PĒC OPERĀCIJAS 0
“Operācija ir ļoti sarežģīta, bet tehnoloģijas ir apgūtas, kā arī operēts pietiekami daudz personu. Daudzi pacienti pēc tam laimīgi dzīvo un viņu vīri vai sievas nemaz nezina, ka cilvēks agrāk piederējis pie pretējā dzimuma,” stāsta ķirurgs. “Mēs veicam funkcionālas operācijas, lai cilvēks, kurš mainījis dzimumu, varētu dzīvot parasta cilvēka dzīvi. Ir ne tikai jāizveido dzimumorgāni, bet arī jāmaina ārējais veidols, veicot hormonu terapiju, mainot balss skanējumu un apmatojuma pārklājumu.
No fizioloģisko iespēju puses viss tiek pietuvināts normāla cilvēka dzīvei, bet savu pēcnācēju personai nevarēs būt. Cita lieta, ja līdz dzimuma maiņai pacienti aiziet uz spermas banku vai iesaldē olšūnu – tad iespējams tikt pie bioloģiskajiem pēcnācējiem. Taču tas var notikt vienīgi tad, ja dzimumšūnas iegūtas pirms dzimuma maiņas. Tā ir ekstrakorporālā apaugļošana, izmantojot donora olšūnas vai bijušā vīrieša bioloģisko materiālu. Pēc dzimuma maiņas operācijas bērnus radīt nevar,” skaidro ķirurgs.
Cilvēki, kuri mainījuši dzimumu, visu atlikušo mūžu lieto hormonu terapiju. Tās laikā mainās sejas vaibsti, tauku izvietojums ķermenī, apmatojuma augšana un vispārējais izskats. Ja tas netiek darīts, var rasties ne tikai ārēja, bet arī bioloģiska nesaderība, hormonālais disbalanss.
Pirms operācijas jāveic arī kastrācija vai sterilizācija.
DZIMUMA MAIŅAS PIRMSĀKUMI LATVIJĀ
“Ar šāda veida ķirurģiju mēs nodarbojamies jau aptuveni 20 gadu,” stāsta Eduards Jurševičs. “Pirmo dzimummaiņas operāciju, ja nemaldos, veicām 1996. gadā. Tas gan bija nevis Latvijas, bet Izraēlas pilsonis, kurš jau ilgāku laiku meklēja vietu, kur veikt šo operāciju, jo Izraēlā tas netiek atļauts reliģisku apsvērumu dēļ. Deviņdesmito gadu vidū pēc Izraēlas institūta uzaicinājuma mēs ar kolēģi veicām tehnoloģiju pārnesi, vadījām apmācības kursu, kur šis pacients mūs uzmeklēja. Viņš bija dzirdējis, ka akadēmiķis Viktors Kalnbērzs jau iepriekš veicis dzimuma maiņas operācijas. Izraēlietis ieradās Latvijā, un mēs kopā ar kolēģi izdarījām pirmo operāciju, tā noritēja ļoti veiksmīgi. Operācija ilga aptuveni sešas stundas. Kalnbērzs uzmanīgi visu vēroja, fotografēja un pēc tam iznāca mūs apsveikt. Kopš tā laika sākās dzimuma maiņas ķirurģijas un tehnoloģiju mūsdienīgāka attīstība. Agrāk mēs operāciju veicām aptuveni gada periodā, turpretī tagad to var izdarīt sešās stundās.”
“Viktors Kalnbērzs bija pirmais Padomju Savienībā, kurš 1970. gadā bija tik drosmīgs, lai veiktu dzimuma maiņas operāciju, ko daudzi tajā laikā uzskatīja par noziegumu. To viņš apraksta savā grāmatā Mans laiks,” stāsta Eduards Jurševičs. “Viņš ir izcils ķirurgs, kurš devis ieguldījumu seksa ķirurģijā bijušajā Padomju Savienībā, kā arī Latvijas medicīnā kopumā.”
