākumā padomājusi, ka meita mirusi vai nu profesionālās sadarbības dēļ ar kādu no iestādēm, vai arī sabraukta, jo mūždien kaut kur steigusies. Bet izrādījies pavisam kas cits.
2012. gadā Kristīne mācījusi angļu valodu Finanšu ministrijas darbiniekiem, kuru vidū bijusi arī juriste Ilona (pēc tam viņa strādājusi Izglītības un zinātnes ministrijā).
Kā pēc izmeklēšanas materiāliem saprot māte, abas sievietes pēc valodas kursiem divatā nav tikušās vai kaut kā personiski komunicējušas, bet zināms, ka Ilona sākusi sekot Kristīnes gaitām sociālajos tīklos – to darījusi piecus gadus, kā arī astoņas reizes sekojusi fiziski, trīs reizes no tām ņemot līdzi savu likumīgi iegūto pistoli.
“Kā saprotu, Ilona bija uzbūvējusi manas meitas tēlu kā ideālu, ar viņu saistīja savas nepiepildītās cerības un domas. Ja Ilona būtu ar Kristīni runājusi, tad domāju, mana meita būtu viņai palīdzējusi. Es izlasīju meitas dienasgrāmatas piecu gadu garumā – tajās nekas neparādās par Ilonu. Starp citu, meita ļoti cerēja sastapt savu dzīves vīrieti, gribēja bērnus un ģimeni.
Acīmredzot, izsekojot manu meitu, Ilona saprata, ka viņai nekas nesanāks, un nolēma būt tiesnesis manai meitai…
Izmeklēšanā Ilona teikusi, ka pēc tam vēlējusies arī pati mirt, uz ceļa automašīnā izraisot avāriju, taču baidījusies vēl kādu nogalināt,” man stāsta Kristīnes māte.
“Tai dienā ar meitu sazvanījāmies, bija dzīvespriecīga, devās mācīt bērnus, bet nākamajā dienā bija paredzēts darbs konferencē,” slepkavības dienu atceras Kristīnes tētis.
“Manu bērnu nošāva, kad viņa nesa uz miskastēm atkritumus. Viņa bija ļoti kārtīga, šķiroja atkritumus – tā viņa arī mira, ar sagumzītām plastmasas pudelēm sažņaugtās rokās…
Šaušanai bija liecinieki, kuri redzēja, ka Ilona pienāk no aizmugures un trīs reizes iešauj mugurā no pāris metru attāluma, iekāpj savā “BMW” un aizbrauc,” stāsta māte.
Ilona, kura aizturēta tajā pašā dienā, no ieslodzījuma Kristīnes mātei atsūtījusi līdzjūtības vēstuli uz lapas, kurai otrā pusē kādas dziesmas teksts angļu valodā, ko māte nesaprot un nemaz nav centusies tulkot.
“Lai Dievs un tiesnesis lemj par sodu slepkavai!” saka Kristīnes māte.
Tiesnesis Zigmunds Dundurs tiesvedību noteica atklātu – par spīti apsūdzētās advokāta Ulda Lapiņa izteiktajai vēlmei to noteikt par slēgtu, atsaucoties uz privātām un intīmām lietām.
Uz tiesu bija ieradušies noslepkavotās vecāki un divi brāļi.
Ilonu apsūdz pēc Krimināllikuma 116. panta, kas noteic: “Par citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavība) soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”
Apsūdzētā savu vainu pirmstiesas izmeklēšanā atzinusi un vēlējās tiesvedību bez pierādījumu pārbaudes. Pirmajā tiesas sēdē otrdien līdz tam gan nenonāca, jo advokāts lūdza savai klientei noteikt papildu psihiatrisko ekspertīzi. Tam tiesnesis piekrita, un tagad šai ekspertīzei būs jāatbild uz jautājumiem: vai sieviete ir pieskaitāma un cik lielā mērā, vai var piedalīties tiesas procesā, vai ir bīstama sabiedrībai (apsūdzētā šobrīd atrodas brīvībā). Tad arī tiks noteikta nākamā tiesas sēde. Pirms nozieguma Ilona nav ārstējusi psihiskas slimības, pēc – ir. Pēc nozieguma eksperti vērtējuši Ilonas stāvokli kā pieskaitāmu, un viņa atzīta par tiesājamu.
“Saprotu, ka pēc tāda nodarījuma var saslimt, bet tas neattaisno viņu slepkavībā,” tiesā teica Kristīnes māte.
Tiesas starplaikā uzrunāju apsūdzēto, taču viņa no jebkādiem komentāriem atteicās.
