Nepiedaloties opozīcijai, RD komitejā atbalsta pašvaldības 2015.gada budžeta projektu 0
Nepiedaloties Rīgas domes opozīcijas deputātiem, domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ārkārtas sēdē šodien atbalstīja Rīgas domes 2015.gada budžeta projektu.
Uz ārkārtas sēdi neieradās neviens no opozīcijas pārstāvjiem, līdz ar to par budžeta projekta atbalstu nobalsoja deviņi pozīcijas deputāti.
Sēdē deputāti noraidīja visus opozīcijas deputātu priekšlikumus iestrādei šā gada budžeta projektā. Kopumā opozīcija bija iesniegusi 18 priekšlikumus.
Rīgas pašvaldības 2015.gada budžeta projektā pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 737,5 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi – 727,7 miljoni. Projektā vēl nav ietverts “Rīgas satiksmes” pilnais budžets un 2015.gada domes Investīciju programma.
Kā apgalvoja Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, par šīm summām pašvaldība vēl tiks informēta un attiecīgie materiāli tiks pievienoti jau sagatavotajiem, skatot budžetu domes sēdē.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Īpašuma departamenta priekšlikumi 2015.gada investīciju projektiem šodien tika skatīti un atbalstīti domes Pilsētas īpašuma komitejā. Kopumā Īpašuma departamenta pārstāvji šogad plāno investēt 13,7 miljonus eiro pašvaldības izglītības un veselības iestāžu labiekārtošanā.
Budžetu pieņemt plānots domes sēdē 27.janvārī. Līdz tam šodien Finanšu komitejā atbalstītais budžeta projekts vēl tiks izskatīts visās Rīgas domes komitejās.
Komitejas atbalstītajā budžeta projektā pašvaldības dotācijai pilsētas sabiedriskajam transportam pašlaik paredzēti 80,1 miljons eiro. Valsts budžeta mērķdotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem budžetā plānota 5,2 miljoni eiro, tātad kopā programmai – 85,3 miljoni eiro. Bāzes izdevumos līdzekļi ir par 15,4 miljoniem eiro mazāki nekā faktiskā dotācija 2014.gadā, kad bija noteikts tarifs 0,60 eiro par braucienu, lai nodrošinātu vienotu atlaidi 50% apmērā visiem braucējiem.
Tāpat šis budžeta projekts paredz turpināt iekšpagalmu sakārtošanas programmu, Salu tilta un pilsētas ielu remontus, remontdarbus skolās, īstenot pilsētas parku atjaunošanas un izgāztuvju rekultivācijas projektus, samazināt rindas bērnudārzos.
Būtiski izdevumi plānoti arī algu palielinājumam zemāk atalgotajiem darbiniekiem. Minimālās darba algas paaugstināšanai līdz 360 eiro plānots novirzīt 2,4 miljonus, bet, lai nodrošinātu taisnīgāku darba samaksu, Rīgas pašvaldībā ir plānots palielināt atalgojumu līdz 390 eiro arī pedagogu palīgiem (auklītēm), kā arī lietvedēm, pavāriem, saimnieciskajiem darbiniekiem un citām kategorijām, kam kopumā pašvaldība plāno piešķirt 1,5 miljonus eiro. Zemāk atalgoto darbinieku darba samaksas palielināšana ir lielākā budžeta izdevumu pieauguma pozīcija 2015.gadā.
Rīgas pašvaldība pēc savas iniciatīvas nodrošina, ka atalgojums no pašvaldības budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem pirmsskolas izglītības iestādēs, skolās, sporta un interešu izglītības iestādēs, bērnu mūzikas un mākslas skolās ir noteikts lielāks par normatīvajos aktos noteikto minimālo likmi, un kopējie izdevumi šiem mērķiem pārsniedz 11,5 miljonus eiro.
Pašvaldība 2015.gadā valsts budžeta vietā apmaksās 988 pedagogu likmes skolu atbalsta personālam (logopēdi, sociālie pedagogi, bibliotekāri, psihologi) par kopējo summu 6,1 miljons eiro un 220 likmes sporta skolās 1,4 miljonu eiro apmērā.
