Egils Līcītis: Nepieciešams atvienot ZZS 8
Rīdzinieki (atskaitot ieceļotājus) pa lielai daļai cēlušies no ganiņiem, un latvieši ir arāju tauta, tomēr reiz varenā Zaļo un zemnieku savienība Saeimas vēlēšanās balsis vāc labības zonā, Latvijas laukos, nevis uz Vecrīgas bruģa un lielpilsētas daudzstāvenēs.
Lai cik cieši lauku cilvēki turējuši īkšķus par zemsaviešu panākumiem balsojumā par galvaspilsētas domi, tomēr allaž vīlušies cerībās – kandidējot kā saraksta līderi, caurkrituši, nespēdami pārvarēt piecu procentu robežu, un ārā izlidojuši tādi zaļo zemnieku dūži kā Armands Krauze, Guntis Beļēvičs.
Līdz ar to ilgus gadus nacionālā mēroga partija nav pārstāvēta Rīgā. Dažas lietas mēdz būt neracionālas un grūti izskaidrojamas, dažviet auditorija ir pārāk specifiska.
Bet no vēlētāju pilnvarojuma nesaņemšanas pagātnes trauma neceļas. ZZS turpina lauzties iekšā slēgtā ieejā un skriet ar pieri mūrī, kā tie imigranti pie grieķu dzeloņstieplēm, kurus bēgļiem pārblīvētā Eiropa atsakās pieņemt. Pieteikts jauns ZZS Rīgas mēra amata kandidāts. Ārkārtas vēlēšanās par vīrišķīgu rīcību izšķīries un, tā teikt, savus autiņus izkāris Saeimas deputāts Viktors Valainis.
Kā tikumīgs, bet vēl apmācāms sārtvaidzis jelgavnieks Valainis ieradās politikā ar Zatlera Reformu partiju 2011. gadā, bet tūliņ pēc tikšanas Saeimā nošķēlās ar tā saukto Olšteina sešnieku. Būdams individuālo kampaņu lielmeistars, Valainis, paviesojies vienā partijā, ceļoja uz nākamo, tādā pašā vīzē klusiņām pārceldamies no Saeimas uz Saeimu.
Bumba sprāga, vēlot 13. Saeimu, kad, prasmīgi karinādams nūdeles uz ausīm, jaunietis prata izsist no segliem pašu Brigmaņtēvu, pa parādes durvīm ieņemdams LZS vadoņa sēdekli parlamentā. Vēlāk, par zaudējumu sadrūvējies, Augusts esot teicis – mani pieveica nekas!
Jāatzīst, kopš sasniegtā mērķa kādreizējā nulle – klusētājs puisis – ir stipri pārvērties. Apveltīts ar vērīgu prātu, Valainis ir kļuvis ass un loģisks valdības kritiķis, uzlecošā ZZS sabiedriski politiskā zvaigzne. Būdams strādīgs, aktīvs deputāts, Valainis ir rūpīgi izstrādājis pretošanās plānu netaisnībām administratīvi teritoriālajā reformā, viņam ir spriedums un privāti veikts pētījums par OIK – īsi sakot, zāģa skaidas Viktoram zem galvaskausa velvēm nav.
Kā Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Valainis gādāšot par cilvēkiem vissvarīgāko – mājokļa jautājumu, lai griesti savu laiku nokalpojušās ēkās nesagrūst uz pilsētnieku galvām.
Ko saka Viktora Valaiņa panākumu zvaigzne, Rīgā kandidējot? Tā rāda – ZZS ar garantiju ir nulle izredžu pārvarēt novilkto 5% latiņu.
Partijai cīņā par Rīgu palīgā nav ne vareni sabiedrotie, ne talcinieki. Valainim nav pat lāgā sastādītas komandas, un vērtīgākie, atbalstu piesaistīt spējīgākie ZZS biedri Bergmanis vai Kučinskis paliks sēžam Saeimā kā neizkustināmi laukakmeņi.
Tā būs bezjēdzīga un bezatbildīga resursu šķiešana, kārtējoreiz iemetot ap trim procentiem Rīgas iedzīvotāju balsis papīrgrozā, tādējādi noraujot papildpunktus latvisko spēku koalīcijai. Turklāt akmeņainajā priekšvēlēšanu ceļā Valainis sastapsies ar mediju neobjektivitāti, ar konkurentu brutālu pretdarbību, ar ultraliberāļu uzbrukumiem konservatīvām vērtībām – iznākumā Viktoram jau jaunos gados būs sabeigti nervi un ZZS liste pasūtīta vienu māju tālāk.
Un tālāk ir kur darboties aiz galvaspilsētas robežām – lai daiļāka kļūst Skaistkalne, lai labas dienas nāk pār Vecumniekiem, lai labklājība pieaug katrā Zemgales sētā! – apgabalā, no kura Saeimā ievēlēts dep. Valainis.
Man nebūtu nekas pretī ar maijpuķīšu ziedu klēpi sveikt Augusta Brigmaņa – staltā, skaistā sirmgalvja – atgriešanos parlamentārā darbībā pēc Valaiņa ievēlēšanas domē, taču diemžēl fantastiskā iespēja nepiepildīsies.
Vēl ir laiks atkāpties. Izdarīgajam Viktoram jāiet ar pateicību – paldies visai atbalstītāju un uz Rīgu virzītāju komandai, bet laukos ir mūsu nacionālās saknes, tautas ataudze, papildinājums latviskai kultūrtelpai. To nevar atstāt neapkoptu, novārtā pamestu.
