Ļoti svarīgi ir atšķirt transseksuālismu no: 0
transvestītisma, kas ir tieksme mainīt savu ārējo izskatu, lai izskatītos atbilstīgi pretējam dzimumam. Transvestītiem nav traucēta dzimuma autoidentifikācija – viņi apzinās, ka ir sieviete vai vīrietis;
homoseksuālisma, kas nozīmē, ka persona izjūt emocionālu, romantisku un seksuālu piesaisti savam dzimumam;
šizofrēnijas, kas var simulēt transseksuālisma simptomus.
Savukārt transpersona ir cilvēks, kura dzimuma identitāte atšķiras un/vai kurš savu dzimuma identitāti pauž atšķirīgi no tās, kas norādīta piedzimstot.
Transseksuālisma jēdzienu pirmais definēja psihiatrs Harijs Bendžamins, sakot, ka tas ir medicīnisks stāvoklis, kas izriet no dzimuma un smadzeņu neatbilstības. Pastāv uzskats, ka vienam no 500 jaundzimušajiem, nākot pasaulē, ir šāda diagnoze. Agrāk to dēvēja par Harija Bendžamina sindromu.
DZIMUMA PĀRVEIDOŠANA
Tikai tad, kad ir noteikta transseksuālisma diagnoze, iesaistās ķirurgi, jo ārstēt iespējams tikai ar ķirurģisku dzimuma maiņu. Līdz ar tehnoloģiju attīstību šis process neaizņem pārāk ilgu laiku.
Ja operācija jāveic vīrietim, tā ilgst aptuveni sešas stundas. Sākumā ķirurgs izņem sēkliniekus, tad veic tā dēvēto neomaksts un kaunuma lūpu plastiku, izmantojot personas dzimumlocekļa ādu. Tiek arī palielinātas krūtis, izņemts ādamābols, mainīts balss tembrs. Bieži nepieciešamas papildu operācijas, kas vīrieti padarītu līdzīgāku sieviešu dzimuma pārstāvei.
Sievietēm operācija ir sarežģītāka un aizņem vairāk laika. Tā notiek 2–3 posmos, un transformēšanas process var ilgt pat gadu. Sākumā tiek izņemti piena dziedzeru audi, liekā āda un zemādas šūnaudi, izveidotas vīrišķā tipa krūtis un krūtsgali. Pēc tam amputē dzemdi, olnīcas, maksti. Veic dzimumorgāna transformāciju jeb falloplastiku un veido tā saukto neofallu. Ļoti svarīga ir funkcionāli derīga neofalla esamība, kas maksimāli līdzinās vīrieša ārējam dzimumorgānam. Operācijas gaitā jaunizveidotā vīrišķā dzimumorgāna āda un muskuļi tiek aizgūti no muguras, izmantojot paša pacienta audus. Izmantojot svešu orgānu, organisms to varētu atgrūst. Bieži tiek veiktas papildu operācijas, lai pacients izskatītos vēl vīrišķīgāks.
Pēc operācijas abiem dzimumiem gada laikā regulāri jāatrādās ārstiem.