Budžetā ir paredzēti 0,6 miljoni eiro pabalstiem 71,1 eiro apmērā pedagogiem, sākot jauno mācību gadu.
Pašvaldība aktīvi turpinās iekškvartālu remontdarbu programmu, kam nākamgad plānots novirzīt 4 miljonus eiro. Darbi norisināsies Ķengaragā, Čiekurkalnā, Teikā, Juglā, Purvciemā, Imantā un citās Rīgas apkaimēs.
2015.gadā tiks pabeigti Salu tilta 1.kārtas rekonstrukcijas darbi, kam paredzēts 8,7 miljonu eiro finansējums. Plānota arī asfalta seguma atjaunošana pilsētas ielās, kam tiks izmantota daļa no mērķdotācijas 9,1 miljona eiro apmērā.
Lai būtiski samazinātu rindas pirmsskolas izglītības iestādēs, 2015.gadā no pašvaldības budžeta paredzēti 7,7 miljoni eiro, jo programmā iesaistīto bērnu skaits pastāvīgi palielinās, sasniedzot jau 4800.
Lai nodrošinātu visu nepieciešamo pašvaldības infrastruktūras objektu attīstību, liela nozīme 2015.gadā ir budžeta programmai “Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem”. Programmas izdevumi 2015.gadā plānoti 41,8 miljoni eiro. Izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, tiks turpināta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcija, Grīziņkalna, Ziedoņdārza Miera dārza labiekārtošana un Deglava ielas bijušās izgāztuves teritorijas revitalizācija.
Rīgas pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā plānoti 737,3 miljonu eiro apmērā, par 7,4 miljoniem eiro (par 1,0 %) mazāk nekā 2014.gada pašvaldības budžetā. Lai gan valsts un Rīgas tautsaimniecībā pēdējos gados vērojama izaugsme, arī nodarbinātības un darba samaksas pieaugums, tomēr valsts īstenotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikas rezultātā Rīgas pašvaldība zaudē potenciālos ieņēmumus no ekonomikas pieauguma. Galvaspilsētas ieņēmumi 2015.gadā joprojām būs par 14,6 % mazāki nekā 2008.gadā.
2015.gadā Rīga no saviem ieņēmumiem 72,8 miljonus eiro iemaksās Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fondā. Latvijā tikai 17 pašvaldības veic iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā kopumā 98,5 miljonu eiro apmērā, no tiem Rīga – 73,8%, bet valsts dotācija Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ir tikai 11%.
Kredītreitinga aģentūra “Moody’s Investors Service”, novērtējot Rīgas pašvaldības finanšu un ekonomisko situāciju, 2014.gada jūnijā paaugstināja Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības kredītreitingu no Baa3 uz Baa2, nosakot stabilu reitinga nākotnes attīstības prognozi.
Arī otra kredītreitinga aģentūra, kas regulāri vērtē Rīgas pilsētas pašvaldību, “Standard&Poor’s” 2014.gada novembrī paaugstināja Rīgas pilsētas novērtējumu ilgtermiņa un īstermiņa saistībām no BBB/A-2 uz BBB+/A-2, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi.
“Standard&Poor’s” pozitīvi vērtē Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu stabilitāti pēckrīzes periodā, pašvaldības uzturēto pietiekoši augsto finanšu likviditātes līmeni budžeta un saistību maksājumu nodrošināšanai, kā arī ekonomiskās un monetārās vides uzlabošanos, skaidro Rīgas domē.
Kā ziņots, budžeta projekta izskatīšana domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā bija plānota 7.janvārī, taču tas nenotika opozīcijas deputātu protesta dēļ. Pēc viņu atteikuma piedalīties šī jautājuma skatīšanā sēdē vairs nebija kvoruma.
Kā toreiz uzsvēra opozīcijas deputāts Olafs Pulks (V), “ja nenotiek nekādas konsultācijas un neņem vērā priekšlikumus, tad pašiem pozīcijas deputātiem jāaizstāv savs budžets. Nav skaidrības ne par “Rīgas satiksmes” budžetu, ne biļešu cenām, ne investīciju programmām”.
