Izmaiņas Krievijas retorikā – draudi par kodolieroču izmantošanu tiek pieklusināti 26
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kremlis sācis pieklusināt draudus un daudznozīmīgus izteikumus par taktisko kodolieroču izmantošanu Ukrainas karā, secinājis ASV Kara pētījumu institūts (ISW) un tāpat citi eksperti. Iespējams, Maskavā sapratuši, ka no tādiem draudiem nav lielas jēgas, jo tie nekādi nemazina Kijivas apņēmību turpināt cīņu, turklāt tikai sadusmo un militārpolitiski mobilizē Rietumus. Skaidrs, ka vairāk sekot saviem vārdiem Maskavai likuši arī diplomātiski, taču nepārprotami mājieni kā no Rietumu, tā, jādomā, Ķīnas puses.
Neatklātas sarunas
ASV laikraksts “The Wall Street Journal” aizvadītās nedēļas nogalē ziņoja, ka Baltā nama nacionālās drošības padomniekam Džeikam Salivanam pēdējo mēnešu laikā bijušas vairākas slepenas telefonsarunas ar Krievijas Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu un Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieku ārpolitikā Juriju Ušakovu.
Laikraksta avoti augsta ranga ASV amatpersonu vidū izteikušies, ka galvenais sarunu temats bijis izslēgt kodolieroču izmantošanu pret Ukrainu, neskarot pašu kara izbeigšanas iespēju. Salivans pirmdien žurnālistiem faktiski apstiprināja slepeno diskusiju pastāvēšanu: “Mums bija iespēja kontaktēties ar Krieviju augstā līmenī nolūkā samazināt kodolieroču izmantošanas riskus, kā arī lai informētu Maskavu par tādu ieroču iespējamās izmantošanas sekām. Lai šos kontaktu kanālus aizsargātu, mēs tos neatklājām.”
Amatpersona paskaidroja, ka ASV interesēs ir saglabāt kontaktus ar Kremli par spīti Krievijas iebrukumam Ukrainā. Turklāt tādu sakaru uzturēšana atbilst “katras šī konflikta skartās valsts interesēm”. Vienlaikus diplomātiem esot skaidrs, ar ko tiem darīšana.
Arī Baltā nama preses sekretāre Karīna Žana Pjēra aizstāvēja ASV tiesības risināt sarunas ar Krieviju, kamēr Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, jautāts par slepenajiem kontaktiem, ierasti apsūdzēja Rietumu laikrakstus nepatiesas informācijas izplatīšanā. Toties vakar Krievijas laikrakstā “Kommersant” parādījās informācija, ka ASV un Krievija pārspriedušas iespēju organizēt sarunas par stratēģisko kodolieroču skaita ierobežošanu. Sarunas par to pārtrūka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Šantāžas līdzeklis
Septembrī zaudējot stratēģisko iniciatīvu kaujas laukos, piedzīvojot sakāves un atkāpšanos, Kremlis aizvien biežāk vairāk vai mazāk aizplīvurotos izteikumos sāka pieminēt kodoltriecienu došanu kā pēdējo līdzekli ukraiņu pretuzbrukuma apturēšanai. Oktobra gaitā kodolieročus vairākkārt draudīgā tonī savās runās piesauca Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Oktobra vidū gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, gan Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels brīdināja Krieviju, ka Rietumi atbildēs militāri, ar spēcīgu konvencionālo ieroču triecienu, ja pret Ukrainu tiks vērsti kodolieroči.
Par “katastrofālajām” sekām Krievijai runājušas arī citas, vispirms jau ASV, amatpersonas, turklāt skaidrs, ka līdz medijiem nonākusi tikai redzamā diplomātijas daļa. Var pieņemt, ka aizkulisēs mājieni bijuši daudz skarbāki. Oktobra beigās Krievijas armija vēl sarīkoja iepriekš plānotās kodolmācības, bet pēc tam novērotāji konstatēja Kremļa kodolretorikas pakāpenisku pieklušanu. Vispirms Putins sāka skaidrot, ka lietot kodolieročus pret Ukrainu neesot “nekādas vajadzības”, bet 27. oktobrī Maskavā sarīkotā publiskā diskusijā pat sūdzējās, ka Rietumi radot kņadu ap šo ieroču lietošanu, lai starptautisko sabiedrību noskaņotu pret Krieviju.
Līdzīgu pieeju, runājot ar presi, sācis piekopt arī Kremļa runasvīrs Peskovs. 2. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, kurā atzina, ka kodolkarā uzvarētāju nebūs, tādu ieroču lietošana nav pieļaujama, ja vien nav runa par valsts pastāvēšanu, un attēloja Krieviju kā miermīlīgāko starp visām kodolvalstīm.
Tiesa, 4. novembrī Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, eksprezidents Dmitrijs Medvedevs, lietojot Vecās Derības jēdzienus, izplatīja dīvainu paziņojumu, piesolot “uguns pastardienu” visiem Krievijas ienaidniekiem, taču pie eksprezidenta tukši agresīvajiem draudiem visi jau pieraduši. Medvedevs nav cilvēks, kurš kaut ko ietekmē.
“Izmaiņas retorikā norāda uz to, ka [Krievijas] augstākā militārā vadība un Kremļa amatpersonas droši vien kaut kādā ziņā apzinās, cik milzīgi būs zaudējumi iepretī maznozīmīgajam operatīvajam ieguvumam, ja Krievija lietos kodolieročus pret Ukrainu vai kādu NATO valsti,” raksta ISW analītiķi.
Aiz toņa mīkstināšanas visdrīzāk stāv jau pieminētās viedokļu apmaiņas ar Vašingtonu. Iespējams, arī Pekinu. Ne velti Ķīnas līderis Sji Dziņpins pagājušajā nedēļā izteicās, ka starptautiskajai sabiedrībai būtu kopīgi jānostājas kā pret draudiem izmantot kodolieročus, tā pret kodolkara iespēju vispār.
To telefonsarunā Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu esot pateicis arī viņa Ķīnas kolēģis Vejs Fenhē. Novērotāji gan neizslēdz, ka Kremlis arī turpmāk mēģinās ar kodolieroču daudzināšanu atstāt iespaidu uz Rietumiem, lai tie savukārt pamudinātu Kijivu uz miera sarunām. Jo veiksmīgāka Ukrainas darbība frontē, jo lielākas iespējas, ka tas notiks.
