Esat viens no nedaudzajiem latviešu mūziķiem, kuram milzu pieredze ir ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā vidē – savulaik par “Remix” jeb projektu “Rīga” ieinteresējās lieli ASV producenti. Kad Latvijai kārtējo reizi neveicas, piemēram, tai pašā Eirovīzijā, un no visām pusēm skan kritika, tā vien gribas saaicināt mūsu viedos mūzikas veterānus, lai parādītu pasaulei, ko varam. 1
Tā ir utopija! Mēs varam dot savu pieredzi izglītojošā līmenī, jo skaidrs, ka pamatam jābūt, dziedātājam ir jādzied labi. Bet par Eirovīziju man ir savs uzskats – mēs nevaram iespaidot balsotāju lēmumus. Mums nevajadzētu kaunēties par savu parādīšanos, par tērpiem un idejām. Visu tāpat izlemj tauta.
Šovasar gaidāmajai Eiropas koru olimpiādei tapis jauns jūsu dziesmu cikls lieluzvedumam “Tiltiem pāri” ar Guntara Rača vārdiem. Kādus tiltus metīsit?
Ir ļoti skaisti, ka pie mums brauc tik daudz dažādu koru – lieliska ideja! 20. jūlijā notiks jauniešu koru koncerts, kurā līdzās Valta Pūces un Bruno Skultes mūzikai skanēs arī šis cikls – “Crossing the bridges”. Guntars Račs deva labu ideju par moto – centrā ir cilvēkus vienojošais moments, kas ir svarīgs šobrīd, kad notiek visādas nejēdzības, agresijas, kari. Stāsts sākas Rīgā, kur ierodas meitenīte no tālienes, tad parādās puika, viņi sadraudzējas, bet tomēr ir kas tāds, kas viņus šķeļ, atgrūž, bet mēs tomēr nonākam pie labām beigām! Kaut kā uzreiz bija skaidrs, ka solistei jābūt Aminatai, bet “savējais” zēns no Grīziņkalna būs Daumants Kalniņš.
Esat viens no māksliniekiem, kuri nevairās paust savu nostāju arī sabiedriskos jautājumos, piemēram, savulaik asi kritizējāt Stambulas konvenciju. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas – kāds ir jūsu ieteikums vēlētājiem?
Es nepieņemu vārdu – atturos! Ne deputāta krēslā, ne mākslas vidē, ne sabiedrībā. Mums kā sabiedrībai vispār jābūt aktīvākai. Mani kaitina tie, kas īd – nekur neiesim, nevēlēsim. It kā paši sevi izslēdzam no sabiedriskas aprites. Bet, ja tu nepiedalies, kādēļ tad prasi no valsts? Nevajag uzreiz lidināties mākoņos, globālās lietās – sāksim ar tuvāko, kas jāveic – savu namu pārvaldi, pašvaldību, tām pašām vēlēšanām.
Šobrīd jūsu uzmanības centrā gan kas cits – trīs jubilejas koncerti Rīgā, Cēsīs, Liepājā. Solīts, ka katrs no tiem būšot atšķirīgs. Atklāsit, kas gaida jūsu talanta cienītājus?
Katrā vietā arī pievienosies vietējie kolektīvi, noslēguma koncerts izskanēs Liepājā, to vēlāk varēs skatīt arī LTV. Esmu pieaicinājis dziedātājus, ar kuriem esmu sadarbojies, – Ivo Fominu, Anci Krauzi, Igo, Miku Dukuru, Ainaru Mielavu, Antru Stafecku, Sergeju Jēgeru, Aiju Andrejevu, Laimi Rācenāju, Ainaru Virgu, Zinti Žvartu, Aivaru Hermani, Raimondu Macatu, Dzintaru Beitānu un daudzus citus. Programma būs pilnīga mozaīka no kora skaņdarbiem līdz rokam. Kaut ko arī pats piedziedāšu.
Vai šobrīd top arī jauna mūzika?
Tuvojoties valsts un arī Latvijas armijas simtgadei, pirmoreiz esmu nolēmis kaut ko paveikt pēc savas iniciatīvas, jo man ir tuvas tās tēmas, kas šobrīd skartas topošajā filmā “Dvēseļu putenis”. Vēlos radīt stāstu par to periodu, kad vēl tikai veidojās karavīru pulki Pirmajā pasaules karā un kā tas gāja cauri valsts veidošanai. Tālāk būs skaidrs, vai tas kļūs par muzikālu uzvedumu vai oratoriju. Prāts tiecas uz simfonisku roku – lielāku formu.
Šovasar būs jūsu lolotais festivāls “Zaļais stars” dzimtajā Pāvilostā?
Protams! Šis būs jau piektais gads, un cilvēki zina šo festivālu. Kā allaž, pirmajā vakarā sāksim ar baznīcas nakts koncertu. Tagad Pāvilostas jūrmalā sapūstas jaunas kāpas – neparasta dabas parādība, kad atkāpjas jūra. Īsta Dieva dāvana, jo jūra mūžīgi plēšas virsū, grauž kāpas, bet tagad pludmalē brīvs vai vesels futbola stadions!
Ulda Marhileviča jubilejas koncerti
31. maijā Rīgā, Dailes teātrī; 1. jūnijā Cēsīs, Vidzemes koncertzālē; 2. jūnijā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.
