Nepiekāpjas pensionāru prasībām 0
Noslēdzoties priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem Pensiju likumā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā trešajam lasījumam skatīja sešus ierosinājumus. No tiem visplašāk tika diskutēts par priekšlaicīgās pensijas apmēru un pensiju indeksācijas atjaunošanu.
Šobrīd tiesības doties pensijā priekšlaikus, tas ir, divus gadus pirms oficiālā pensijas vecuma – 62 gadu – sasniegšanas, ir personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadi. Viņi saņem tikai 50% no aprēķinātās vecuma pensijas. Jāatgādina, ka, turpinot strādāt, priekšlaicīgā pensija netiek izmaksāta.
Jāiztiek ar puspensiju
Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka sabiedrībā vislielāko neapmierinātību raisījis tieši priekšlaicīgās pensijas apmērs, kas kopš 2009. gada, kad sākās krīze, joprojām ir tikai 50% no vecuma pensijas. Deputāte ierosināja diferencēt priekšlaicīgās pensijas apmēru proporcionāli apdrošināšanas stāžam: ar stāžu no 30 līdz 35 gadiem priekšlaicīgā pensija būtu 50% apmērā no pensijas; no 35 līdz 40 gadiem – 60% apmērā; no 40 līdz 45 gadiem – 70% apmērā; bet ar apdrošināšanas stāžu virs 45 gadiem – 80% apmērā no vecuma pensijas.
Savukārt Latvijas Pensionāru federācija (LPF) iesniedza priekšlikumu, kas paredz priekšlaicīgo pensiju izmaksu 80% apmērā, sākot no 2013. gada 1. janvāra, tiem pensionāriem, kuriem vecuma pensija nepārsniedz 300 latus. Lielāku pensiju saņēmējiem priekšlaicīgās pensijas izmaksas procentuālo palielinājumu izskatītu atkarībā no speciālā budžeta iespējām.
Nāksies aizņemties no pamatbudžeta
Šos priekšlikumus neatbalstīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece atgādināja, ka sociālais budžets “strādā” ar negatīvu bilanci, un tas nozīmē, ka, iespējams, nākamgad naudu pensijām nāksies aizņemties no pamatbudžeta. Bet LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks uzsvēra, ka priekšlaicīgās pensijas 50% apmērā ir galējs risinājums cilvēkam situācijā, kad viņš paliek bez darba. Toties atgriešanās pie 80% varētu tikai stimulēt izvēlēties priekšlaicīgo pensiju.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienības dalībvalstis tiek aicinātas darīt visu, lai cilvēki neizvēlētos doties pensijā, bet iespējami ilgāk paliktu darba tirgū. Balsojot vairākums noraidīja priekšlikumu par priekšlaicīgās pensijas apmēra palielināšanu.
“Šis jautājums jau atrodas Satversmes tiesā, tāpēc gaidīsim tās lēmumu,” komentēja LPF vadītāja Aina Verze.
Noraida indeksācijas atjaunošanu
Ar vienas balss pārsvaru tika noraidīts arī LPF priekšlikums par pensiju indeksācijas atjaunošanu. Kā argumentēja LM pārstāve J. Muižniece, pensiju indeksācija radīs vēl lielāku iztrūkumu speciālajā budžetā. “Politiski šo priekšlikumu nevar atbalstīt. Svarīgāks ir stabils budžets, bet pensiju indeksācija varētu atsākties no 2014. gada,” piebilda LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Sociālo reformu biedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Redisons kritiski vērtē Saeimas deputātu darba stilu, jo, viņaprāt, tik nozīmīgs jautājums kā pensijas vecuma paaugstināšana tikusi izskatīta lielā steigā, nav pietiekami skaidrota sabiedrībai. Lēmumi pieņemti formāli, lai gan šie likuma panti tautu skars vēl ilgus gadus. I. Redisons lūdza atlikt gala balsojumu līdz rudens sesijai.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzskata, ka likumprojekta izstrādē dominējis Ministru kabineta viedoklis.
Sarunas ar sociālajiem partneriem neesot bijušas rezultatīvas, izpalika nopietna finanšu un ekonomikas stāvokļa analīze. “Piekrītu I. Redisonam, ka jāizvērtē apdraudējums, lai nonāktu pie labāka rezultāta.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālajos jautājumos Pēteris Leiškalns bija pretējās domās – likumprojekta izstrāde nav bijusi sasteigta, izvirzītie uzdevumi – patīk vai ne – ir īstenoti, un viss, kas bija nepieciešams, tika skaidrots.”
Ar balsu vairākumu komisijas deputāti apstiprināja likumprojekta par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” virzību trešajā galīgajā lasījumā Saeimā.
